TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu iebrucēji pastiprinājuši uzbrukumus netālu no Toreckas

Krievija uzsākusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai, nosūtot 138 "Shahed" tipa triecien-dronus un dažāda veida maldinošos lidaparātus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki. Galvenais trieciena virziens bija Doņeckas apgabals, bet droni tika novēroti un notriekti arī valsts ziemeļos, austrumos, dienvidos un centrālajos reģionos. No tiem 125 tika neitralizēti – 84 notriekti ar šaušanu, bet 41 traucēts ar radioelektronisko cīņu.

Kijivas militārās administrācijas vadītājs Timurs Tkačenko nosodīja uzbrukumu kā "mērķtiecīgu terora taktiku". Viņš norādīja, ka viens drons nokrita privātajā sektorā Rusanivskas Sadu rajonā, kur radās krāteris, bet brīnumainā kārtā nebija smagu postījumu vai upuru. Kijivā bojājumi tika nodarīti tirdzniecības paviljoniem un dzīvojamām ēkām, divi cilvēki guva ievainojumus – viens smagā stāvoklī tika hospitalizēts, bet sieviete vēlāk izrakstīta no slimnīcas.

Uzbrukumi notika arī Zaporižjas apgabalā, kur viens no droniem izraisīja ugunsgrēku rūpnieciskā objektā. Vietējā OVA vadītājs Ivans Fedorovs apstiprināja, ka nav bojāgājušo. Kijivas reģionā Obuhivas rajonā ievainots 60 gadus vecs vīrietis ar brūcēm rokā un sejā – viņam sniegta palīdzība uz vietas. Uzbrukums nodarījis bojājumus arī vairākām privātmājām, saimniecības ēkām un automašīnai, nostiprinot bažas par Krievijas mērķtiecīgu spiedienu uz Ukrainas civiliedzīvotājiem.

ASV prezidents Donalds Tramps apstiprinājis, ka  viņš G7 samita laikā Kanādā tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tikšanās notiks Kananaskis kalnos, kur pasaules līderi pulcējas, lai apspriestu starptautiskās drošības, tirdzniecības un globālās alianses jautājumus, īpaši kontekstā ar Krievijas karu Ukrainā un nestabilitāti Tuvajos Austrumos.

Pirms došanās uz samitu Tramps pauda cerību panākt jaunus tirdzniecības līgumus un uzsvēra, ka konflikti reģionos, piemēram, starp Irānu un Izraēlu, iespējams, būs jāatrisina ar "cīņas" palīdzību. Tikmēr Krievijas iebrukums Ukrainā būs viens no centrālajiem tematiem Trampa tikšanās reizēs ar G7 sabiedrotajiem. Bijušais ASV vēstnieks Ukrainā Džons Herbsts norādīja, ka sagaida vismaz mērenu politisku nostāju pret Krieviju, lai gan izteica vilšanos, ka ASV nesen bloķēja G7 sankcijas.

Samita darba kārtība ietver arī jautājumus par retzemju metāliem, nelegālo migrāciju un narkotiku kontrabandu. Rietumu diplomāti norāda, ka kopīgā līderu deklarācija šoreiz netiks izdota – daļēji Trampa nostājas dēļ. Viņa pretestība iepriekšējā Kanādas samitā 2018. gadā, kad viņš pēkšņi aizbrauca un atteicās atbalstīt noslēguma dokumentu, atstājusi būtisku ietekmi arī uz šīgada pieeju.

Zviedrijas aizsardzības un drošības nozares uzņēmums "Scandinavian Astor Group" (SAG) iegādājies Latvijas mazkalibra munīcijas ražošanas uzņēmumu SIA "Ammunity".

SAG iegādājies 100% "Ammunity" kapitāldaļu. Līdz šim uzņēmums piederēja Viktoram Jurim Ozolam (51% daļu), Jurim Užulim (30%) un Dāvim Vilim Ozolam (19%). "Ammunity" valdes locekle Beāte Krauze-Čebotare norādīja, ka iegādes darījuma summa netiks atklāta.

Atbalstu "Ammunity" investora piesaistes procesā sniegusi Latvijas Aizsardzības ministrija. Krauze-Čebotare norāda, ka partnerība ar SAG ļaus "Ammunity" straujāk paplašināt ražošanu, investēt inovācijās un stiprināt Latvijas lomu Eiropas aizsardzības industrijā.

Savukārt SAG vadītājs Matīass Hjorts norāda, ka ar "Ammunity" iegādi uzņēmums sniedz lielāku ieguldījumu NATO atturēšanas spēkos. "Ražojot munīciju Ziemeļeiropā, mēs kļūstam par labāku un daudzveidīgāku piegādātāju, kas var nodrošināt arvien vairāk sastāvdaļu mūsu klientu kaujas spēju izaugsmei," akcentē Hjorts.

Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) norāda, ka šāda līmeņa investīcijas Latvijas aizsardzības nozares uzņēmumos ir apliecinājums industrijas konkurētspējai un potenciālam. Sprūds min, ka "Ammunity" stratēģiskā partnerība ar SAG stiprinās Latvijas spējas nodrošināt augstas kvalitātes munīcijas pieejamību gan nacionālajām, gan sabiedroto vajadzībām.

