Putins vairs neapžēlo ieslodzītos, kas devušies karot uz Ukrainu
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pārtraucis apžēlot ieslodzītos, kuri atsaucās aicinājumiem karot Ukrainā. Tagad ar ieslodzītajiem tiek slēgti līgumi bez tiesībām no tiem attiekties līdz kara beigām, vēsta “BBC” krievu valodas versija.
Ieslodzīto masveida vervēšana karam sākās 2022. gada vasarā. Sākumā tajā bija iesaistīts “Vagner” vadītājs Jevgeņijs Prigožins, tad iesaistījās Krievijas Aizsardzības ministrija.
Iepriekš ieslodzītos vilināja izredzes saņemt apžēlošanu un sodāmības dzēšanu — tos, kas notiesāti pat par ārkārtīgi vardarbīgiem un nežēlīgiem noziegumiem, varēja atbrīvot pēc sešu mēnešu līguma ilga līguma. Kā vēsta BBC, nu šī prakse ir pagātnē - tagad prezidenta Putina apžēlošanas vietā ieslodzītie saņem tikai nosacītu atbrīvošanu, un viņi tiek nosūtīti karot uz Ukrainu līdz tā dēvētās īpašās militārās operācijas beigām.
Nosacījumi, ar kuriem vispirms Prigožins un pēc tam Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvji ievilināja gūstekņus karā, bija vienādi - prezidenta apžēlošana, seši mēneši frontes līnijā triecienbrigādēs, pēc tam atgriešanās mājās. Kā savulaik norādīja Jevgeņijs Prigožins, saskaņā ar šo shēmu gandrīz 50 tūkstoši ieslodzīto devās uz fronti. Cilvēktiesību aktīvisti un žurnālisti, kas pētīja datus, minēja līdzīgus skaitļus. Tūkstošiem ieslodzīto kaujās mira, bet daži, tostarp desmitiem notiesāto par smagiem vardarbīgiem noziegumiem, atgriezās mājās.
Kā BBC ir daudzkārt ziņojis, kaujiniekus, kuri ir klasificēti kā “īpašais kontingents”, parasti apzīmē kā brīvprātīgos. Lielākā daļa savervēto ieslodzīto tika nosūtīti uz dažādām vienībām kuras vienoja viens nosaukums “Storm Z”. Šīs vienības tika nosūtītas uz frontes karstākajiem apgabaliem. Gan paši cīnītāji, gan militārie analītiķi, runājot par “Storm Z” vienībām, bieži lietoja izteicienu “lielgabalu gaļa”.
BBC žurnālisti no “Storm Z” cīnītāju radinieku sarunām dažādos interneta čatos secināja, ka vervēšana šajās vienībās faktiski ir apstājusies kopš 2023. gada augusta. Un kopš septembra ieslodzītos sāka uzņemt vienībās ar jaunu nosaukumu - “Storm V”. BBC ir atradusi daudzas ziņas ieslodzīto radinieku grupās no ģimenēm, kuras cenšas kaut ko noskaidrot par pēdējo trīs līdz četru mēnešu laikā no IK savervēto tuvinieku likteni.
Kā pārliecinājās BBC, uz “Storm V” vienībām nosūtītie bijušie ieslodzītie, faktiski dienē pavisam citos apstākļos. Tas izriet no vēstījumiem no radiniekiem, kā arī no stāstiem par pašiem kaujiniekiem un ģimenes locekļiem, ar kuriem sarunājās BBC.
Kāda Transbaikāla teritorijas iedzīvotāja, kas vēlējās palikt anonīma, BBC pastāstīja, ka viņas vīrs rudens sākumā tika savervēts vienā no “Storm V” vienībām. Viņa nenosauca pantu, saskaņā ar kuru viņas vīrs notiesāts: “Bet sods bija smags. Šā gada februārī apritētu 15 gadi, kopš viņš atrodas cietumā, un atlikuši vēl četri gadi. Apstākļi kolonijā bija normāli, varēja palikt cietumā ilgāk, bet tā nosūtīšana uz fronti bija mūsu izvēle. Nebija citu iespēju ātrāk atgriezties mājās.” Viņas vīrs uz fronti devies kā pilntiesīgs līguma karavīrs, viņam bija sava numura zīme. Bet līguma termiņš ar Aizsardzības ministriju bija nevis seši mēneši, kā tas bija iepriekš, bet gads. Tā beigās vīrietis vairs nevarēs atgriezties mājās un tas tiks automātiski pagarināts, norādīja vīrieša sieva.
No sarunām ar citiem “Storm V” kaujinieku radinieku izriet, ka bijušajiem iesodzītajiem būs jāpaliek frontē līdz tā sauktās speciālās militārās operācijas beigām. Tas tiek skaidrots ar dekrētu, ko Vladimirs Putins parakstīja 2022. gada septembrī - tas faktiski aizliedz lauzt līgumus daļējas mobilizācijas laikā, pat ja tie beidzas.
Tagad krievu ieslodzītie karo ar tādiem pašiem nosacījumiem kā parastie līguma karavīri un, piemēram, mobilizētie, arī nedrīkstēs atgriezties mājās līdz kara beigām. Daudzu mobilizēto ģimeņu sašutumu izraisīja fakts, ka iepriekš bijušie ieslodzītie atradās priviliģētākā stāvoklī un atgriezās pēc pusgada.
Tagad tiem ieslodzītajiem, kuri vēlas doties uz fronti, tiek piemērots “nosacīta atbrīvošanas” noteikums. Likumdošanā tas parādījās pavisam nesen – Krievijas Valsts dome 2023. gada jūnijā steigšus pieņēma likumu, kuru autors bija deputāts Pāvels Krašeņiņikovs un senators Andrejs Klišass. Šis dokuments faktiski legalizēja ieslodzīto nosūtīšanu uz fronti - tas paredz, ka ieslodzītos, kuri noslēguši līgumu ar Aizsardzības ministriju vai ir pakļauti mobilizācijai, var nosacīti atbrīvot no cietumiem un pirmstiesas aizturēšanas centriem.
Likums ļauj lielākajai daļai ieslodzīto stāties dienestā izņemot to, kuri ieslodzīti saskaņā ar apsūdzībām "ekstrēmismā" un "terorismā". Par šķērsli kļūs arī lielākā daļa noziedzīgo nodarījumu pret nepilngadīgo dzimumneaizskaramību.
Pilnīgu atbrīvošanu un sodāmības dzēšanu šādi cilvēki saņems tikai tad, ja viņi saņems valsts apbalvojumu vai arī kara noslēguma, veselības zaudēšana vai vecuma ierobežojuma sasniegšana gadījum. Šie ir daudz striktāki nosacījumi nekā tie, kas ieslodzītajiem tika piedāvāti līdz pagājušā gada rudenim.
Krievijas prezidenta līdzdalība, kuram iepriekš bija personīgi jāparaksta dekrēti par ieslodzīto apžēlošanu, šajā procesā nav nepieciešama. Tagad viņa iejaukšanās vairs nav vajadzīga - tas nozīmē, ka medijos pazudīs virsraksti par to, kā prezidents apžēlo notiesātos, tostarp arī slepkavas.
