Francijā tūkstoši protestē pret antisemītismu

Demonstrācijā piedalījās visdažādāko partiju pārstāvi, izņemot galēji kreiso partiju "Nepakļāvīgā Francija" (LFI). Starp politiķiem, kas piedalījās gājienā, bija arī premjerministre Elizabete Borne, kamēr starp dalībniekiem nebija prezidents Emanuels Makrons, kurš gan iepriekš pauda akcijai atbalstu, aicinot pilsoņus stāties pretī "neapvaldīta antisemītisma nepanesamajai atdzimšanai".

Viņš arī paziņoja, ka "sirdī un domās" būs kopā ar demonstrantiem.

Kamēr kreisie ekstrēmisti nav atsaukušies abu parlamenta palātu līderu aicinājumam piedalīties demonstrācijā ar kopīgu lozungu "par Republiku, pret antisemītismu!", savulaik par antisemītisku uzskatītās nacionālkonservatīvās partijas "Nacionālā apvienība" līdere Marina Lepēna bija demonstrantu rindās.

Viņa paziņojusi, ka svētdienas demonstrācija ir vērsta arī pret islāma fundamentālismu.

To LFI izmantojusi kā attaisnojumu demonstrācijas "boikotam". tači tā acīmredzami ir vienīgi atruna, jo LFI līderis Žans Liks Melanšons paziņojis, ka demonstrācijas dalībnieki izrādot "beznosacījumu atbalstu slaktiņam Gazā".

No dalības demonstrācijā atteicies arī komunistu līderis Fabjēns Rusels.

Parīzes varasiestādes kārtības uzturēšanai gājiena maršrutā iesaistījušas 3000 policistu un žandarnu.

Demonstrācijas pret antisemītismu notiek arī citās Francijas pilsētās, tajā skaitā Lionā, Nicā un Strasbūrā.

Kopš 7. oktobra līdz sestdienai Francijā oficiāli reģistrēti 1247 antisemītiski incidenti, kas ir trīs reizes vairāk nekā visa 2022. gada laikā, liecina Iekšlietu ministrijas statistika.

Tiek lēsts, ka Francijā dzīvo vairāk nekā pusmiljons ebreju, un tā ir pasaulē trešā lielākā ebreju kopiena aiz Izraēlas un ASV.

Demonstrācijas palestīniešu atbalstam Francijā pamatā tiek aizliegtas, lai gan pēdējo nedēļu laikā vairākās pilsētās tādas ir notikušas.

Sestdien tūkstošiem cilvēku Francijā izgāja ielās lai pieprasītu tūlītēju pamieru Gazas joslā.

Parīzē demonstrācijā, kuru organizēja dažādas kresi orientētas organizācijas, tajā skaitā arodbiedrības un LFI, piedalījās vairāk nekā 16 000 cilvēku.

Demonstrācijas, kas tika organizētas ar kopīgu lozungu "Apturiet slaktiņu Gazā!", notika arī Tulūzā, Bordo, Lionā un Marseļā.

Kā ziņots, 7. oktobrī "Hamas" sarīkoja slaktiņi Izraēlā, noslepkavojot vairāk nekā 1400 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas.

Vēl aptuveni 240 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.

Izraēla uz to reaģēja, uzsākot Gazas joslas masveida bombardēšanu, bet vēlāk izvērsa arī sauszemes operāciju.

Teroristu kontrolētās Gazas joslas varasiestādes apgalvo, ka Izraēlas bombardēšanā esot nogalināti vismaz 11 000 cilvēku, taču šie skaitļi, domājams, ir stipri pārspīlēti, ņemot vērā to dezinformāciju, ko līdz šim izplatījis "Hamās". Turklāt liela daļa no nogalinātajiem ir islāmistu grupējumu kaujinieki.