TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: IAEA ziņo par apšaudi Zaporižjas AES

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Svētā Pētera bazilikā pirms pāvesta Franciska bēru ceremonijas uz īsu brīdi tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Pēc bērēm abiem valstsvīriem bija paredzēta arī otrā tikšanas, tomēr tā arī nekad nenotika.
Abu prezidentu pārstāvji par plānu maiņu aizbildinājušies ar prezidentu saspringtajiem grafikiem. Patlaban Tramps Romu jau ir pametis, bet Zelenskis pēc pāvesta Franciska bērēm tikās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, Lielbritānijas premjeru Kīru Stārmeru un Itālijas premjeri Džordžu Meloni.
Neilgi pēc tikšanās Donalds Tramps piedraudēja Krievijas vadītājam Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, norādot, ka Putinam nebija nekādu iemeslu pēdējo dienu laikā šaut raķetes uz dzīvojamajiem rajoniem Ukrainas pilsētās. "Tas man liek domāt, ka Putins, iespējams, nemaz nevēlas apturēt karu, viņš vienkārši ar mani spēlējas, vilcinot laiku, un pret viņu jāizturas citādāk ar banku un sekundāro sankciju palīdzību. Pārāk daudz ļaužu mirst!!!" piebilda Baltā nama saimnieks. Tāpat viņš savā sociālajā vietnē "Truth Social" dalījās ar foto, kurā viņš redzams kopā ar Zelenski, un skarbi kritizēja žurnālistu, kurš apgalvoja, ka "Ukrainai ir jāatgūst teritorija, tai skaitā Krima". Viņš tās nosauca par "smieklīgām prasībām", centienos apturēt karu.
Arī Kremlis sestdien paziņoja, ka "Krievijas vadītājs Vladimirs Putins piektdienas tikšanās laikā Donalda Trampa sūtni Stīvu Vitkofu esot paudis gatavību vienoties par Ukrainas konflikta iznākumu "bez jebkādiem priekšnoteikumiem"". Tomēr Putins regulāri atkārtojis savas nerealistiskās prasības attiecībā uz Ukrainu: pamiera panākšanai Putins vēlas, anektēt piecus Ukrainas apgabalus, vēlais, lai Ukraina tiktu demilitarizēta un atteiktos no iestāšanās NATO.
Tikmēr Zelenskis pēc pāvesta bērēm tikās ar Lielbritānijas premjerministru Keiru Stārmeru. Kā norāda Lielbritānijas valdība, abi apsprieda "pēdējo dienu progresu, kas panākts, lai nodrošinātu taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā". "Viņi piekrita saglabāt impulsu un turpināt aktīvi strādāt ar saviem starptautiskajiem partneriem," teikts paziņojumā. Tikšanās laikā ar Itālijas premjeri Zelenskis apsprieda drošības garantiju nozīmi centienos atjaunot mieru.
Bet tikšanās laikā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu tika runāts par nepieciešamību izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai panāktu beznosacījuma pamieru. "Es izklāstīju Makronam Krievijas uzbrukumu nodarītās sekas Krivojrihai, Sumi un Kijevai. Lai aizsargātu ukraiņu dzīvības, ir kritiski svarīgi stiprināt mūsu pretgaisa aizsardzību," vientē "X" norādīja Zelenskis.
Bet pēc tikšanās ar Makronu, Zelenskis tikās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu. "Jūs varat paļauties uz mūsu atbalstu pie sarunu galda, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru," pēc tikšanās vietnē "X" norādīja Leiena. "Mēs augstu vērtējam Eiropas Savienības atbalstu. Kopā mēs strādājam pie taisnīga miera panākšanas Ukrainas un Eiropas nākotnes labā," pēc tikšanās norādīja Zelenskis.
Krievu neonacistu motociklistu bandas "Nakts vilki" locekļi sestdien devušies ceļā uz Berlīni, lai Vācijas galvaspilsētā pie padomju karavīru memoriāla Treptovas parkā 9.maijā sarīkotu svinības par godu 80.gadadienai kopš PSRS uzvaras tā dēvētajā Lielajā tēvijas karā.
"Tas simbolizēs ne tikai uzvaru pār fašismu, ber arī miermīlīgās līdzāspastāvēšanas un draudzības nevīstošās vērtības starp tautām," ar neslēptu cinismu krievu šovinisti paziņojuši savā tīmekļa vietnē.
