Pēc uzbrukuma zēnam ar ieroci politisku iemeslu dēļ Lietuvā vēlas slēgt krievu skolas
Pēc incidenta kādā Viļņas skolā ar krievu mācību valodu, kad divi pusaudži šāva un skolasbiedru ar pneimatisko ieroci viņa politisko uzskatu dēļ, Lietuvas izglītības, zinātnes un sporta ministrs Gintauts Jakšts paziņojis, ka šādas situācijas izraisa sarežģītā krievu minoritātes integrācija Lietuvā, tāpēc viņš meklē likumīgas iespējas, kā valstī slēgt krievu skolas.
"Mēs izvērtējam un ar komandu apspriežam, vai ir iespējami ceļi, kā pakāpeniski slēgt krievu minoritātes skolas. Izvērtējam tiesisko bāzi, vai to vispār var izdarīt," ziņu aģentūrai ELTA sacīja Jakšts.
"Ja skolu ir izveidojusi pašvaldība, tad dibinātājs var pieņemt lēmumus. Bet mēs gribētu pieņemt lēmumus arī valsts līmenī, lai šīs krievu mazākumtautības skolas sāktu izzust, jo mēs saprotam, ka bērni aug sašķelti un viņiem ir grūtāk integrēties Lietuvā," teica ministrs.
"Es domāju, ka visiem būs labāk, ja nākotnē vairs nebūs krievu mazākumtautības skolu," viņš piebilda.
Pēc ministra domām, Latvijai un Igaunijai bija vieglāk pieņemt lēmumu par mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām valsts valodā, jo tām nav tādu skolu, kādas Lietuvā ir poļu skolas, kuru darbību nosaka Lietuvas un Polijas starpvalstu vienošanās.
"Diskusijas notiek jau ilgu laiku, un Latvijas un Igaunijas piemērs ir vienkāršāks, jo tām nav citu mazākumtautību skolu, kādas mums ir poļiem. Ar Poliju ir līgums un vienošanās, tāpēc, protams, nevar būt runa par atteikšanos no šīm mazākumtautības skolām," viņš uzsvēra.
Kā vēstīja plašsaziņas līdzekļi, pirms Ziemassvētkiem divi pusaudži, kas mācās kādā Viļņas skolā, pastaigas laikā šāva uz klasesbiedru no pneimatiskā ieroča.
Cietušā māte Ira Novika ir žurnāliste, kura uz Lietuvu pārcēlusies no Krievijas. Sociālajā tīklā "Facebook" viņa rakstīja, ka uz viņas dēlu šauts ar plastmasas lodēm no pneimatiskā ieroča, ko bija atnesis viens no klasesbiedriem. Šaušanas laikā zēni arī atskaņojuši Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" himnu.
Pēc Novikas vēstītā, šādi pusaudži reaģējuši, kad viņas dēls picērijā viņiem teicis, ka neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā.
"Man šķiet, ka šeit ir ļoti nepieciešama sabiedrības mobilizācija, lai mēs to atpazītu pēc iespējas agrāk, un tad mums palīdzēs speciālisti, kuri varēs šiem bērniem pastāstīt par situāciju un mēģināt apdzēst agresiju," situāciju komentēja ministrs.
Pēc Viļņas skolas, kurā notika konflikts, direktores Danutes Mišrienes teiktā, incidentu pašlaik izmeklē policija.
Skolas direktore norādīja, ka pusaudžu vecāki tajā pašā vakarā atvainojušies cietušā zēna ģimenei. Viņa uzskata, ka ir svarīgi, lai šī situācija nepārvērstos par krievu minoritātes diskrimināciju.
"To, ka agresīvā uzvedība bija nepiedienīga, atzina abas ģimenes, un tās atvainojās zēnam tajā pašā vakarā. Naida vilnis un negatīvo komentāru pārpilnība publiskajā telpā ir mulsinoša," sacīja Mišriene.
Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija vēl septembrī Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai LRT norādīja, ka Lietuvā nav paredzēta krievu skolu pāreja uz mācībām lietuviešu valodā.
