Krievijas “zelta vīzām” tikai ap 20 gribētāju
Kopš šā gada sākuma tikai vairāk nekā 20 ārzemnieki pieteikušies Krievijas “zelta vīzām”, proti, piekrituši apmaiņā pret uzturēšanos ieguldīt agresorvalsts ekonomikā. Par visiem kopā devums būtu ap 1,2 miljardiem rubļu (1,2 miljoni eiro).
Krievijas ekonomiskās attīstības ministrs Dmitrijs Voļvačs izdevumam “Izvestija” norāda, ka tā ir minimālā summa, kas nepieciešama, lai saņemtu uzturēšanās atļauju. Konkrētu prasīto investīciju apjomu noteikts katram individuāli atkarībā no pamatojuma.
Izskatīšana ilgst vismaz četrus mēnešus. Gribētāju vidū ir Ķīnas, Alžīrijas, Gruzijas, ASV, Vācijas un citu valstu pilsoņi. Krievijas valdība šo programmu uzsāka 2023. gadā.
Nepieciešams ieguldīt vismaz 15 miljonus rubļu (150 000 eiro) sociāli nozīmīgos reģionu projektos trīs gadu laikā kopš pieteikuma.
Maksāt nodokļos divus gadus vismaz četrus miljonus rubļu (40 000 eiro) ik gadu.
Ieguldīt 30 miljonus rubļu (300 000 eiro) Krievijas uzņēmumā, kas darbojas vismaz trīs gadus, un nomaksāt nodokļos vismaz sešus miljonus rubļu (60 000 eiro) gada laikā kopš pieteikuma.
Gada laikā kopš iesnieguma iegādāties nekustamo īpašumu Krievijā ar kadastra vērtību no 25 miljoniem rubļu (250 000 eiro), bet Maskavā no 50 miljoniem, Tālajos Austrumos no 20 miljoniem rubļu.
Ekonomiskās attīstības ministrija šogad cerēja uz 12 miljardu rubļu piesaisti un nākotnē līdz 40 miljardiem gadā, bet reālais ieguvums ir desmit reižu mazāks.
Tomēr Stratēģisko izstrāžu centra ģenerāldirektora vietnieks Boriss Kopeikins optimistiski paredz izaugsmi: “To apstiprina citu valstu piemēri. Piemēram, Portugāle uzsāka analoģisku programmu 2012. gadā. (..) Ik gadu tā saņem investīcijas par simtiem miljoniem eiro. Bet pirmajā gadā to bija mazliet vairāk par miljonu.”
To, ka Portugāle nekaro ar kaimiņvalstīm un neliek cietumā par anekdotēm, Kopeiniks nepiemin.
