Aiz propagandas priekškara: Ukrainas pastāvēšana kļuvusi par draudu Krievijas drošībai

Odiozais propagandists Vladimirs Solovjovs pat paziņoja, ka forumā esot notikusi "lūgšana sātanam", taču ētisku apsvērumu dēļ šos kadrus viņš televīzijā nerādīšot - nav šaubu, ka lielākā daļa Solovjova skatītāju tic uz vārda, ka šādi kadri tiešām eksistē.

Līdztekus plaši tika atspoguļota Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova preses konference, kurā viņš kārtējo reizi apsūdzēja Rietumus kara kurināšanā.

Meli, noklusētais un miera balodis

Garāmejot tika pieminēta arī Baltija. Krievijas prezidents Vladimirs Putins pāris teikumos pieminēja to, ka Krievijas pilsoņu izraidīšana no Baltijas, īpaši domājot Latviju, ir drauds Krievijas nacionālajai drošībai, taču garāk šo tematu neizvērsa. To neizvērsa arī propagandas raidījumu "60 minūtes" un "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" dalībnieki. Vien Solovjova raidījumā kāds tā dalībnieks runāja par dažādu NATO valstu amatpersonu izteikumiem par Krievijas iespējamo agresiju pret NATO dalībvalstīm, tostarp Baltiju. Solovjovs nekavējoties uzdeva retorisku jautājumu: priekš kam mums Baltija vajadzīga.

Kremļa oficiālā pozīcija ir šāda: karu vēlas Rietumi, savukārt Krievija ir miera simbols. Galvenais "miera balodis" Putins vairākkārtīgi pagājušajā nedēļā klāstīja, ka Krievija negatavojoties uzbrukt nevienai NATO valstij, ka ne ar vienu alianses dalībvalsti tai neesot robežkonfliktu. Līdz ar to runas par Krievijas uzbrukumu NATO esot "murgi". Cita lieta, ka Krievija ir gatava aizstāvēt savu suverenitāti, ja tai uzbruks Rietumi, un tā ir pilna apņēmības sasniegt savus mērķus karā Ukrainā.

Vēl neliels ieskats propagandistu melu mašinērijā: raidījuma "60 minūtes" vadītāja Olga Skabejeva, stāstot, ka Ukrainā mobilizācija tiek pagarināta līdz februāra beigām, nepatiesi apgalvoja, ka mobilizēti tikšot visi attiecīgā vecuma vīrieši, tostarp invalīdi.

Portālā "visitukraine.today" attiecībā uz mobilizāciju ir minētas desmit iedzīvotāju kategorijas, kas tai nav pakļautas. Starp tām ir arī pilsoņi, kas veselības apsvērumu dēļ atzīti par nederīgiem militārajam dienestam; pilsoņi, kuri nodrošina pilnas slodzes aprūpi personai ar invaliditāti (ja ir dokumenti, kas apliecina aprūpes faktu un personas rīcībnespēju (pilnu vai daļēju). Tāpat nepatiess ir apgalvojums, ka tiem, kuri izvairās no mobilizācijas, tikšot konfiscēti īpašumi. Visi šie nepatiesie apgalvojumi ir viegli pārbaudāmi, taču propagandistu panākumu atslēga slēpjas krievu skatītāju zemajā medijpratībā un nespējā, kā arī neprasmē pārbaudīt informācijas avotus. Jāpiebilst, ka par Kremļa ieceri konfiscēt īpašumus tiem, kas "diskreditē" armiju, propagandisti neziņoja.

Tāpat Skabejeva meloja, ka ukraiņu karavīru ārstēšanai tiekot izmantota halucinogēna viela ibogaīns, kas, piemēram, ASV ir aizliegta. Par to ziņojot gan portāls "Intercept", gan žurnāls "The Economist". Te atkal patiesība sajaukta ar meliem. Par to tiešām raksta portāls "Intercept", kas ir vienīgais medijs, kas par to ziņo, un šis portāls nav novērtēts kā ļoti uzticams. Savukārt "The Economist", tāpat kā citi ārzemju mediji, aizvadītajā nedēļā rakstīja par ukraiņu karavīru ārstēšanu ar ketamīnu, kas ir pilnīgi cits preparāts, domāts posttraumatiskā stresa simptomu mazināšanai. Taču kurš gan Krievijā iedziļināsies atšķirībās starp tādām smalkām matērijām kā zāles posttraumatiskā stresa ārstēšanai.

