TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ziemeļkoreja dāsni apgādās Krieviju ar savu lielgabalgaļu

Tiek ziņots, ka tie nogranduši reģionālā vervēšanas centra ēkā.

Īsas darbības rādiusa: vairākas Eiropas iespējas. Tālas darbības rādiusa: gandrīz pilnīga atkarība. Pretballistiskā raķetes: praktiski nav.

Pentagons ir apturējis kritiski svarīgu pretgaisa aizsardzības raķešu piegādes Ukrainai, baidoties par izsīkušajiem ASV krājumiem.

Īpaši satraucošs ir laiks: Krievija pagājušajā mēnesī veica rekordlielus raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumus.

Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha skaidroja likmes: Krievijas uzbrukumos pēdējo sešu mēnešu laikā nogalināti par 37% vairāk civiliedzīvotāju, viņš norādīja, vienlaikus uzsverot Ukrainas vēlmi "pirkt vai aizņemties" pretgaisa aizsardzības sistēmas, ja nepieciešams.

Naktī uz ceturtdienu Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 52 "Shahed" tipa trieciendroniem un dažādu tipu droniem imitatoriem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki, vēsta "LETA". 

Atbilstoši situācijai plkst.8 valsts austrumos un dienvidos Ukrainas pretgaisa aizsardzība 40 ienaidnieka dronus neitralizējusi, teikts paziņojumā.

22 doni notriekti, bet 18 dronu lokācija pazaudēta, vai arī pret tiem sekmīgi pielietoti elektroniskā kara līdzekļi.

Ienaidnieka gaisa trieciena līdzekļu trāpījumi fiksēti septiņās vietās, notriekto dronu atlūzu nogāšanās - vienā, norādīja Gaisa spēki.

Odesā droni naktī trāpīja deviņstāvu dzīvojamajai mājai, ievainojot piecus cilvēkus, tai skaitā divus bērnus. 50 cilvēkus glābējiem izdevās evakuēt no cietušās ēkas.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 023 090 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta "LETA". 

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1000 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 10 986 tankus, 22 936 bruņutransportierus, 29 815 lielgabalus un mīnmetējus, 1427 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1191 zenītartilērijas iekārtu, 420 lidmašīnas, 340 helikopterus, 43 098 bezpilota lidaparātus, 3436 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 53 887 automobiļus un autocisternas, kā arī 3922 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Vagans Safarjans 1998. gadā par 45 000 rubļiem nogalināja māti un meitu, bet 2004. gadā slepkavoja atkal. Tagad viņš devies pierādīt ukraiņiem, ka viņi un krievi ir "viena tauta", kā apgalvo Krievijas diktators Vladimirs Putins un viņa propagandisti.

Krievijas diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs neslēpa savu prieku par ASV lēmumu apturēt iepriekšējā prezidenta Džo Baidena apsolītās ieroču piegādes Ukrainai, kamēr pati Krievija aizvien intensīvāk apšauda Ukrainas pilsētas.

Izdevums “Politico” un telekanāls “NBC News” vēstīja, ka ASV aptur dažu iepriekš apsolītu ieroču piegādes Ukrainai, pastāvot bažām, ka ASV nav pietiekami daudz šo ieroču. Abi mediji atsaucās uz informētiem cilvēkiem, tai skaitā aizsardzības resora amatpersonām un ASV Kongresa locekļiem. Starp šiem ieročiem ir raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot", precīzijas artilērijas šāviņi, "Hellfire" un citas raķetes, kuras Ukraina palaiž no iznīcinātājiem F-16 un droniem.

“Cik mēs saprotam, iemesls šim lēmumam bija tukšās noliktavas, šādu ieroču trūkums noliktavās. Bet jebkurā gadījumā, jo mazāk ieroču tiek piegādāts Ukrainai, jo tuvāk ir “speciālās militārās operācijas” noslēgums,” priecīgs paziņoja Peskovs.

Šī "speciālā militārā operācija" ir Krievijas kopš 2022. gada 24. februāra sarīkotais asiņainākais karš Eiropā kopš Ādolfa Hitlera uzsāktā Otrā pasaules kara un ilgst jau 1225 dienas, Putinam cenšoties sagrābt pēc iespējas vairāk Ukrainas teritoriju un nolīdzināt ar zemi tās pilsētu. Pagaidām viņam ir izdevies pilnībā "atbrīvot" tikai Luhanskas apgabalu, bet 2022. gada 30. septembrī oficiāli anektētos arī Zaporižjas, Hersonas un Doneckas apgabalus krievi joprojām nekontrolē pilnībā, Zaporižju tā arī nav spējuši ieņemt, bet no Hersonas bija spiesti izvākties jau 2022. gada novembrī.

