TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis pārliecināts, ka Krimu iespējams atgūt diplomātiskā ceļā
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Brīfinga laikā Zaharova saņēma zvanu no Kremļa un saņēma norādījumu nekomentēt uzbrukumu Ukrainas Dienvidu mašīnbūves rūpnīcai ar starpkontinentālo ballistisko raķeti.
‼️ During the briefing, Zakharova received a call from the Kremlin and was instructed not to comment on the strike on the Ukrainian Yuzhmash (Southern Machine-Building Plant) with an intercontinental ballistic missile. pic.twitter.com/oq5ZXSENHW
— NEXTA (@nexta_tv) November 21, 2024
Pēc ultranacionālistu partijas "Vazraždane" ("Atdzimšana") Bulgārijas Sociālistu partija kļuvusi par otro prokrievisko politisko spēku Bulgārijas parlamentā, kas atklāti demonstrē savus kontaktus ar Kremli.
Abām partijām kopā ir 57 no 240 vietām Bulgārijas parlamentā.
Bulgārijas Sociālistu partijas vadītās vēlēšanu alianses "BSP - Obedinena Levithsa" ("BSP Apvienotie kreisie") deputāts Ivans Petkovs 17.novembrī devās uz Sočiem, lai piedalītos forumā, kas veltīts attiecību veidošanai starp BRICS valstīm un Eiropas valstīm. Viņš arī tikās ar bijušo Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu, kurš regulāri draud ASV un Eiropas Savienības (ES) valstīm ar kodoluzbrukumiem Ukrainas atbalsta dēļ.
Petkovs apgalvoja, ka tikšanos ar Medvedevu apmeklēja liels skaits pārstāvju no Vācijas, Slovākijas, Itālijas, Serbijas, Grieķijas, Čehijas, Francijas un Lielbritānijas parlamentiem, kā arī daudzi Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.
"Mēs atceramies patieso brīvības cenu Ukrainai un godinām visus, kas vēstures gaitā cīnījās par mūsu valsti, kļūstot par cieņas simbolu visai pasaulei," sacīja prezidents Volodimirs Zelenskis.
Today is the Day of Dignity and Freedom in Ukraine
— NEXTA (@nexta_tv) November 21, 2024
“We remember the true price of freedom for Ukraine and honor all those throughout history who fought for our country, becoming a symbol of dignity for the world,” said President Volodymyr Zelenskyy. pic.twitter.com/wtCp2nL6wa
Krievija šorīt uzbrukumā Dņipro izmantojusi starpkontinentālo ballistisko raķeti, hiperskaņas raķeti "Kinžal" un septiņas spārnotās raķetes H-101, no kurām Ukrainas Gaisa spēki sešas notriekuši.
"2024.gada 21.novembra rītā no plkst.5 līdz plkst.7 Krievijas karaspēks uzbruka Dņipro pilsētai (uzņēmumiem un kritiskajai infrastruktūrai) ar dažāda veida raķetēm," paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
Šodien Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Ukrainas iedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz vēl uz gadu pagarināt valsts sniegto atbalstu ukraiņiem - nākamgad ukraiņu atbalstam Latvijā kopējā paredzētā summa ir 65 miljoni eiro.
Likuma grozījumi paredz pagarināt termiņu atlīdzībai par Ukrainas iedzīvotāju izmitināšanu, tai skaitā mazaizsargāto grupu izmitināšanai un ēdināšanai, kā arī izdevumu kompensācijai zāļu vai medicīnisko ierīču iegādei.
Saeima šodien galīgajā lasījumā apstiprināja likuma grozījumus, kas Ārlietu ministrijai paredz tiesības 2025. gadā piešķirt paaugstinātas atalgojuma piemaksas diplomātiem un konsulārā dienesta amatpersonām, kas strādā Latvijas vēstniecībās Izraēlā un Ukrainā.
Plašāk lasīt šeit.
Ukrainas gaisa spēki apgalvo, ka Krievija no Astrahaņas apgabala ir palaidusi starpkontinentālo ballistisko raķeti. Pēdējās dienās klīda baumas par iespējamu RS-26 "Rubezh" raķetes palaišanu. Gaisa spēki gan nav snieguši konkrētas detaļas.
The Ukrainian Air Force claims that an intercontinental ballistic missile was launched by Russia from the Astrakhan region. In the last few days, rumors were spreading about the possible launch of a RS-26 Rubezh. The Air Force shared no specific details.https://t.co/MHheggHAMc pic.twitter.com/9VtGWKsahM
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 21, 2024
Volodimirs Zelenskis ir norādījis, ka Ukraina nevar atļauties zaudēt desmitiem tūkstošu cilvēku, lai militāri atgūtu Krimu, ko anektējusi Krievija, taču to ir iespējams atgūt diplomātiskā ceļā.
Zelenskyy believes that Crimea can be returned diplomatically
— NEXTA (@nexta_tv) November 21, 2024
Volodymyr Zelenskyy has said that Ukraine cannot lose tens of thousands of people to militarily return Crimea annexed by Russia, but it can be returned diplomatically.
In an interview with the Fox News TV channel,… pic.twitter.com/GPVGQeiD4l
Rīgas dome šodien atļāva uzņēmumam "Rīgas siltums" neprasīt samaksu no Ukrainas vēstniecības un kopienu centra "Ukrainas māja Latvijā" par apkuri šajā ziemas sezonā.
"Rīgas siltums" dāvinās Ukrainas vēstniecības ēkai Kalpaka bulvārī 3 siltumapgādi 150 megavatstundu apmērā līdz nākamā gada septembrim. Par tādu pat siltuma apjomu maksa netiks prasīta arī no "Ukrainas mājas Latvijā" Strūgu ielā 4.
Šāda ziedojuma vērtība aplēsta ap 11 000 eiro katrai ēkai.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 727 250 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1510 iebrucēji.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".