TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas armijas sekmīgā radaru iznīcināšana pavērusi dronu koridoru uz Krimu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Eiropas Parlaments (EP) pilnībā atbalsta Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) sākto izmeklēšanu par Krievijas izdarītajiem kara noziegumiem Ukrainā.
EP trešdien ar 507 balsīm par, 77 balsīm pret un 45 deputātiem atturoties pieņēma rezolūciju, kurā akcentēts, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir satricinājis mieru un stabilitāti Eiropā un radījis nopietnu globālās drošības apdraudējumu.
Rezolūcijā uzsvērts, ka Krievija joprojām ir visnozīmīgākais un tiešākais drauds Eiropas drošībai. EP atzīmē, ka tikai Krievija ir atbildīga par savu agresijas karu un ka Krievijas spēki un amatpersonas nedrīkst palikt nesodīti par cilvēktiesību pārkāpumiem, kara noziegumiem un citiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.
Urālu Tirdzniecības palātas vadītājs paziņoja, ka Krievija līdz gada beigām importēs vienu miljonu (!) Indijas strādnieku, galvenokārt Sverdlovskas apgabalā. Iemesls ir vienkāršs: vairs nav neviena, kas strādātu — viņi visi ir devušies karā.
Amatpersonas atklāti atzīst, ka pastāv nopietns darbaspēka trūkums. Taču viņu risinājums nav mobilizācijas pārtraukšana — tas ir krievu vīriešu aizstāšana ar viesstrādniekiem. Un milzīgā mērogā: nākamie rindā ir strādnieki no Ziemeļkorejas un Šrilankas.
🧰Population Replacement, Russian Style: While Russians die on the frontlines, “specialists” from India will save the economy
— NEXTA (@nexta_tv) July 9, 2025
The head of the Ural Chamber of Commerce announced that Russia will import one million (!) Indian workers by the end of the year, primarily to the… pic.twitter.com/cYGjOKm9Xg
Kas gan par to šaubījās! Ungārija iebilst pret 100 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai no ES budžeta 2028.–2034. gadam.
To paziņoja Ungārijas premjerministra padomnieks Balāžs Orbāns.
Who would doubt it! Hungary opposed the allocation of 100 billion euros to Ukraine from the EU budget for 2028-2034.
— NEXTA (@nexta_tv) July 9, 2025
This was stated by Balázs Orbán, advisor to the Prime Minister of Hungary. pic.twitter.com/XwuY0X3Lc6
Eiropas Savienības (ES) vēstniekiem Pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER) sanāksmē neizdevās apstiprināt 18. sankciju paketi pret Krieviju Slovākijas pastāvīgo šķēršļu dēļ, ziņo "European Pravda". Vēstnieki priekšlikumu pārskatīs piektdien, 11. jūlijā, cerot uz galīgo apstiprinājumu ES Ārlietu padomē otrdien, 15. jūlijā.
EU ambassadors failed to approve the 18th sanctions package against Russia during a Coreper meeting due to continued obstruction by Slovakia, reports European Pravda. The ambassadors will revisit the proposal on Friday, July 11, with hopes of final approval by the EU Foreign… pic.twitter.com/4qJRRbJ4kE
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 9, 2025
Tiek ziņots, ka modificētais Krievijas T-72B3M tanks saņēma vismaz piecus trāpījumus no Ukrainas droniem un tika apturēts pēc sadursmes ar prettanku mīnu. Transportlīdzeklis bija aprīkots gandrīz ar visām zināmajām improvizētajām aizsardzības sistēmām.
21 lappusi garā DESS izmeklēšana atklāj kanonisku pakļautību, izmantojot pārvaldes dokumentus un institucionālo struktūru.
Ukrainian authorities officially confirm Moscow-linked Ukrainian Orthodox Church independence claims are false
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 9, 2025
21-page DESS investigation finds canonical subordination through governing documents and institutional structure https://t.co/QQtLqoQ0oS
Krievu iebrucēji vienas nakts laikā uzbruka Ukrainai ar 741 dronu un raķeti. 718 tika pārtvertas vai deaktivizētas, izmantojot elektronisko karadarbību.
Uzbrukumu apmērs tagad pieaug gandrīz katru dienu.
Russian fascists attacked Ukraine with 741 drones and missiles in a single night. 718 were intercepted or disabled through electronic warfare.
— Igor Sushko (@igorsushko) July 9, 2025
The sheer volume of the attack now grows nearly every day. pic.twitter.com/OPmF2WIc6Y
Abas valstis sāks ražošanu, tiklīdz būs pabeigušas izstāšanos no Otavas konvencijas, 1997. gada humānās palīdzības līguma, kas aizliedza kājnieku mīnas visā pasaulē, vēsta "Reuters".
"Mēs tērēsim simtiem miljonu eiro prettanku mīnām, bet arī kājnieku mīnām," sacīja Lietuvas aizsardzības ministra vietnieks Karolis Aleksa.
Arī trīs citas NATO valstis — Polija, Latvija un Igaunija — izstājas no līguma, visas atsaucoties uz drošības bažām saistībā ar Krieviju, kas nekad nav parakstījusi līgumu.
Valstis apgalvo, ka miera laikā tās neradīs mīnu laukus un uzglabās mīnas ātrai izvietošanai, ja tās tiks apdraudētas.
Arī Ukraina 2025. gada jūnijā izstājās no Otavas līguma, lai labāk aizsargātos pret Krieviju.
🇫🇮Finland and 🇱🇹Lithuania are preparing to start landmine production not just for themselves, but for Ukraine too — Reuters.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 9, 2025
Both countries will begin production once they complete their withdrawal from the Ottawa Convention, a 1997 humanitarian treaty that banned anti-personnel… pic.twitter.com/iE5DSKfzJW
Ukrainas MiG-29 ar precīzi vadāmo slīdbumbu GBU-39 veic triecienu pa krievu iebrucēju pozīcijām.
GBU-39 air strike by the Ukrainian MiG-29 on Russian positions https://t.co/5FWhbhGsCv pic.twitter.com/g1QP0nys35
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) July 9, 2025
77. atsevišķās gaisa mobilās brigādes desantnieki izmantoja dronu, lai piespiestu krievu virsnieku padoties.
Par to ziņo Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa desanta karaspēka pavēlniecība. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".