ES valstis sākušas gatavoties "intensīvam" karam ar Krieviju
foto: AFP/Scanpix
Čehijas prezidents Petrs Pavels un Polijas prezidents Andžejs Duda Prāgā, Čehijā, 2023. gada 22. novembrī.
Pasaulē

ES valstis sākušas gatavoties "intensīvam" karam ar Krieviju

Jauns.lv

Eiropas Savienības (ES) valstis Krieviju uztver kā galvenos draudus Eiropas drošībai un gatavojas karam ar to pārskatāmā nākotnē, paziņojis Čehijas prezidents Petrs Pavels.

ES valstis sākušas gatavoties "intensīvam" karam a...

"Visas NATO dalībvalstis Krieviju uztver kā draudus numur viens Eiropā, bet tas paredz nepieciešamību reālistiski gatavoties šādiem draudiem. Visas armijas nopietni uztver šos draudus, visas armijas gatavojas augstas intensitātes konflikta iespējai Eiropā," sacīja Pavels, tiekoties ar Čehijas, Slovākijas, Ungārijas un Polijas prezidentiem, vēsta "The Moscow Times".

Pēc viņa teiktā, pēc kara Ukrainā beigām Krievijai būs nepieciešami 5 līdz 7 gadi, lai atjaunotu savu kaujas spēju un sagatavotos jaunam militārajam konfliktam. Tomēr atjaunošanas tempi būs tieši atkarīgi no tā, kāds būs Ukrainas kara iznākums, kā arī drošības parametriem, kas tiks saskaņoti pēc konflikta, uzsvēra Pavels.

Polijas prezidents Andžejs Duda atgādināja, ka viņa valsts jau īsteno armijas modernizācijas un nostiprināšanas programmu. "Mums jau ir gandrīz 200 tūkstoši karavīru, bet mēs vēlamies, lai šis potenciāls būtu vēl lielāks. (...) jābūt tik sagatavotiem potenciālai agresijai, lai nevienam negribētos mums uzbrukt," sacīja Duda.

Iepriekš Vācijas Ārpolitikas biedrība nāca klajā ar ziņojumu "novērst nākamo karu", kura autori prognozēja NATO valstu karu ar Krieviju tuvāko 6 līdz 10 gadu laikā.

Pēc ekspertu domām, Maskavai būs nepieciešami ne vairāk kā 10 gadi, lai atjaunotu savu armiju uzbrukumam NATO pēc kaujas darbību beigām Ukrainā. Eksperti norāda, ka šobrīd Krievija faktiski ir pārvirzījusi ekonomiku uz militārajām sliedēm un izmanto to bruņoto spēku atjaunošanai pirms jaunā kara.

"Pat pēc gandrīz divu gadu kara Ukrainā Krievijas militārais potenciāls ir augstāks, nekā tas tiek prezentēts," norādīja ziņojuma autori. Viņi uzskata, ka Vācija un NATO piedalās "sacīkstē ar laiku", lai nostiprinātu savus parastos bruņotos spēkus un noturētu Krievijas iespējamo uzbrukumu tādām valstīm kā Lietuva, Latvija un Igaunija.

Lai novērstu karu, NATO dalībvalstīm ir jāparāda Krievijai, ka konflikts ar bloku Maskavai ir bezcerīgs, uzskata eksperti. Lai to panāktu, viņi ierosināja strauji palielināt ES valstu militāro potenciālu un atklāti par to paziņot Krievijai.

NATO veiksmīgi jāpabeidz pār-pozicionēšanās vismaz vienu gadu pirms Krievija ir gatava atkārtotam karam, secinājuši eksperti.