Sunaks: Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas varētu notikt gada otrajā pusē
Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas varētu notikt šā gada otrajā pusē, noprotams no premjerministra Riši Sunaka ceturtdienas izteikumiem.
Sunakam, kura Konservatīvā partija bijusi pie varas kopš 2010.gada, jaunas parlamenta vēlēšanas jāizsludina līdz 2025.gada janvārim.
Premjers jau iepriekš minējis, ka jaunu vēlēšanu izsludināšanu neatliks uz pēdējo brīdi.
"Mans darba pieņēmums ir, ka mums būs parlamenta vēlēšanas šā gada otrajā pusē," vizītes gaitā Mansfīldā, Anglijas vidienē, sacīja premjers.
Atbilstoši plaši izplatītam viedoklim konservatīvie nākamajās vēlēšanās zaudēs, un tiem vara būs jānodod Kīra Stārmera leiboristiem.
Kā iespējamais vēlēšanu datums ticis minēts 2.maijs, kad notiks arī pašvaldību vēlēšanas.
Vaicāts, vai viņš noraida iespēju rīkot parlamenta vēlēšanas maijā, Sunaks sacīja, ka vēlas vēlēšanas rīkot vēlāk 2024.gadā.
"Es vēlos turpināt iet uz priekšu, vadīt ekonomiku labi un samazināt cilvēkiem nodokļus. Bet es arī gribu turpināt risināt nelegālās imigrācijas problēmu," sacīja premjers.
"Man, tātad, daudz kas ir jāpadara, un es esmu apņēmības pilns turpināt gādāt rezultātus britu tautai," rezumēja Sunaks.
Lielbritānijas parlamenta maksimālais pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pēdējās vēlēšanas notika 2019.gada 12.decembrī, un nākamajām vēlēšanām jānotiek līdz 2025.gada 28.janvārim, piecus gadus pēc pašreizējā parlamenta sasaukuma pirmās sēdes.
Lai izsludinātu vēlēšanas, Sunakam jālūdz karalim Čarlzam III atlaist parlamentu. Tradīcija nosaka, ka premjerministrs - lielākās parlamentā pārstāvētās partijas līderis - paziņo par vēlēšanām tautai pie premjera rezidences Dauningstrītā.
Premjerministra paziņojumam par vēlēšanām seko piecu nedēļu ilgs priekšvēlēšanu periods, kurā esošie parlamenta locekļi zaudē savu statusu un kļūst par kandidātiem, ja viņi pretendē uz pārvēlēšanu. Arī valdības darbā sākas priekšvēlēšanu periods, kurā tai jāievēro vairāki ierobežojumi.
Vēlēšanās notiek cīņa par 650 parlamenta apakšnama vietām. Ja partijai izdodas izcīnīt 326 vietas, kas nepieciešamas vairākumam, tā iegūst tiesības veidot jauno valdību un partijas līderis kļūst par premjerministru.
Ja neviena no partijām šo slieksni nepārkāpj, tad partija, kas ieguvusi visvairāk deputātu vietu, parasti veido koalīciju ar kādu mazāku grupu, kā to 2010.gadā darīja konservatīvie ar liberāldemokrātiem.
Vēlēšanu izsludināšana rudenī, iespējams, oktobrī, lai tās nesakristu ar ASV vēlēšanām, dotu Sunakam vairāk laika, lai izpildītu savus galvenos solījumus par ekonomikas izaugsmi, rindu samazināšanu Nacionālā veselības dienestā un nelegālo imigrantu laivu apturēšanu. Tas arī pagarinātu Sunaka laiku premjerministra amatā līdz gandrīz diviem gadiem.
Konservatīvie, kas atrodas pie varas kopš 2010.gada, jau vairāk nekā gadu vairākumā aptauju atpaliek no leiboristiem. Tas lielā mērā skaidrojams nevis ar britu milzīgo entuziasmu par leiboristiem, bet gan ar desmitgadēs vissmagāko dzīves dārdzības krīzi un toriju iekšējām cīņām, kuru rezultātā kopš 2016.gada breksita referenduma ir nomainījušies pieci premjerministri.
