TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas armijas sekmīgā radaru iznīcināšana pavērusi dronu koridoru uz Krimu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Bejonse uzstājās balti zili sarkanā kleitā — krievi nekavējoties apgalvoja, ka šis krāsu salikums atbilst viņu karogam.
Valsts propagandas mediji ir sajūsmā, nodēvējot Bejonsi praktiski par "savējo" un pat uzaicinot viņu uzstāties Krievijā.
Beyoncé performed in a white-blue-red dress — Russians immediately claimed it matched their flag 🇷🇺👀
— NEXTA (@nexta_tv) July 8, 2025
State propaganda media went wild, calling Beyoncé practically "one of their own" and even inviting her to perform in Russia. pic.twitter.com/3hqjYjkeIw
"Forbes" ziņo, ka tas atklāj Maskavas vājumu.
Phenjana nosūta līdz pat 30 000 karavīru vairāk kā daļu no padziļinātās alianses, neskatoties uz iepriekšējiem zaudējumiem kaujas laukā.
North Korea triples its military deployment for Russia’s war—Forbes says it exposes Moscow’s weakness
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 8, 2025
Pyongyang sends up to 30,000 more troops as part of a deepening alliance, despite prior battlefield losses.https://t.co/rTgIrfTOpv
24 Russain Molniya kamikaze drones intercepted by @azov_media. Interceptors financed by @sternenkofund pic.twitter.com/89aEtWm5nI
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) July 6, 2025
Pēc tam, kad parādījās ziņas par tūristu braucieniem no Krievijas uz Afganistānu, talibi publicēja video, kurā parādīts, kā apmeklētāji var pavadīt laiku reģionā.
Saskaņā ar ziņojumiem varas iestādes apliecina, ka tūristiem nedraud nekādas briesmas un ka risks tikt sagūstītiem ir izslēgts.
Russian Telegram channels are sharing this video a lot.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) July 8, 2025
After news emerged about tourist trips from Russia to Afghanistan, the Taliban released a video showing how visitors can spend their time in the region.
According to reports, the authorities assure that tourists are in no… https://t.co/wJijtMf5va pic.twitter.com/dB20hHvbKD
Dekrēts seko Ukrainas Drošības dienesta (SBU) paziņojumam, kurā teikts, ka 4. jūlijā notikušā gaisa uzbrukuma laikā Kijivai no notriektajiem droniem ir atgūtas Ķīnā ražotas detaļas.
⚡️ Ukraine sanctions 5 Chinese firms for supplying components used in Russian drones.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 8, 2025
The decree follows a statement by Ukraine's Security Service (SBU), which said it recovered Chinese-made parts from downed drones during a July 4 air assault on Kyiv.https://t.co/zUVZL5FIcv
Šodien aprit tieši gads, kopš krievu okupanti iešāva raķeti Kijivas Nacionālajai specializētajai bērnu slimnīcai “Ohmatdit”, kurā tobrīd ārstējās 627 bērni. Kā parasti, Krievijas amatpersonas un propagandisti to nodēvēja par “militāra objekta” sekmīgu likvidēšanu. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņojusi viena no atbildīgajiem krievu virsniekiem personas datus. Vairāk lasi šeit.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs nešaubās, ka apdraudējuma gadījumā Baltijas valstis saņems pilnu atbalstu no NATO sabiedrotajiem, izriet no viņa paustā žurnālistiem otrdien Rīgas pilī notikušajā preses konferencē ar Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru.
Viņš pieminēja, ka drīz pēc 2014.gada, kad Krievija sāka Krimas aneksiju, Baltijas valstīs parādījās pirmās NATO vienības. Tās no kaujas grupas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir pāraugušas brigādes apjomā. Latvijas prezidents akcentēja, ka patlaban noris darbs, lai izveidotu divīziju.
Ņemot vērā Krievijas brutālo iebrukumu Ukrainā, cieša Vācijas sadarbība ar Baltijas valstīm ir vēl jo svarīgāka, preses konferencē Rīgas pilī žurnālistiem uzsvēra Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kurš otrdien darba vizītē ieradies Latvijā.
Pirms pasākuma Rīgas pilī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs un Šteinmeiers Rīgas ostā apmeklēja korveti "Braunšveiga". Vācijas prezidents akcentēja, ka korvete ir viens piemērs pieaugošajām Vācijas aktivitātēm NATO austrumu flanga aizsardzībā, kā arī apliecinājums, ka uz Vāciju kā alianses partneri var paļauties.
Šteinmeiers klāstīja, ka NATO misijā "Baltic Sentry" Baltijas jūrā iesaistījušies Vācijas jūras spēku karavīri. Vācijas prezidents norādīja, ka tas ir svarīgs ieguldījums Baltijas jūras aizsardzībai un kopīgās kritiskās zemūdens infrastruktūras drošībai. Viņaprāt, ir svarīgi, lai šajā misijā Vācija uzņemtos īpašu atbildību.
Krievijas varas iestādes ir apstiprinājušas likumprojektu, kas atļauj kailcirtes pat aizsargājamās teritorijās ap Baikāla ezeru.
Valdība arī plāno pārklasificēt dabas rezervātus, legalizējot ceļu būvi, komunālo pakalpojumu ierīkošanu un pat kapsētu izveidi agrāk aizsargājamās teritorijās.
Skaidrs, kam vajadzīgi seni Sibīrijas meži, ja "īpašo militāro operāciju varoņiem" ir nepieciešama pēdējā atdusas vieta.
Irbulīši Ķīnai — zārki Krievijai.
Siberia to be turned into Chinese chopsticks and graveyards
— NEXTA (@nexta_tv) July 8, 2025
Russian authorities have approved a draft law allowing clear-cut logging even in protected areas around Lake Baikal.
The government also plans to reclassify nature reserves, making it legal to build roads, lay… pic.twitter.com/07vQYC0htU
Senators Lindsijs Greiems: "Es augstu vērtēju prezidenta Trampa centienus izbeigt asinsizliešanu Ukrainā, taču tam ir nepieciešami partneri, kas ir ieinteresēti. Ukraina piekrita pamieram un visiem sarunu lūgumiem, kamēr Putins turpina ignorēt miera centienus. Ir pienācis laiks dot Trampam vairāk instrumentu kara izbeigšanai. Es sagaidu, ka Senāts virzīs divpusēju sankciju likumprojektu, kas vērsts pret Krieviju un tās atbalstītājiem, ar prezidenta atbrīvojumu, lai maksimāli palielinātu Trampa ietekmi. Likumprojektam jau ir 85 līdzatbalstītāji, un to skaits pieaug. Ir pienācis laiks apturēt slepkavības."
Senator Lindsey Graham: “I value President Trump’s efforts to end the bloodshed in Ukraine, but this requires willing partners. Ukraine said yes to a ceasefire and all requests for talks, while Putin keeps ignoring peace efforts. It’s time to give Trump more tools to end the war.… pic.twitter.com/nJDNHHdDeh
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 8, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".