Lai uzsvērtu "pareizticības citadeles" Krievijas atšķirību no sātanisma un elkdievības pārņemtās Ukrainas, raidījumā "60 minūtes" propagandisti vaimanāja, ka ukraiņi tērējot milzīgas summas dažādiem zīlniekiem un ekstrasensiem, kas pareizticībā ir pielīdzināms vienam no lielākajiem grēkiem. Tika rādīti nez kur sadabūti sižeti, kā ukraiņu zīlnieces, visas kā viena, pareģo Ukrainai iznīcību. Traģikomiski, ka pareizticīgie kristīgo vērtību sludinātāji ir "aizmirsuši", ka Krievijas televīzijās viens no skatītāju visvairāk iecienītākajiem raidījumiem vēl pavisam nesen bija šovs "Ekstrasensu cīņa".

Ja par propagandistu nepieminēto, kas neparādījās arī ziņās, tad Krievijas iedzīvotājiem nebija lemts uzzināt nedz par protestiem Baškīrijā, nedz par komunālo katastrofu valsts austrumos. Proti, lielā aukstuma dēļ deg katlumājas, plīst karstā ūdens caurules un radiatori.

Prostitūtas un zālīte Davosā

Kremļa propagandisti aizgūtnēm zākāja Davosas forumu, kur tiekas Rietumu pasaules līderi. Protams, tur cauri spīd aizvainojums par to, ka uz forumu netiek aicināts Putins, toties bija ieradies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Par Zelenski atkal nicīgi tika teikts, ka ukraiņu "karļiks" esot ieradies ubagot naudu, taču nekādi panākumi Zelenskim Davosā neesot bijuši. Pati lielākā neveiksme Zelenskim esot tā, ka Davosā viņam nav notikusi tikšanās ar komunistiskās Ķīnas līderi.

Saistībā ar palīdzības Ukrainai sniegšanu vislielāko propagandistu naidu izpelnījās Lielbritānijas premjers Riši Sunaks, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Olafs Šolcs.

Dažādi politologi pievērsās Davosas foruma ģenēzei, apgalvojot, ka to organizē Rietumvalstu specdienesti sadarbībā ar starptautiskajām korporācijām, lai pārējai pasaulei uzspiestu savu kundzību.

Vienlaikus, atsaucoties uz portālu "Daily Mail", tika vēstīts, ka foruma apmeklētāji pīpējot zālīti un lietojot citas narkotikas, lejoties alkohola upes un uz Davosu esot sabraucis kupls skaits augstas klases prostitūtu. Vērts piebilst, ka par to raksta tikai minētais portāls, kurš tiek vērtēts kā viltus ziņu izplatītājs, un, piemēram, angļu vikipēdija 2017.gadā aizliedza "Daily Mail" izmantot kā avotu tā neuzticamības dēļ.

Tikmēr laikraksts "The Guardian" raksta, ka "nedēļā, kurā dominēja karš Ukrainā, Putins bija visu iecienītākais ļaundaris. Krievijas prezidents savulaik teica galveno runu Davosā, taču tas notika pirms 15 gadiem, pirms 2014.gada Krimas aneksijas un 2022.gada iebrukuma Ukrainā. Mūsdienās Putins noteikti ir persona non grata".

