TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu iebrucēji aktivizējušies pierobežā ar Sumu apgabalu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Okupants bija apgūlies pie sadeguša auto un cerēja, ka ukraiņu drons viņu nepamanīs. Viņš maldījās.
⚡🇺🇦The Russian occupier failed to deceive the Ukrainian drone💪💥 pic.twitter.com/N298QlkfA4
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) May 17, 2024
Pēc tiem var identificēt ukraiņu ATACMS raķešu uzbrukumā nodarītos zaudējumus krievu iebrucējiem.
Krievi paliuši bez:
- 2 MiG-31;
- SU-27;
- MiG-29.
Attēlos skaidri redzama arī izdegusi degvielas un smērvielu noliktava.
Zaudēta arī pretgaisa aizsardzības S-400 baterija. Visticamāk, ka ir vēl citas lidmašīnas, kuras bojātas ar submunīciju vai citu aprīkojumu, bet tās tika evakuētas.
2/2
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) May 17, 2024
And let's not forget about the lost S-400 battery. It is likely that there are other aircraft damaged by submunitions or other equipment that was evacuated. pic.twitter.com/RReVPFkDw1
Ukrainas bruņoto spēku "The Muramasa" vienība atklāja krievu iebrucēju dronu operatoru pozīcijas. Viņi ar FPV droniem uzbruka mājai un iznīcināju okupantus kopā ar munīciju.
⚡🇺🇦💪💥The Muramasa ⚔ unit discovered the position of the Russian operators and destroyed it along with the ammunition. pic.twitter.com/sKAqcIIepq
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) May 17, 2024
Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi visus 20 trieciendronus "Shahed", ko Krievija aizvadītajā naktī raidījusi pret mērķiem Ukrainā, piektdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
Droni palaisti no Krasnodaras novada un Kurskas apgabala.
Tie notriekti virs Harkivas, Mikolajivas, Odesas, Poltavas un Vinnicas apgabaliem.
Uz Lietuvas Ārlietu ministriju ceturtdien izsaukts Krievijas vēstniecības pārstāvis, kuram iesniegta protesta nota par Lietuvas amatpersonu iekļaušanu Krievijas Iekšlietu ministrijas meklēto personu sarakstā par lēmumiem, ko tās pieņēmušas, pildot tiešos pienākumus, paziņoja Lietuvas Ārlietu ministrija.
Krievijas pārstāvim norādīts, ka šāda Krievijas rīcība ir pretrunā ar vispāratzītajām starptautisko tiesību normām, liecina par mēģinājumiem falsificēt vēstures faktus un pauž necieņu pret Lietuvas Republiku.
Lietuvas Ārlietu ministrija pieprasa nekavējoties pārtraukt Lietuvas pilsoņu politiski motivētu vajāšanu.
Šī ir jau otrā protesta nota, ko šogad Lietuva iesniegusi Krievijai saistībā ar Lietuvas pilsoņu politisku vajāšanu. Iepriekšējā nota tika iesniegta februārī.
Krievijas okupētā Krimas pussala un Krasnodaras novada Novorosijskas pilsēta naktī uz piektdienu tika pakļautas bezpilota lidaparātu un jūras dronu uzbrukumiem, kas izraisīja desmitiem sprādzienu.
Okupantu ieceltais Sevastopoles gubernators Mihails Razvožajevs piektdienas rītā paziņoja, ka karavīri ar strēlnieku ieročiem atvaira bezpilota lidaparātu uzbrukumu. Drīz pilsētā daļēji pazuda elektriskais apgaismojums, un Razvožajevs to izskaidroja ar aprīkojuma daļēju atslēgšanos apakšstacijā "Sevastopole", kurai esot uzkritušas notriekto dronu atlūzas.
Razvožajevs vēlāk paziņoja, ka Sevastopolei uzbrūk ne tikai droni, bet arī bezapkalpes kuteri.
Novorosijskā iedzīvotāji dzirdēja vismaz 19 sprādzienus, un Krievijas "Telegram" kanāli ziņoja par dronu uzbrukumu ostai un naftas produktu bāzei.
altkrievijas varas iestādes ceturtdien paziņoja, ka veikušas reidus un konfiscējušas nekustamos īpašumus, kas pieder 104 opozīcijas aktīvistiem, kuri aizbēguši no valsts.
Baltkrievijas autoritārais diktators Aleksandrs Lukašenko sāka represijas pret opozīciju 2020.gada augustā, kad valstī izcēlās masu protesti pret viņa varu pēc viņa uzvaras prezidenta vēlēšanās, kuras opozīcija un Rietumi ir kritizējuši kā negodīgas.
Šajās represijās tika aizturēti vairāk nekā 35 000 cilvēku, tūkstošiem tika brutāli piekauti apcietinājumā, desmitiem neatkarīgu ziņu organizāciju un cilvēktiesību grupu tika slēgtas, un žurnālisti tika ieslodzīti cietumā.
В Финляндии хотят конфисковать квартиры россиян-неплательщиков. Как пишет издание Yle, около 1000 жилищных товариществ испытывают серьезные проблемы, так как собственники квартир из России не могут переводить членские взносы и другие платежи. Несколько жилых комплексов могут и… pic.twitter.com/DRtqWDY4Nr
— DW на русском (@dw_russian) May 16, 2024
Čečenu diktators Ramzans Kadirovs, kuru viņa sulaiņi lišķīgi dēvē par “padišahu”, piedraudējis apšaudīt Igauniju ar raķetēm sakarā ar tās lēmumu nodot Ukrainai Krievijas aktīvus.
Vairāk lasiet šeit.
Taču pastāv iespēja, ka abi atkal būs kopā!
"Forgive me. I would never give you away."
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 16, 2024
A grandmother, who is being evacuated from Vovchansk, had to say goodbye to her dog. Volunteers are looking for a new home for the woman, but the dog was not allowed to stay in the dormitory, so he was taken to a shelter.
Thankfully,… pic.twitter.com/cxWuNMux74
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