Došanās ceļā uz Berlīni bija pieskaņota motociklu sezonas atklāšanas dienai, un pagāja gandrīz stunda, kamēr vairāki simti bandas locekļu izbrauca no savas novietnes.
Par godu šai procesijai Maskavā tika slēgtas ielas. Daļa no bandas locekļiem bija ģērbušies militāros maskēšanās tērpos, citi jakās ar vilka attēlu. Motocikli bija rotāti gan ar "Nakts vilku" karogiem, gan ar Krievijas un Vācijas karogiem.
Uz dažiem motocikliem greznojās arī latīņu alfabēta burts "Z", kas kļuvis par krievu iebrukuma simbolu Ukrainā un kura publiska demonstrēšana šādā kontekstā Vācijā ir aizliegta.
Nav gan skaidrs, vai krievu neonacistiem izdosies nokļūt Berlīnē, jo gan banda kopumā, gan individuāli tās locekļi ir pakļauti sankcijām kā Krievijas agresijas atbalstītāji pret Ukrainu.
ES ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis (JV), kurš piektdien, 25.aprīlī, Vašingtonā, tikās ar ASV finanšu ministru Skotu Besentu norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) turpinās nodrošināt atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju līdz tiks panākts taisnīgs un ilgstošs miers.
Puses tikšanās laikā apsprieda atbildīgas fiskālās politikas nozīmīgumu gan ASV, gan Eiropā, ņemot vērā šo ekonomiku ietekmi uz globālo izaugsmi. Dombrovskis norādīja, ka ES turpinās nodrošināt atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju līdz tiks panākts taisnīgs un ilgstošs miers.
"Ilgstošs miers nepieciešams arī tāpēc, ka Krievijas varas rupori jau tagad atklāti runā par uzbrukumu citām valstīm, tajā skaitā ES un NATO dalībvalstīm. Attiecīgi svarīgi arī ASV veidot izpratni par Ukrainas kara nozīmīgumu ES kopējās drošības kontekstā," pauda Dombrovskis.
Divpusējās tikšanās laikā tika pārrunāta arī ASV noteikto tarifu ietekme uz ekonomiku. Dombrovskis norādīja, ka atbilstoši Eiropas Komisijas analīzei tarifu ekonomiskā ietekme ir negatīva ES ekonomikai, bet vēl jo vairāk negatīvi ietekmēs pašas ASV ekonomiku. Viņš akcentēja, ka tik plaša mēroga tarifi atstās negatīvu iespaidu arī uz globālās ekonomikas izaugsmi.
Dombrovskis tikšanās laikā uzsvēra, ka ES dod priekšroku panākt abpusēji pieņemamu risinājumu attiecībā uz tarifiem pirms 90 dienu daļējās tarifu pauzes beigām, jo pretējā gadījumā cietīs gan ES, gan ASV ekonomika.
Jau ziņots, ka Tramps 9.aprīlī, paziņoja, ka uz 90 dienām atliek paaugstināto muitas tarifu ieviešanu. Visām valstīm, izņemot Ķīnu, noteikta 10% pamatlikme. Vienlaikus ASV noteiktie muitas tarifi Ķīnai sasnieguši 145%.
Pēc tikšanās Romā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pāvesta Franciska bēru laikā ASV prezidents Donalds Tramps piedraudējis Krievijas vadītājam Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām.
Putinam nebija nekādu iemeslu pēdējo dienu laikā šaut raķetes uz dzīvojamajiem rajoniem Ukrainas pilsētās, atrazdamies lidmašīnā atceļā uz ASV, paša sociālās saziņas vietnē "Truth Social" raksta Tramps.
"Tas man liek domāt, ka viņš (Putins), iespējams, nemaz nevēlas apturēt karu, viņš vienkārši ar mani spēlējas, vilcinot laiku, un pret viņu jāizturas citādāk ar banku un sekundāro sankciju palīdzību. Pārāk daudz ļaužu mirst!!!" piebildis Baltā nama saimnieks.
Jau ziņots, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Svētā Pētera bazilikā pirms pāvesta Franciska bēru ceremonijas uz īsu brīdi ticies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Par notikušo tikšanos pavēstījis Zelenska kancelejas preses sekretārs Serhijs Nikiforovs. Abi līderi sarunas laikā sēdēja krēslos, iekārtojušies viens otram pretī.