Salīdzinājumam krievu propagandas "svētums" Lielais Tēvijas karš pret nacistisko Vāciju bija tikai nedaudz ilgāks — 1418 dienas.

Baltā nama administrācija neapstiprināja nekādas detaļas, atbildot uz mediju jautājumiem. “Šis lēmums tika pieņemts, lai noteiktu par prioritāti Amerikas intereses pēc tam, kad Aizsardzības ministrija pārskatīja mūsu valsts militāro atbalstu un palīdzību citām valstīm pasaulē,” paziņoja Baltā nama preses sekretāra vietniece Anna Kellija.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis dekrētu, ar kuru Maskavas patriarhāta Ukrainas pareizticīgo baznīcas metropolītam Onufrijam atņemta Ukrainas pilsonība, pavēstīja Ukrainas Drošības dienests (SBU).

Onufrijs 2002.gadā brīvprātīgi ieguvis Krievijas pilsonību, bet turpinājis izmantot Ukrainas pilsoņa statusu, norādīja SBU.

Turklāt metropolīts "uztur sakarus ar Maskavas patriarhātu un apzināti iestājies pret Ukrainas baznīcas kanonisko neatkarību no Maskavas patriarhāta", teikts paziņojumā.

Onufrijs apgalvo, ka agrāk viņam bijusi Krievijas pilsonība, bet viņš no tās atteicies, kad pasliktinājušās attiecības starp Kijivu un Maskavu.

Maijā Ukraina sāka pārbaudīt Maskavas patriarhāta Ukrainas pareizticīgo baznīcas saiknes ar Krieviju. Tad beidzās baznīcai dotais deviņu mēnešu termiņš, kurā bija jāpierāda šādu saišu neesamība.

Ticīgo skaita ziņā lielākā pareizticīgo baznīca Ukrainā ir autokefēlā Ukrainas pareizticīgo baznīca, bet Maskavas patriarhāta baznīca - otra lielākā.

Pēc pilna mēroga kara sākuma Maskavas patriarhāta baznīca pasludināja savu "neatkarību", taču šī neatkarība juridiski nav noformēta.

Ukrainas varasiestādes uzskata, ka vairāki Maskavas patriarhāta baznīcas garīdznieki ir prokrieviski noskaņoti.

Krievijas īstenotie dronu uzbrukumi uzskatāmi par mērķētiem uz iedzīvotājiem, kas ir kara noziegums, uzsvēra ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Folkers Tirks.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM), Ženēvā ANO Cilvēktiesību padomē ceturtdien, 3.jūlijā, ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Tirks iepazīstinās ar ziņojumu par aktuālo cilvēktiesību situāciju Ukrainā. Tāpat tiks prezentēts ANO ģenerālsekretāra vidusposma ziņojums par cilvēktiesību situāciju Krimā un citās okupētajās Ukrainas teritorijās.

ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs (OHCHR) konstatēja aizvien vairāk Krievijas īstenotu uzbrukumu Ukrainas iedzīvotājiem, it īpaši tajos pielietojot tuvās darbības dronus mērķētai un apzinātai iedzīvotāju vajāšanai. Tādējādi iedzīvotājiem, lielākoties senioriem un personām ar invaliditāti, bailēs par savu dzīvību uzturoties ārpus telpām, tiek liegta piekļuve ēdienam un higiēnas precēm, medicīniskai aprūpei un darbam.

Savukārt ANO ģenerālsekretāra ziņojumā konstatēts, ka Krievija turpina veicināt okupēto Ukrainas teritoriju rusifikāciju, piespiežot iedzīvotājus pieņemt Krievijas pilsonību, mainot skolu mācību programmas, lai ieaudzinātu Krievijas patriotismu, un aizliedzot jebkādu publiska atbalsta paušanu Ukrainai. Karagūstekņi okupētajās teritorijās piedzīvo cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp vardarbību, piespiedu pazušanu, seksuālu vardarbību, netaisnīgas tiesas prāvas, kā arī medicīniskās aprūpes un pārtikas trūkumu.

