TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu iebrucēji Ukrainā arvien biežāk izmanto ķīmiskos ieročus

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Vācijas un ASV starpā noris intensīvas sarunas par pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot" nodrošināšanu Ukrainai, apstiprinājis Vācijas valdības preses sekretārs Štefans Korneliuss.
Krievija pēdējā laikā pastiprinājusi lidrobotu un raķešu triecienus Ukrainai, bet ASV Ukrainai šonedēļ apturējušas zināmu ieroču piegādes.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs saskata saistību starp Krievijas diktatora Vladimira Putina ceturtdienas telefonsarunu ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un tam sekojušajiem masīvajiem Krievijas gaisa triecieniem Ukrainai, piektdien sacīja Merca preses sekretārs Štefans Korneliuss.
Kanclers pēdējās dienās vairākkārt norādījis, "ka Krievijas prezidenta darbībās ir izveidojies modelis un ka telefonsarunas parasti pavada vēl smagāki uzbrukumi", norādīja Korneliuss.
"Tas, kas notika pagājušajā naktī, ir apstiprinājis vai pastiprinājis šo iespaidu," piebilda preses sekretārs.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis telefonsarunā ar ASV līderi Donaldu Trampu piektdien pārrunājis pretgaisa aizsardzības stiprināšanu un kopīgu bruņojuma ražošanu.
"Mēs šodien runājām (..) par Krievijas gaisa uzlidojumiem un plašākā nozīmē par situāciju frontē. Prezidents Tramps ir ļoti labi informēts, paldies par šo uzmanību Ukrainai," savā "Telegram" kanālā norādīja Zelenskis, piebilstot, ka abi prezidenti vienojušies par Ukrainas pretgaisa aizsardzības stiprināšanu.
Sarunas laikā puses detalizēti apspriedušas arī aizsardzības rūpniecības iespējas un kopīgu bruņojuma ražošanu.
"Mēs esam gatavi tiešiem projektiem ar Ameriku, un mēs uzskatām, ka tas ir ļoti nepieciešams drošībai, īpaši attiecībā uz lidrobotiem un attiecīgajām tehnoloģijām," uzsvēra prezidents.
Piektdien notikusi Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska telefonsaruna ar ASV līderi Donaldu Trampu, pavēstījis Zelenska kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks.
Viņš piebildis, ka saruna bijusi ļoti "svarīga un saturīga".
Sīkākas ziņas par sarunas saturu Jermaks solījis sniegt vistuvākajā laikā.
Latvija augstu vērtē Čehijas gatavību turpināt militāro klātbūtni NATO brigādē Ādažos un iesaisti Baltijas gaisa telpas aizsardzībā, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura ceturdien un piektdien darba vizītē apmeklēja Čehiju.
Braže tikās ar Čehijas ārlietu ministru Janu Lipavski, Čehijas Eiropas lietu ministru Martinu Dvoržāku un Čehijas Nacionālo Bruņoto spēku komandieri Karelu Ržehku. Ministre tikās arī ar uzņēmuma "Škoda Group" izpilddirektoru Petru Novotniju, kā arī Čehijas universitāšu mācībspēkiem.
Latvijas ārlietu ministre akcentēja, ka Krievija turpina izmantot nekonvencionālus uzbrukumus - hibrīddraudus, kiberuzbrukumus, spiedienu uz robežām, sabotāžu. Viņasprāt, tāpēc atbalsts Ukrainai un Krievijas spēju vājināšana ir ne tikai stratēģiski nepieciešams, bet arī izmaksu ziņā efektīvākais ceļš Eiroatlantiskās drošības stiprināšanai.
Sarunas bijušas arī par "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmām Ukrainai.
🇩🇪📞🇺🇸 German Chancellor Merz also had a conversation with Trump the day before, including about Patriot air defense systems for 🇺🇦Ukraine. pic.twitter.com/k9XYzIP9Qn
— MAKS 25 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) July 4, 2025
Hegsets apturējis ieroču piegādes Ukrainai, neskatoties uz Pentagona atzinumu, ka palīdzība nekaitēs ASV gatavībai.
Augsta līmeņa militārajā pārskatā tika secināts, ka, lai gan daži munīcijas krājumi, tostarp precīzie ieroči, ir nelieli, tie nav nokritušies zem kritiskā līmeņa. Tomēr ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets nolēma apturēt sūtījumu. Tiek ziņots, ka šis ir viņa trešais šāds solis kopš februāra, ziņo NBC.
A senior military review had concluded that while some munitions stockpiles, including precision weapons, were low, they had not fallen below critical thresholds, according to NBC. Still, U.S. Defense Secretary Pete Hegseth opted to stop the shipment. This is reportedly his third…
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) July 4, 2025
NABU vizīte, visticamāk, ir saistīta ar lietu, kas saistīta ar pārāk dārgām pārtikas piegādēm Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Runa ir par korupcijas shēmu 733 miljonu grivnu (~17,5 miljonu ASV dolāru) vērtībā. Pavasarī Valsts korupcijas apkarošanas birojs ziņoja par krāpšanas ķēdes atklāšanu. Tobrīd Oleksijs Rezņikovs nebija iekļauts aizdomās turēto sarakstā.
Kratīšanas laikā detektīvi konfiscēja "nereģistrētu" tālruni un vairākus dokumentus.
Ukrainian anti-corruption officers raided former Defense Minister's home 🔍🇺🇦
— NEXTA (@nexta_tv) July 4, 2025
The visit by NABU is likely linked to a case involving overpriced food supplies for the Armed Forces of Ukraine.
We're talking about a corruption scheme worth 733 million hryvnias (~$17.5 million).… pic.twitter.com/OeNewmrGJU
"Sveika, māt... Sveika, mana mīļā. Mammu, es atgriezīšos mājās un tevi aizsargāšu, par tevi parūpēšos. Centies aizmirst visu slikto, lūdzu..." -pirmais Ukrainas aizstāvja zvans, atgriežoties no Krievijas gūsta, bija mātei.
"Hi, Momma... Hello, my dear. Mom, I'll come home and protect you, take care of you. Try to forget all the bad things, please..." — the first call of a Ukrainian Defender returned from Russian captivity to his mother.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) July 4, 2025
📹: Ombudsman of Ukraine https://t.co/kblGDm2Xer pic.twitter.com/0MFTuvaqTu
Prokuratūra nodevusi Rīgas rajona tiesai krimināllietu, kurā prokremliskais aktīvists Aleksandrs Gapoņenko apsūdzēts par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā, kā arī nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu. Vairāk lasi šeit.

Tiesa apcietina Gapoņenko
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma "Nepilsoņu kongress" (NK) vadītajam Aleksandram Gapoņenko.





Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".