Lietuvā piemin brīvības aizstāvjus, kuri zaudēja dzīvību, aizstāvot Viļņas televīzijas torni
Sestdien, 13. janvārī, Lietuvā atzīmē Brīvības aizstāvju diena, kad tiek pieminēti cilvēki, kuri zaudēja dzīvību 1991.gada 13.janvārī, aizstāvot Viļņas televīzijas torni pret padomju karaspēku.
Lietuvas parlamentā tiks pasniegtas Brīvības prēmijas un notiks dažādi piemiņas pasākumi.
Brīvības prēmiju - simbolisku statueti, kuras pamatā ir tēlnieka Juoza Zikara Brīvības piemineklis - Lietuvas Seims piešķīra Eiropas Parlamentam (EP). To Seimā pasniegs EP priekšsēdētājai Robertai Metsolai. EP ir nolēmis atteikties no prēmijas naudas daļas, ļaujot Seimam lemt, ko darīt ar šiem līdzekļiem.
Otra Brīvības prēmija Seima svinīgajā sēdē laikā tiks pasniegta Lietuvas neapbruņotās pretošanās padomju okupācijas režīmam dalībniekam Petram Plumpam.
Pieminot 1991.gada 13.janvāta upurus, ziedi tiks nolikti Neatkarības laukumā pie parlamenta ēkas Viļņā, pie pieminekļa "Zvaigznes", un pusdienlaikā tur notiks karoga pacelšanas ceremonija. Antakalnes kapsētā notiks piemiņas brīdis 13.janvāra notikumu upuriem.
13.janvārī ikviens ir aicināts uz Lietuvas parlamenta Apmeklētāju centru, lai pie tējas tases uz lielā ekrāna vērotu svinīgo ceremoniju un prēmiju pasniegšanu. Parlamentā notiks radošās meistarklases bērniem, viktorīna un tiks demonstrēti arhīva videoieraksti par 1991.gada 13.janvāra notikumiem.
Atvērto durvju diena notiks arī Seima Vitrāžu galerijā un Brīvības aizstāvju galerijā.
Pēcpusdienā Seimā paredzēta tikšanās ar 1991.gada padomju agresijas upuru tuviniekiem un cilvēkiem, kas cietuši no padomju agresijas.
Svētdien pusdienlaikā notiks tradicionālais starptautiskais skrējiens "Dzīvības un nāves ceļš". Skrējēji godinās par Lietuvas brīvību bojā gājušos, skrienot no Antakalnes kapsētas līdz televīzijas tornim.
Šogad aprit 33 gadi kopš brīža, kad, mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi valsts neatkarību, īpašās padomju karaspēka vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.
Toreiz karaspēks ieņēma Lietuvas Televīzijas un radio komiteju, Preses namu un citas stratēģiski svarīgas ēkas, bet, pateicoties tautas nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt Augstākās padomes ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.
