Krievijas iedzīvotājiem pārtikas cenas sāk "kost" aizvien vairāk
Rietumvalstis ir ieviesušas pret Krieviju bargas sankcijas, mēģinot iedragāt tās ekonomiku un piespiest Putinu izbeigt agresiju Ukrainā. Lai arī Krievijas diktators smīkņā par Rietumu spēju izraisīt ekonomisko krīzi Krievijā, tomēr parastie Krievijas iedzīvotāji aizvien vairāk sāk izjust sankciju sekas, vēsta “Reuters”.
Krievija, pasaulē lielākā dabas resursu eksportētāja, ir turpinājusi pārdot savu naftu pasaules tirgiem, arī pēc kara uzsākšanas Ukrainā. Tāpat Krievijas valdība ir palielinājusi militāros izdevumus, ieroču ražošana ir strauji pieaugusi, kā arī algas līgumiem karavīriem, kuri vēlas karot Ukrainā.
Starptautiskais Valūtas fonds prognozē Krievijas izaugsmi šogad 2,2% apmērā, kas ir vairāk nekā ASV vai eirozonā, lai gan fonds ir samazinājis savu 2024. gada izaugsmes prognozi līdz 1,1%.
Kad Putins 1999. gadā nāca pie varas, Krievijas nominālais iekšzemes kopprodukts pēc desmit gadus ilga haosa bija tikai 210 miljardi ASV dolāru, bet 2013. gadā tā bija izaugusi par 2,3 triljonu dolāru ekonomiku. Pagājušajā gadā nominālais IKP bija 2,2 triljoni dolāru, vēsta “Reuters”.
Kopējā inflācija pagājušajā gadā Krievijā bija 11,9%, bet šogad prognoze ir 7,0-7,5%, bet vismaz 15,7 miljoni cilvēku dzīvo zem nabadzības sliekšņa 14 375 rubļu (157 USD) mēnesī, liecina oficiālā statistika.
Krievu ekonomists Igors Lipits “Reuters” atklāja, ka oficiālie Krievijas dati par nabadzības līmeni ir vāji, tāpat kā kopējais Krievijas ekonomikas attēls, neskatoties uz bieži vien rožainajiem paziņojumiem, kuru mērķis ir iepriecināt Kremļa vadību.
"Patiesā situācija ir slikta," sacīja Lipits, piebilstot, ka pēc nākamgad plānotajām Krievijas prezidenta vēlēšanām viņš saskata nopietnu ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. "Lielai daļai Krievijas iedzīvotāju ir ļoti zemas algas," viņš norāda, ka aptuveni 20 miljoni cilvēku Krievijā varētu būt aiz nabadzības sliekšņa vai uz tā robežas. Tāpat daudzi ir parādos.
Pārtikas tirgū Sanktpēterburgā “Reuters” uzrunātā pircēja Ludmila atklāja, ka viņa un viņas draugi iepērkoties meklē atlaides. "Kāds variants mums ir? Protams, ka nemirsim un neraudāsim – mēģināsim kaut kā izdzīvot," pavēstīja Ludmila.
Savukārt 34 gadus vecā Stepanova, viņas piecus gadus vecais dēls un jaundzimušais dēls cenšas iztikt ar 50 000 rubļu (ap 500 eiro) mēnesī, ko nopelna viņas vīrs. "Es redzu, kā viss ir kļuvis dārgāks," Stepanova atklāja "Reuters". Viņa ar ģimeni dzīvo Urālu pilsētā Sredņeuraļskā, aptuveni 25 km no Jekaterinburgas un 1400 km uz austrumiem no Maskavas.
"Agrāk varēja viegli nopirkt pārtiku tūkstoš rubļu vērtībā trīs vai četrām dienām, bet tagad, ejot uz veikalu, tūkstotis rubļu nav nekas - pārtiku var nopirkt tikai ikdienas vajadzībām, piemēram, pienu, jogurtu, maizi un viss. Tavs tūkstotis ir aizlidojis," atklāja sieviete, norādāot, ka piecu gadu laikā kopš viņas pirmā bērna piedzimšanas piena cena ir četrkāršojusies, savukārt bērnu ratiņu cena ir trīskāršojusies līdz 60 000 rubļu (ap 600 eiro). Viņa sacīja, ka cenas vienreiz lietojamām autiņbiksītēm un bērnu pārtikai ir vismaz dubultojušās.
Ģimenes ienākumi ne tuvu neesot auguši līdzvērtīgi cenu pieaugumam. "Naudas kārumiem neatliek," sacīja Stepanova. "Protams, var dzīvot bez tiem, bet dzīve ir mazāk jautra."
