Pēc zemūdens vulkāna izvirduma Japāna tiek pie jaunas salas

Eksperti norādīja, ka mazā sala radusies pēc vairākiem izvirdumiem, kas sākās oktobrī netālu no Ivoto salas, kas ir daļa no Ogasavaras salu ķēdes Klusā okeāna rietumu daļā.

Tokijas Universitātes Zemestrīču pētniecības institūta asociētais profesors Fukaši Maeno ir apstiprinājis, ka freatomagmatiskie izvirdumi - sprādzienbīstamu izvirdumu veids, kas rodas, magmai mijiedarbojoties ar ūdeni, - ir notikuši aptuveni kilometru no Ivoto salas, veidojot aptuveni 100 metrus lielu zemes masu.

Maeno, kurš oktobra beigās pārlidoja virs notikuma vietas, ziņu aģentūrai Kyodo pastāstīja, ka izvirdumu laikā ik pēc dažām minūtēm pacēlās vairāk nekā 50 metrus augsti dūmu un pelnu slāņi.

Viņš bija arī liecinieks tam, kā gaisā lidinājās lieli akmeņi un jūrā peldēja brūnu pumeksas akmeņu joslas, kas izvirduma rezultātā bija mainījušas krāsu, ziņoja Kyodo.

Ivoto - viena no Klusā okeāna kara asiņaināko kauju vietām un viens no 111 aktīvajiem vulkāniem Japānā - atrodas netālu no citas jaunas salas, kas izveidojās pēc izvirduma 2021. gadā. Ivoto sala iepriekš bija pazīstama kā Ivo Džima, bet 2007. gadā Japānas iestādes to pārdēvēja.

Šī teritorija ir pieradusi pie dramatiskiem vulkāniskās aktivitātes uzliesmojumiem. Japānas meteoroloģijas aģentūra paziņoja, ka līdzīgi izvirdumi Ivoto tuvumā novēroti no pagājušā gada jūlija līdz decembrim un šā gada jūnijā.

Maeno sacīja, ka nesenā salas veidošanās ir pierādījums tam, ka šajā apgabalā ir atgriezusies magmatiskā aktivitāte. Ja izvirdumi turpināsies, jaunā sala varētu kļūt lielāka un mainīt formu, bet tā varētu arī pazust zem viļņiem. Līdzīgā veidā šajā apgabalā 1904., 1914. un 1986. gadā veidojušās salas, kuras visas izzuda erozijas dēļ.

Jaunās salas, kas veidotas no pelniem un iežu fragmentiem, varētu grūti izturēt pastāvīgo viļņu plosīšanos, bet, turpinoties vulkāna aktivitātei, varētu veidoties lavas plūsmas, kas galu galā veidotu cietāku un izturīgāku virsmu.