TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi likvidējuši vairākus krievu 155.jūras kājnieku brigādes augstākos virsniekus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas diktatora Vladimira Putina galvenais rupors Vladimirs Solovjovs piedraudējis ASV ar "radioaktīvu cunami".
Reaģējot uz ziņu, ka ASV prezidents Donalds Tramps piešķirs Ukrainai militāro palīdzību 300 miljonu dolāru vērtībā, Putina galvenais propagandists Vladimirs Solovjovs valsts televīzijā paziņojis, ka Krievija varētu iznīcināt abas ASV piekrastes, izmantojot "Poseidon" torpēdas – kodolenerģijas darbināmus zemūdens dronus, kas spēj izraisīt "radioaktīvu cunami". Vairāk lasi šeit.
"Mediazona" avots sacīja, ka Mihails Rjumins nezināja, ka viņa transportlīdzeklis pārvadā Ukrainas dronus, kas paslēpti zem karkasa māju jumtiem.
⚡️Russia arrests truck driver allegedly transporting drones for Ukraine's Operation Spiderweb.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 11, 2025
Mediazona's source said that Mikhail Ryumin was unaware that his vehicle was carrying Ukrainian drones hidden beneath the roofs of the frame house structures.https://t.co/XeYXftuaz5
Rietumu iesaldētie Krievijas aktīvi nedrīkst tikt atbrīvoti, kamēr Maskava nav atmaksājusi Ukrainai vismaz 500 miljardus eiro (vairāk nekā 580 miljardus ASV dolāru) kompensācijā, 10. jūlijā Romā paziņoja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.
Russian assets frozen by the West should not be released until Moscow pays back at least 500 billion euros (over $580 billion) in compensation to Ukraine, German Chancellor Friedrich Merz said on July 10 in Rome.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 11, 2025
Prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja Krievijas nodomu krasi palielināt bezpilota lidaparātu uzbrukumus, potenciāli palaižot līdz pat 1000 bezpilota lidaparātiem dienā, taču sacīja, ka Ukrainai jau ir efektīvi pretpasākumi.
President Volodymyr Zelensky confirmed Russia's intention to drastically escalate its drone attacks, potentially launching up to 1,000 drones per day, but said that Ukraine already has effective countermeasures.https://t.co/z9Fat3kFkf
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 11, 2025
Vācijas aizsardzības gigants "Rheinmetall" ir piegādājis Ukrainai vēl vienu mobilo glābšanas staciju. Būtisks papildinājums frontes līnijas medicīnas un neatliekamās palīdzības spējām.
German defense giant Rheinmetall has delivered another mobile rescue station to Ukraine. A crucial addition to frontline medical and emergency capabilities. pic.twitter.com/oKyK1MFvN5
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 11, 2025
Russian Strela-10 air defence system destroyed by @414magyarbirds pic.twitter.com/snDOlClA9V
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) July 10, 2025
Rjazaņas Gaisa desanta spēku akadēmijā izcēlies liels skandāls: kadets nogalinājis savu seržantu komandieri, tā saukto Ukrainas kara "varoni". Slepkavība tika iestudēta, lai izskatītos pēc negadījuma treniņa lēciena laikā.
Cietušais, 24 gadus vecais seržants Ivans Selins, gāja bojā izpletņa lēciena laikā no An-2 lidmašīnas. Viņa galvenā un rezerves izpletņa troses bija apzināti sasietas kopā, izmantojot auklas no kravas šahtas, padarot neiespējamu abu izpletņu atvēršanos.
Tika uzsākta kriminālizmeklēšana par iepriekšēju slepkavību. Tajā pašā dienā no kadetiem tika savākti DNS paraugi. Kadets Iļja Kazancevs atzinās, sakot, ka sabotējis izpletni, atriebjoties par Selina pazemošanu un iebiedēšanu.
Un tas, iespējams, nebija atsevišķs gadījums. Saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem, tika atrasts vēl viens izpletņa aprīkojums ar līdzīgi bojātām auklām, kas piederēja rotas komandierim, kurš arī bija Ukrainas kara veterāns. Viņš izdzīvoja tikai tāpēc, ka tajā dienā nejauši bija dežūrā un neveica lēcienu.
💥 Cadet kills his commander — a “special operation” veteran — at Russia’s elite paratrooper academy
— NEXTA (@nexta_tv) July 11, 2025
A major scandal has erupted at the Ryazan Airborne Forces Academy: a cadet has murdered his sergeant commander, a so-called “hero” of the war in Ukraine. The killing was staged… pic.twitter.com/WyBuL8aotQ
2. ranga kapteinis Šipunovs Aleksandrs Nikolajevičs brīvprātīgi pieteicās dienestā 2022. gadā, pildīja īpaši svarīgus uzdevumus, lai nodrošinātu 155. gvardes jūras kājnieku brigādes karaspēka sakarus un vadību, un tika likvidēts Kurskas apgabalā 2025. gada 2. jūlijā.
Captain 2nd rank Шипунов Александр Николаевич (Shipunov Alexander Nikolaevich) volunteered in 2022, performed particularly important tasks to ensure communications and command of troops of the 155th Guards Naval Infantry Brigade, and was eliminated in Kursk Oblast on 2 July 2025. https://t.co/DfqFjytW0B pic.twitter.com/JS1OMo9EYi
— KIU ✪ Russian Officers killed in Ukraine 🇨🇿🇺🇦 (@KilledInUkraine) July 11, 2025
Krievijas dronu uzbrukumā Odesā šodien bojāts zirgu stallis. Viens zirgs nogalināts, bet vairāki citi ievainoti.
Viņš apstiprināja, ka NATO "dos šos ieročus" un maksās par tiem. Amatpersonas noliedz, ka tā būtu tieša ASV palīdzība, taču sarunās tika iesaistīta Ukraina un Eiropa, vēsta "Axios".
Axios: Trump will sell weapons to NATO for Ukraine.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 11, 2025
He confirmed NATO will “be giving those weapons” and paying for them. Officials deny it’s direct US aid, but talks included Ukraine and Europe.https://t.co/oZVUVakb25
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
