Džonsons komentējis Maskavas paziņojumus, ka viņš aizliedzis Zelenskim parakstīt miera līgumu ar Krieviju

Līdzīgu paziņojumu pagājušā gada nogalē izdarījusi, piemēram, Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova. Viņa un citi Krievijas ierēdņi vairākkārt apsūdzējuši Kijivu, ka to vada Rietumu "leļļu audzētāji"; kā piemērs konkrēti tika izmantoti vārdi no Ukrainas medijos publicētās Ukrainas Augstākās Radas deputāta Dāvida Arahamija novembra intervijas.

2022. gada martā Arahamijs Stambulā risināja sarunas ar Krievijas pārstāvjiem par iespējamo konflikta noregulēšanu. Savukārt aprīlī Kijivā pirmais no Rietumu līderiem ielidoja Džonsons. Pēc Arahamija teiktā, Džonsons ieteicis "neko neparakstīt" ar Krieviju, piebilstot: "vienkārši cīnīsimies."

Vladimirs Putins vismaz divas reizes pērn apgalvoja, ka miera vienošanās 2022. gada martā tika saskaņota. Jūlijā, tiekoties ar Āfrikas līderiem, viņš kratīja papīrīti, dēvējot to par parakstītu vienošanās projektu. Putins decembra preses konferencē arī paziņoja, ka vienošanās panākta.

Džonsons atbildējis uz Krievijas apsūdzībām intervijā laikrakstam "The Times": "Tas nav nekas cits kā pilnīgas muļķības un Krievijas propaganda."

Pēc viņa teiktā, pēc sarunām Stambulā viņu uztrauca, kāda veida vienošanās varētu tikt parakstīta, un viņš Ukrainas vadītājiem solīja, ka Lielbritānija to atbalstīs "par 1000 procentiem".

Pēc Džonsona vizītes Kijivā viņa preses dienests ziņoja, ka premjers "vērsies pret jebkādām sarunām ar Krieviju ar nosacījumiem, kas attaisno nepatiesos paziņojumus, ar kuriem Kremlis pamato savu iebrukumu, taču uzsvēra, ka lēmums jāpieņem Ukrainas valdībai".

Krievijas oficiālo personu apgalvojumus atspēko arī "The Wall Street Journal" galvenais starptautiskais korespondents Jaroslavs Trofimovs, kurš izgaismo notikumus Ukrainā kopš 2022. gada janvāra un publicējis grāmatu "Mūsu ienaidnieki izzudīs: Krievijas iebrukums un Ukrainas neatkarības karš".

Pēdējā sarunu dienā 2022. gada 29. martā Stambulā Ukrainas delegācijas pilnvaras bija panākt Krievijas karaspēka atvilkšanu pozīcijās līdz iebrukuma sākumam, vienlaikus demonstrējot gatavību risināt sarunas par daudziem jautājumiem, bet konkrētus lēmumus atlikt līdz Zelenska un Putina tikšanās brīdim, raksta Trofimovs.

Krievijas galvenās prasības bija Ukrainas neiestāšanās NATO un tās aizsardzības iespēju ierobežošana. Dokumenta projektā (it kā saskaņotā), kuru vēlāk demonstrēja Putins, Maskava uzstāja: Ukrainas bruņoto spēku skaitam jābūt 85 000 cilvēku, 342 tankiem un 519 artilērijas ieročiem. Kijivas pārstāvji Stambulā izlikuši pavisam citus skaitļus: attiecīgi 250 000, 800 un 1900.

Nekādi saistoši solījumi Stambulā netika doti, Trofimovam kategoriski paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba:

"Darījuma nebija. Piedalīties sarunās un kaut ko solīt ir pilnīgi dažādas lietas."

Situāciju sarunās pārlauza netālu no Kijivas notikušais: Ukrainas bruņotie spēki atbrīvoja Buču un tur ielās atrada tautiešu līķus, kurus Krievijas karavīri spīdzināja un nošāva. Kopumā atrasti aptuveni 450 upuri. Lai gan sarunu vedēji Stambulā turpināja uzturēt sakarus, Zelenskis licis noprast, ka zvērības Bučā visu mainījušas, raksta Trofimovs.

Viesojoties pilsētā, Zelenskis notikušo tajā nosaucis par genocīdu: "Ir ļoti sarežģīti turpināt vest sarunas, kad redzi, kas šeit noticis."

Arahamijs arī "The Times" paziņojis, ka Džonsons uz Ukrainas vadību nav izdarījis nekādu spiedienu. Britu premjera vārdi "vienkārši cīnīsimies" teikti kontekstā ar Ukrainas konsultācijām ar Rietumu sabiedrotajiem par to, kā pretoties Krievijas iebrukumam, norādīja Arahamijs.