Eiropa joprojām pērk metālus no Krievijas
Neraugoties uz karu pret Ukrainu, Eiropas kompānijas turpina sadarboties ar Krievijas kalnrūpniecības uzņēmumiem, turklāt pietuvinātiem Kremlim. Kopš pagājušā gada marta Krievijas metālu imports uz Eiropas Savienību (ES) sasniedzis 13,7 miljardus eiro.
“Investigate Europe” žurnālisti izpētījuši “Eurostat” un Eiropas apvienotā pētniecības centra datus par 34 kritiski svarīgiem izejvielu veidiem, kas nav pakļauti sankcijām. Eiropai piegādāto Krievijas derīgo izrakteņu vidū ir niķelis, titans, varš, alumīnijs, platīns, pallādijs, rodijs un kobalts.
Šie metāli nepieciešami, lai ES līdz 2050. gadam sasniegtu izsludināto klimatneitralitātes mērķi. Tos izmanto elektronikā, saules baterijās, elektroauto, arī aviācijas, kosmosa un aizsardzības rūpniecībā.
Pirmajā trijniekā ietilpst niķelis niķelis (3,77 miljardi eiro), alumīnijs (3,42 miljardi) un varš (2,61 miljardi). Vladimiram Potaņinam piederošajam “Nornikeļ” gandrīz puse pārdošanas apjoma bija eksports uz ES – niķelis un varš par 7,6 miljardiem eiro, izmantojot starpniekus Somijā un Šveicē, kā arī pallādijs, platīns un rodijs par vairāk nekā trim miljardiem. Oļega Deripaskas “Rusal” kopš kara sākuma eksportējis uz ES alumīniju par 2,6 miljardiem eiro.
Eiropas klientu vidū ir “Airbus”, kas no “VSMPO-AVISMA” no pagājušā gada marta līdz šā gada martam iepirka titānu par 22,8 miljoniem ASV dolāru. Kaut arī ASV šo Krievijas kompāniju ierindojušas pie preču ražotājiem Krievijas armijai, ES sankciju sarakstā tā nav iekļauta.
Pērn decembrī “Airbus” paziņoja, ka grasās atteikties no Krievijas titāna dažu mēnešu laikā, tomēr vēl jūlijā “VSMPO-AVISMA” bija piegādātāju vidū.
Krievijas metālus pirkusi arī Vācijas “GGP Metal Powder”, Francijas ieroču ražotājs “Safran”, Grieķijas “Elval Halcor”, Nīderlandes “C. Steinweg”.
