Bēgot no mobilizācijas, trīs Krievijas pilsoņi jau gadu dzīvo Dienvidkorejas lidostā

Kopš pagājušā gada oktobra viņi mitinās izlidošanas zālē, raksta Dienvidkorejas aģentūra “Yonhap”. Krievijas pilsoņi lūguši patvērumu, taču Dienvidkorejas Tieslietu ministrija atteikusi, uzskatot, ka izvairīšanās no kara dienesta nav pamatojums saņemt bēgļa statusu.

Krievi vērsās tiesā ar prasību atcelt ministrijas lēmumu, un februārī Inčhonas apgabala tiesa lēma par labu diviem no viņiem. Tomēr ministrija iesniedza apelāciju, un tiesvedība turpinās, tikmēr krievi dzīvo lidostā.

Dienvidkorejas Nacionālā cilvēktiesību komisija ieteikusi lidostas vadībai paplašināt krieviem pieejamo telpu un uzlabot ēdināšanas un dzīvošanas apstākļus. Līdz šim viņus baroja brokastīs un vakariņās ar pīrāgiem un sulām, pusdienās ar rīsu un vistu. 

Komisija vērsusies Tieslietu ministrijā ar lūgumu izveidot atsevišķu gaidīšanas zāli ārpus lidostas un izstrādāt noteikumus, kas garantētu ēdināšanu un medicīnisko palīdzību. Dienvidkorejas cilvēktiesību aktīvisti uzskata, ka ilgstoša uzturēšanās lidostas gaidīšanas zālē ir pretrunā ar cilvēka tiesībām uz miegu, ēdienu, fizisko aktivitāti un medicīnisko aprūpi, kas paredzēta valsts konstitūcijā, turklāt pazemo cilvēka cieņu.

Sākotnēji Seulas lidostā iestrēga pieci Krievijas pilsoņi, bet divi to ir pametuši. Dienvidkorejā bēgļa statusu piešķir reti – 2021. gadā tikai 1,3% no lūdzējiem. Tas ir zemākais rādītājs G20 valstu vidū.

Pēc politologa Kirila Rogova projekta “Re:Russia” vērtējuma, kopš 2022. gada februāra no Krievijas aizbraukuši vairāk nekā 820 000 cilvēku. Vairāk nekā 15% gan atgriezušies, bet pēc diktatora Vladimira Putina paustā, pat puse.