"Divus gadus vēlāk Putins ir ne tikai cietis neveiksmi imperiālistiskajos centienos pakļaut Ukrainu; viņa iebrukums ir nostiprinājis Ukrainas suverenitāti - to pašu suverenitāti, kuru viņš centās izdzēst - un stiprināja NATO apņēmību, ko viņš centās vājināt. Patiesībā, kamēr viņš centās vājināt NATO, viņa darbība palielināja mūsu rindas. (..) Drosmīgie ukraiņu karavīri ir atguvuši vairāk nekā pusi teritorijas, ko Krievija okupēja kopš konflikta sākuma. Viņi ir nopietni degradējuši Krievijas Melnās jūras floti, dramatiski palielinot Ukrainas eksportu caur Melno jūru. (...)," savā uzrunā Davosā sacīja Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans, solot, ka atbalsts Ukrainai turpināsies.

Pretēji Krievijas ārlietu ministra Lavrova paziņotajam, ka kopš 1945.gadā kolektīvie Rietumi savās darbībās ir regulāri pārkāpuši ANO statūtus, savukārt Krievija tos vienmēr ievērojusi, Salivans atgādināja, ka Krievija iepērk ieročus gan no Ziemeļkorejas, gan Irānas, tādējādi ne vien pārkāpjot teorētiskus statūtus, bet konkrētas ANO noteiktas sankcijas, par kurām savulaik balsoja arī pati Krievija.

Lavrovs, Medvedevs un Gorbačovs

Lavrovs savā 18.janvāra preses konferencē noraidīja ASV ierosinājumu atsākt dialogu par kodolieroču kontroli, sakot, ka tas nav iespējams, kamēr Vašingtona piedāvā militāru atbalstu Ukrainai. Uzstājoties savā ikgadējā preses konferencē, ārlietu ministrs kārtējo reizi apsūdzēja Rietumus globālo drošības risku veicināšanā, mudinot Ukrainu pastiprināt triecienus Krievijas teritorijā, un brīdināja, ka Maskava sasniegs savus mērķus konfliktā, neskatoties uz Rietumu palīdzību Kijivai. Lavrovs arī uzsvēra, ka Ukrainas kara izcelsmes avots ir ASV.

"Mēs konsekventi un neatlaidīgi virzīsimies uz speciālās militārās operācijas mērķu sasniegšanu un tos sasniegsim. Viņiem nevajadzētu būt cerībām, ka Krieviju varētu kaut kādā veidā sakaut. Rietumiem, kas par to fantazē, nav izdevies apgūt vēstures stundas," klāstīja Lavrovs. Viņš arī bilda, ka "deviņdesmitajos gados bija bijušas dažas ilūzijas, ka Rietumi mūs sagaidīs ar atplestām rokām. Tagad šīs ilūzijas ir pazudušas. Mēs vairs nevaram uzticēties Rietumiem. Rietumi vēlas tikai vienu - dzīvot uz kāda cita rēķina un būt gudrākiem par visiem citiem".

Propagandisti arī ar lielu piekrišanu atsaucās uz Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka Dmitrija Medvedeva teikto, ka jebkādas Ukrainas kā neatkarīgas valsts pastāvēšana ir drauds Krievijas drošībai. Dažāda kalibra politologi un vēsturnieki metās norādīt, ka Ukrainas valsts izveide jau sākotnēji esot bijusi iecerēta kā "antikrievijas" projekts, mākslīgi sašķeļot krievu tautu.

Vienlaikus galma ideologi atsaucās uz Padomju Savienību kā vienu no dižākajiem posmiem Krievijas vēsturē, paziņojot, ka Krievijai neesot ko kaunēties par padomju pagātni, gluži otrādi - ar to vajagot lepoties. Atkal izskanēja pārmetumi pirmajam un pēdējam PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam par valsts nodevību un sagraušanu. Tāpat izskanēja aicinājumi tiesāt 90.gadu Krievijas politiķus, kas sekmēja PSRS sabrukšanu un sagatavoja Belovežas gāršas līguma parakstīšanu. Bērniem skolās vajagot mācīt, ka PSRS sabrukšana nebija neizbēgama, ka tā bija atsevišķu cilvēku nodevība un 90.gadi Krievijai neko labu nav nesuši. Kā redzams, Krievija ideoloģiski vēl joprojām jūtas kā impērija un atkal gribētu kļūt par "tautu cietumu".