Priekšā lielākais vēlēšanu gads vēsturē. Kādas vēsmas tas nesīs Eiropā?
Tiek lēsts, ka 2024. gadā pie vēlēšanu urnām varētu doties divi miljardi cilvēku 50 valstīs visā pasaulē, kas ir vairāk nekā jebkad agrāk vēsturē.
Jūnijā notiks pasaulē lielākās pārrobežu vēlēšanas, kad Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalīsies vairāk nekā 400 miljoni cilvēku.
Taču, ņemot vērā to, ka vēlēšanas, kurām ir liela ietekme, ir plānotas tādās daudznacionālās valstīs kā ASV, Indija un Indonēzija, autoritārās valstīs, tostarp Baltkrievijā, Irānā un Krievijā, kā arī stratēģiskajās sabiedrotajās Taivānā un Apvienotajā Karalistē, vēlēšanas Eiropas robežās un ārpus tām var būtiski ietekmēt kontinentu.
Iespējamās izmaiņas valdībās varētu izšķiroši izmainīt ģeopolitisko līdzsvaru, ietekmējot Rietumu atbalstu Ukrainai, konfliktu Tuvajos Austrumos, tirdzniecības attiecības un savstarpēji saistīto pasaules ekonomiku.
Vēlēšanas arī pārbaudīs pasaules demokrātiju noturību, ņemot vērā bažas par pieaugošu atkāpšanos no demokrātijas un stingru autoritāro varu.
Baidena cīņa par Balto namu 5. novembrī
Republikāņu līdera Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā padara 2024. gadu par potenciāli sprādzienbīstamu globālajā politikā, un likmes Eiropai ir augstas.
Taču Trampa kandidēšana uz prezidenta amatu varētu beigties, pirms tā ir sākusies. Kolorādo Augstākā tiesa ir nolēmusi, ka viņš nevar kandidēt šajā štatā.
Tomēr viņa komfortablais pārsvars pār republikāņu sāncenšiem nozīmē, ka viņš joprojām varētu uzvarēt bez kandidēšanas Kolorādo štatā - taču spriedums rada spēcīgu precedentu līdzīgām tiesas prāvām, kas varētu liegt viņam startēt arī citos štatos.
Republikāņu varas pārņemšana - neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav Trampam labvēlīga - varētu izjaukt Rietumu stingri saskaņoto politiku Ukrainas jautājumā, jo daži partijas spārni aicina ierobežot militāro un finansiālo palīdzību Kijivai.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas - 6.-9. jūnijs
Jūnijā balsstiesīgie vēlētāji 27 ES dalībvalstīs izvēlēsies, kas tās pārstāvēs Eiropas Parlamentā - vienīgajā bloka demokrātiski ievēlētajā institūcijā.
Vēlētāju skaita ziņā šīs vēlēšanas ir milzu pasākums, tomēr tās ir cietušas no zemas vēlētāju aktivitātes un vēlētāju neieinteresētības, jo viņiem šķiet, ka ES ir pārāk tālu no viņu ikdienas dzīves.
Prognozes par eiroskeptiķu un galēji labējo partiju atbalsta pieaugumu, ko veicināja nesenie panākumi vēlēšanās Nīderlandē, Itālijā, Somijā un Zviedrijā, sēj šaubas par ES turpmāko virzību.
Jaunākās aptaujas liecina, ka galēji labējā grupa "Identitāte un demokrātija" 720 deputātu parlamentā ieguva rekordlielu skaitu - 87 vietas, kas nozīmē, ka tā varētu sacensties ar liberāļiem un kļūt par trešo lielāko partiju parlamentā. Tādējādi galēji labējiem varētu būt noteicēja loma starp divām galvenajām konservatīvo un sociālistu grupām, kuras, lai gan ideoloģiski ir pretējas, sadarbojas, lai nodrošinātu ES iestāžu darbību "lielajā koalīcijā".
Portugāles parlamenta vēlēšanas - 10. marts
Portugāles prezidents novembrī izsludināja ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad sociālistu premjerministrs Antoniu Kosta bija spiests atkāpties no amata, taču viņš palika amatā kā pagaidu izpilddirektors, jo pret viņu tika uzsākta plaša korupcijas izmeklēšana.
Sociālistu partija (PS) cer, ka tās jaunais līderis Pedro Nuno Santušs spēs noturēties pie valdības Pireneju pussalas valstī, kas pēdējos gados ir bijusi Eiropas kreisā spārna bastions.
Aptaujas liecina par saspringtu cīņu, kurā Nuno Santosa Sociālistiskā partija un tās konservatīvā opozīcija - Sociāldemokrātiskā partija - pašlaik ir izlīdzinājušās, iegūstot aptuveni 27% balsu.
Tomēr kreisā spārna cietoksnis varētu būt pēdējā Eiropas valsts, kurā vērojams galēji labējo uzplūds. Čega, stingrā labējā partija, kuras mērķis ir izjaukt tradicionālo divpartiju sistēmu, ar 17% ir uz papēžiem abām galvenajām partijām.
Citas vēlēšanas, kurām pievērst uzmanību
Lietuvā parlamenta vēlēšanas notiks 12. maijā, bet Horvātijā - 22. septembrī.
Ukrainā prezidenta vēlēšanas paredzētas pavasarī, bet likums aizliedz balsot kara apstākļos. Prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš ir teicis, ka rīkot vēlēšanas kara laikā būtu "pilnīgi bezatbildīgi".
Krievi nākamo prezidentu ievēlēs 17. martā. Taču, ņemot vērā, ka neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi ir apslāpēti un kritiķi ieslodzīti vai atrodas trimdā, prezidentam Vladimiram Putinam ir skaidrs ceļš uz nākamo pilnvaru termiņu.
Citas viltus vēlēšanas ir paredzētas Irānā 1. martā un Baltkrievijā 25. februārī.
Vispārējās vēlēšanas Indonēzijā notiks 14. februārī, bet Indijā - no aprīļa līdz maijam. Vēlēšanas Indonēzijā būs pasaulē lielākās vienas dienas vēlēšanas ar vairāk nekā 200 miljoniem balsstiesīgo vēlētāju.
Taivānā 13. janvārī notiks prezidenta vēlēšanas.
Apvienotajā Karalistē vispārējās vēlēšanas notiks līdz 2024. gada beigām, šonedēļ apstiprināja premjerministrs Riši Sunaks.
