Ukraina atteikusies no miera ar Krieviju pēc Lielbritānijas ieteikuma
Ukraina atteikusies no Krievijas piedāvājuma izbeigt karu 2022. gada pavasarī, tostarp, pēc tolaik Lielbritānijas premjerministra amatu ieņēmušā Borisa Džonsona padoma. Pēc sarunām Stambulā, kur tika apspriesta iespēja noslēgt mieru, britu premjers ieradās Kijivā un ieteica Ukrainas varas iestādēm noraidīt Krievijas piedāvājumu.
Par to Ukrainas telekanālam "1 +1" paziņoja Ukrainas Augstākās Radas frakcijas "Tautas kalps" līderis Dāvids Arahamija, kurš vadīja Ukrainas delegāciju Stambulā. Pēc viņa teiktā, Krievija ir izvirzījusi nosacījumu, ka tā pārtrauc iebrukumu, bet Ukraina neiestāsies NATO, raksta "The Moscow Times".
"Tā viņiem bija lielākā lieta. Viņi bija gatavi izbeigt karu, ja mēs ņemsim - kā Somija kādreiz - neitralitāti un dosim saistības, ka mēs neiestāsimies NATO. Būtībā galvenais punkts bija šis. Viss pārējais ir kosmētiskie un politiskie "pielietojumi" par denacifikāciju, krievvalodīgajiem iedzīvotājiem un bla bla bla," sacīja deputāts.
Nosaucot iemeslus, kāpēc Ukraina atteikusies pildīt šo nosacījumu, viņš norādīja, ka tam būtu nepieciešams veikt grozījumus Ukrainas konstitūcijā. Taču galvenais faktors bija neuzticēšanās Krievijas solījumiem.
"Nav un nebija uzticības Krievijas iedzīvotājiem, ka viņi to darīs," skaidroja Arahamija. "To varēja izdarīt tikai tad, ja ir drošības garantijas. Mēs taču nevarējām kaut ko parakstīt, paiet malā, visi tur izelpotu un tad viņi ieietu labāk sagatavojušies, jo viņi ienāca, patiesībā, nesagatavoti šādai pretestībai. Tāpēc varējām tikai strādāt, kad ir simtprocentīga pārliecība, ka tas neatkārtosies otro reizi. Un tādas pārliecības nav. Turklāt, kad atgriezāmies no Stambulas, Kijivā ieradās Boriss Džonsons un teica, ka mēs vispār ar viņiem neko neparakstīsim un vienkārši cīnīsimies."
Oficiāli dialogs starp Krieviju un Ukrainu par kara beigām beidzās 2022. gada maijā pēc Kijivas iniciatīvas atklātu civiliedzīvotāju masu slepkavību faktu dēļ deokupētajā Bučā. Aizsardzības ministrijas un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs slaktiņu pilsētā, kur tika atrasti vairāki desmiti līķu ar aiz muguras aizsietām rokām, dēvēja par "inscenējumu", apgalvojot, ka turpināt sarunas ar Krieviju Kijivai liegušas Rietumvalstis.
Putins apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmetusi "vēstures izgāztuvē" miera līgumus, kas tika parafēti Stambulā. Tāpat 2022. gada rudenī viņš anektēja Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalus. Pēc tam Zelenskis parakstīja dekrētu, kas izslēdz iespēju dialogam ar Krieviju tik ilgi, kamēr tās prezidents ir Putins.