OHCHR ziņojums par periodu no 2024.gada 1.decembra līdz 2025.gada 31.maijam balstās datos, ko ievākusi un apkopojusi ANO Cilvēktiesību uzraudzības misija Ukrainā (HRMMU). Pārskata periodā tika dokumentēti 968 gadījumi, kad iedzīvotāji tika nogalināti ar konfliktu saistītas vardarbības rezultātā, savukārt 4807 iedzīvotāji tika ievainoti, kas ir par 37% vairāk nekā tādā pašā laikā pagājušajā gadā.

Pēdējā gada laikā ir pieaudzis gadījumu skaits, kad civiliedzīvotājiem ir uzbrukts ar tuvās darbības droniem. Droni ir aprīkoti ar videokamerām, kas sniedz pietiekami skaidru attēlu, lai varētu atpazīt civilos objektus no militārajiem. Ziņojumā konstatēti gadījumi, ka, neskatoties uz skaidru video attēlu, Krievijas militārpersonas ir apzināti uzbrukušas privātajiem transportlīdzekļiem, pasažieru autobusiem, medicīniskajam transportam, kā arī neapbruņotiem cilvēkiem civilajā apģērbā. Šādi apzināti uzbrukumi pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības un ir kara noziegumi.

Ziņojumā dokumentēti Krievijas uzbrukumi strādājošām slimnīcām un enerģijas infrastruktūrai, aprakstīti gadījumi, kad Krievija ir vervējusi Ukrainas bērnus un jauniešus spiegošanai un sabotāžai, kā rezultātā vairāki bērni ir gājuši bojā, izpildot viņiem dotās instrukcijas. Karagūstekņi izcieta spīdzināšanu un citu vardarbīgu izturēšanos, piemēram, piekaušanu, elektrošoku, uzbrukumus ar suņiem, smacēšanu, aizliegumu gulēt, imitētus nāvessodus, kā arī dažāda veida seksuālu vardarbību, ieskaitot izvarošanu, piespiedu izģērbšanu un degradējošu izturēšanos.

Krievijas okupācijas varasiestādes paātrināja pasākumus īpašumu atsavināšanai okupētajās Ukrainas teritorijās, izplatot paziņojumus par vairāk nekā 16 000 īpašumu, kas paredz nepieciešamību to īpašniekiem 30 dienu laikā personīgi pierādīt savas īpašumtiesības. Īpašnieki nav spējīgi to izdarīt, jo nemaz nezina, ka viņu īpašums tiek atsavināts, neapmeklē okupētās teritorijas drošības apsvērumu dēļ vai nemaz tajās netiek ielaisti.

ANO ģenerālsekretāra vidusposma ziņojumā par laika posmu no 2024.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim par cilvēktiesību situāciju okupētajās Ukrainas teritorijās, tai skaitā Krimā, atkārtoti tika apstiprināts, ka Krievija kā okupācijas vara rīkojas pretēji starptautiskajās normās noteiktajam: Ukrainas pilsoņi tiek piespiesti pieņemt Krievijas pilsonību un tiek iesaukti Krievijas bruņotajos spēkos, civiliedzīvotāji tiek pārvesti uz Krievijas teritoriju. Vārda brīvība un reliģijas brīvība ir ierobežota, cilvēktiesību aizstāvji, advokāti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji tiek apspiesti, izsekoti un vajāti. Netiek aizstāvētas tiesības uz izglītību, pakļaujot Ukrainas bērnus militarizācijai un politiski-ideoloģiskai ietekmēšanai pret savu valsti.

Ziņojumos konstatēts, ka Krievija ir pastrādājusi virkni starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, kuri nav tikuši izmeklēti un tiesāti, jo Krievijas tiesiskais regulējums faktiski piešķir imunitāti cilvēktiesību pārkāpumu pastrādātājiem. ANO augstais komisārs un ANO ģenerālsekretārs sniedz Krievijai 27 rekomendācijas, tostarp nekavējoties pārtraukt agresiju un izvest bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas, izbeigt nāvessodus, spīdzināšanu, seksuālo vardarbību pret karagūstekņiem un civiliedzīvotājiem, nodrošināt un aizsargāt okupētajās Ukrainas teritorijās dzīvojošo Ukrainas pilsoņu cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī izmeklēt un sodīt cilvēktiesību pārkāpumus.