TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas armijas sekmīgā radaru iznīcināšana pavērusi dronu koridoru uz Krimu

Bejonse uzstājās balti zili sarkanā kleitā — krievi nekavējoties apgalvoja, ka šis krāsu salikums atbilst viņu karogam.

Valsts propagandas mediji ir sajūsmā, nodēvējot Bejonsi praktiski par "savējo" un pat uzaicinot viņu uzstāties Krievijā.

"Forbes" ziņo, ka tas atklāj Maskavas vājumu.

Phenjana nosūta līdz pat 30 000 karavīru vairāk kā daļu no padziļinātās alianses, neskatoties uz iepriekšējiem zaudējumiem kaujas laukā.

Pēc tam, kad parādījās ziņas par tūristu braucieniem no Krievijas uz Afganistānu, talibi publicēja video, kurā parādīts, kā apmeklētāji var pavadīt laiku reģionā.

Saskaņā ar ziņojumiem varas iestādes apliecina, ka tūristiem nedraud nekādas briesmas un ka risks tikt sagūstītiem ir izslēgts.

Dekrēts seko Ukrainas Drošības dienesta (SBU) paziņojumam, kurā teikts, ka 4. jūlijā notikušā gaisa uzbrukuma laikā Kijivai no notriektajiem droniem ir atgūtas Ķīnā ražotas detaļas.

Šodien aprit tieši gads, kopš krievu okupanti iešāva raķeti Kijivas Nacionālajai specializētajai bērnu slimnīcai “Ohmatdit”, kurā tobrīd ārstējās 627 bērni. Kā parasti, Krievijas amatpersonas un propagandisti to nodēvēja par “militāra objekta” sekmīgu likvidēšanu. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņojusi viena no atbildīgajiem krievu virsniekiem personas datus. Vairāk lasi šeit.

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs nešaubās, ka apdraudējuma gadījumā Baltijas valstis saņems pilnu atbalstu no NATO sabiedrotajiem, izriet no viņa paustā žurnālistiem otrdien Rīgas pilī notikušajā preses konferencē ar Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru.

Viņš pieminēja, ka drīz pēc 2014.gada, kad Krievija sāka Krimas aneksiju, Baltijas valstīs parādījās pirmās NATO vienības. Tās no kaujas grupas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir pāraugušas brigādes apjomā. Latvijas prezidents akcentēja, ka patlaban noris darbs, lai izveidotu divīziju.

Ņemot vērā Krievijas brutālo iebrukumu Ukrainā, cieša Vācijas sadarbība ar Baltijas valstīm ir vēl jo svarīgāka, preses konferencē Rīgas pilī žurnālistiem uzsvēra Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kurš otrdien darba vizītē ieradies Latvijā.

Pirms pasākuma Rīgas pilī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs un Šteinmeiers Rīgas ostā apmeklēja korveti "Braunšveiga". Vācijas prezidents akcentēja, ka korvete ir viens piemērs pieaugošajām Vācijas aktivitātēm NATO austrumu flanga aizsardzībā, kā arī apliecinājums, ka uz Vāciju kā alianses partneri var paļauties.

Šteinmeiers klāstīja, ka NATO misijā "Baltic Sentry" Baltijas jūrā iesaistījušies Vācijas jūras spēku karavīri. Vācijas prezidents norādīja, ka tas ir svarīgs ieguldījums Baltijas jūras aizsardzībai un kopīgās kritiskās zemūdens infrastruktūras drošībai. Viņaprāt, ir svarīgi, lai šajā misijā Vācija uzņemtos īpašu atbildību.

Krievijas varas iestādes ir apstiprinājušas likumprojektu, kas atļauj kailcirtes pat aizsargājamās teritorijās ap Baikāla ezeru.

Valdība arī plāno pārklasificēt dabas rezervātus, legalizējot ceļu būvi, komunālo pakalpojumu ierīkošanu un pat kapsētu izveidi agrāk aizsargājamās teritorijās.

Skaidrs, kam vajadzīgi seni Sibīrijas meži, ja "īpašo militāro operāciju varoņiem" ir nepieciešama pēdējā atdusas vieta.

Irbulīši Ķīnai — zārki Krievijai.

Senators Lindsijs Greiems: "Es augstu vērtēju prezidenta Trampa centienus izbeigt asinsizliešanu Ukrainā, taču tam ir nepieciešami partneri, kas ir ieinteresēti. Ukraina piekrita pamieram un visiem sarunu lūgumiem, kamēr Putins turpina ignorēt miera centienus. Ir pienācis laiks dot Trampam vairāk instrumentu kara izbeigšanai. Es sagaidu, ka Senāts virzīs divpusēju sankciju likumprojektu, kas vērsts pret Krieviju un tās atbalstītājiem, ar prezidenta atbrīvojumu, lai maksimāli palielinātu Trampa ietekmi. Likumprojektam jau ir 85 līdzatbalstītāji, un to skaits pieaug. Ir pienācis laiks apturēt slepkavības."