Arī Baltais nams apstiprinājis, ka Trampam un Zelenskim privātās tikšanās laikā bijusi "ļoti produktīva saruna". Arī Kijiva 15 minūtes ilgo sarunu raksturojusi kā konstruktīvu. Tramps un Zelenskis runājuši arī ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru.
Zelenskis un Tramps vienojušies šo sarunu vēlāk turpināt, pēc pāvesta bēru ceremonijas beigām paziņoja Nikiforovs. Volodimirs Zelenskis lietotnē "Telegram" pateicies Trampam par "simbolisko tikšanos".
"Laba tikšanās. Viens pret vienu paspējām daudz ko apspriest. Ceram uz rezultātu," raksta Ukrainas prezidents. Starp pārrunātajiem jautājumiem viņš pieminējis "mūsu cilvēku aizsardzību, pilnīgu beznosacījumu uguns pārtraukšanu, drošu un ilgstošu mieru, kas pasargās no kara atkārtošanās". Zelenskis arī norādījis, ka šī tikšanās varētu kļūt par vēsturisku, ja tiks sasniegti kopīgie rezultāti.
Taču CNN žurnālists Daniels Deils veica uz faktiem balstītu pārbaudi, un atrada 53 reizes, kad Tramps ir izteicis šo apgalvojumu — un neviena no tām nebija joks.
Trump now says his promise to end the Ukraine war “on day one” was said “in jest.” But CNN’s Daniel Dale fact-checked 53 separate times Trump made that claim—none of them jokes.https://t.co/6X7ThoatWX
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 26, 2025
Zīmīgi, ka sākumā bija trīs krēsli.
The video of Presidents Trump and Zelenskyy starting their meeting appeared online.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) April 26, 2025
Note that there were three chairs first… https://t.co/olcTEIsAP2 pic.twitter.com/ftSCCivh6O
Vietējā ražojuma pašgājēj haubices "Bohdana" ražošana ir sasniegusi 36 vienības mēnesī — vairāk nekā viena sistēma dienā, kas ir ļoti labs rezultāts.
The production of the domestic produced Bohdana self-propelled howitzer has reached 36 units per month — more than one system per day, a very strong result.https://t.co/3I1WcAHx7e
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 26, 2025
ASV piedāvāja sniegt kritiski svarīgu izlūkošanas informāciju un loģistikas atbalstu, lai atbalstītu Eiropas militāro klātbūtni Ukrainā pēc jebkāda miera līguma, vēsta "The Telegraph".
Telegraph: US privately offered to provide security guarantees for Sir Keir Starmer’s “coalition of the willing”
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 26, 2025
US offered to provide critical intelligence, logistical support to back a European military presence in Ukraine following any peace agreementhttps://t.co/qe0wz7Ufi8
Četrus gadus vecs krievu zēns gāja bojā incidentā ar NATO M113 bruņutransportieri. Tehnika tika sagrābta Ukrainā un izstādīta Krievijas Tālajos Austrumos kā trofeja. "Trofeju aprīkojuma" izstādē bruņutransportiera lūka uzkrita virsū bērnam.
Izstādē bija apskatāmi sagrābtie Ukrainas, Turcijas, Lielbritānijas un ASV transportlīdzekļi — Krievijas kara pret Ukrainu laupījums.
Ziņojumos teikts, ka letālo negadījumu, iespējams, izraisījis bērns, izmantojot sviru, vai arī notikusi hidrauliska kļūme.
Prezidenta Volodimira Zelenska autokolonna atstāj Lielbritānijas vēstnieka rezidenci Itālijā pēc vairāk nekā stundas ilgas tikšanās ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru.
Prezidents tiksies arī ar Itālijas premjerministri Džordžu Meloni un Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu.
Iepriekš Zelenskis tikās arī ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, lai apspriestu notiekošos miera centienus.
President Volodymyr Zelenskyy's motorcade leaving the British Ambassador's residence in Italy after meeting with UK Prime Minister Keir Starmer for over an hour
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 26, 2025
The president will also meet with Italian Prime Minister Giorgia Meloni and European Commission President Ursula von… pic.twitter.com/VryoIsqxyq
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".