Darījums tiks pabeigts pēc tam, kad būs saņemtas visas nepieciešamās kompetento institūciju atļaujas un apstiprinājumi, norāda uzņēmumā. "Ammunity" ražotne atrodas Bauskas novadā, un uzņēmums piegādātā strēlnieku munīciju Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS).

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Ammunity" 2024.gadā strādāja ar 9,33 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 80,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa bija 1,399 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. "Ammunity" reģistrēts 2014.gadā un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro.

Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien paziņoja, ka neuzskata, ka Krievija būtu piemērota starpniece Izraēlas un Irānas konflikta risināšanā, kā iemeslu minot Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Es nedomāju, ka Krievija, kas šodien ir iesaistīta augstas intensitātes konfliktā un jau vairākus gadus ir nolēmusi neievērot ANO statūtus, varētu jebkādā veidā būt starpniece," Makrons sacīja žurnālistiem vizītes laikā Grenlandē.

Jau vēstīts, ka ASV prezidents Donalds Tramps svētdien telekanālam ABC teica, ka sestdien notikušajā telefonsarunā ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu pārrunājis arī Izraēlas un Irānas konfliktu un ka neiebilstu, ja Putins iesaistītos kā vidutājs šajā konfliktā.

Jau ziņots, ka Izraēla piektdien sāka militāru operāciju, dodot triecienus Irānas kodolobjektiem un citiem militārajiem mērķiem, un uz to Irāna atbildi ar raķešu triecieniem Izraēlai.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 005 060 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1200 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 10 939 tankus, 22 811 bruņutransportierus, 29 208 lielgabalus un mīnmetējus, 1418 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1187 zenītartilērijas iekārtas, 416 lidmašīnas, 337 helikopterus, 40 804 bezpilota lidaparātus, 3346 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 52 096 automobiļus un autocisternas, kā arī 3916 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievijas karaspēks aizvadītajā naktī pret Ukrainu raidījis 138 trieciendronus un dronus imitatorus, paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības uguns notrieca 84 dronus, bet vēl 41 drona lokācija pazaudēta bez negatīvām sekām vai arī droni neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

10 vietās fiksēti dronu trāpījumi.

Vladimirs Putins sestdien paziņoja ASV prezidentam Donaldam Trampam, ka Maskava ir gatava pēc 22. jūnija rīkot jaunu miera sarunu kārtu ar Kijivu, tiklīdz puses pabeigs apmainīties ar gūstekņiem un karavīru līķiem.

Putins un Tramps sestdien 50 minūšu garā telefonsarunā pārrunāja situācijas saasināšanos Tuvajos Austrumos un Ukrainas miera sarunas, paziņoja Putina palīgs Jurijs Ušakovs.

Tramps sociālajā vietnē “Truth Social” rakstīja, ka Putins esot piezvanījis, lai “ļoti mīļi apsveiktu mani dzimšanas dienā", bet “daudz svarīgāk” esot tas, ka abi apsprieduši Irānas un Izraēlas krīzi: “Viņš, tāpat kā es, uzskata, ka šim Izraēlas-Irānas karam ir jābeidzas, uz ko es paskaidroju, ka arī viņa karam ir jābeidzas,” sacīja Tramps, atsaucoties uz Krievijas-Ukrainas konfliktu.

Tramps norādīja, ka nākamajā nedēļā notiks turpmākas diskusijas par karu Ukrainā.

Vakar Zelensksi dalījās "X", ka Krievija ir uzsākusi uzbrukumus Ukrianas enerģētikas infrastruktūrai.

"Tas ir spļāviens sejā visam, ko starptautiskā sabiedrība cenšas darīt, lai apturētu šo karu," vēsta Ukrainas prezidents. 

"Tas notika uzreiz pēc Putina sarunas ar Trampu. Pēc tam, kad amerikāņi lūdza mūs neuzbrukt Krievijas enerģētikas objektiem. Tajā pašā laikā Putins cenšas sevi pasniegt kā starpnieku Tuvajos Austrumos un mēģina kaut kā palīdzēt saviem līdzdalībniekiem Teherānā. Cinisma līmenis ir satriecošs.

Šis karš jau sen būtu beidzies, ja pasaule būtu reaģējusi principiāli un būtu atteikusies noticēt Krievijas propagandai. Es pateicos visiem pasaules iedzīvotājiem, kas tagad pieprasa nepieciešamās sankcijas pret Krievijas naftu un pienācīgu cenu ierobežojumu, kas reāli kaitētu Krievijas budžetam."
 

Uzrunājot žurnālistus Kijivā, Zelenskis sacīja, ka naftas cenu kāpums apdraud Ukrainas pozīcijas kaujas laukā, jo īpaši tāpēc, ka Rietumu sabiedrotie nav ieviesuši efektīvus cenu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.

“Streiki izraisīja strauju naftas cenas pieaugumu, kas mums kaitē,” sacīja Zelenskis. “Krievi kļūst spēcīgāki, pateicoties lielākiem ienākumiem no naftas eksporta.” 

Felipenko bija labi pazīstams ar savu lomu 2024. gada televīzijas seriālā “Solījums Dievam”( A Promise to God), pirms viņš 2024. gada aprīlī pievienojās Ahilleja triecienlidmašīnu bataljonam.