TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis pastāsta par Krievijas ultimātu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija jau ilgstoši ir bijusi un pārskatāmā nākotnē nemainīgi būs nozīmīgākais Latvijas drošības apdraudējuma avots, secināts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta publiskotajā 2025. gada apdraudējuma novērtējumā un darbības pārskatā. Vairāk lasi šeit.
Triecienu rezultātā izcēlies ugunsgrēks kādas augstceltnes balkonā un gāzesvadā Čornomorskā. Cieta mājas Odesas un Podoļskas rajonos un ostā aizdegās konteineris= ar saulespuķu eļļu.
Russian struck damaged housing and port infrastructure in Odesa region, sparking a fire on a high-rise balcony and gas pipe in Chornomorsk, hitting homes in Odesa and Podilsk districts, and igniting containers with sunflower oil at the port. #Ukraine pic.twitter.com/VQWncLWkA3
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 2, 2026
Ukrainas militārā izlūkdienesta (HUR) aktīvo operāciju vienības turpina veikt kaujas misijas Zaporižjas frontē, saglabājot operatīvo spiedienu uz Krievijas spēkiem gar galveno kaujas lauka dienvidu asī. Vairāk lasi šeit.
31. martā triecienpulks "Skala", izmantojot bruņumašīnas, veica aktīvas operācijas, lai attīstītu ofensīvu Hrišinas apgabalā netālu no Pokrovskas.
Ukrainas militārā augstākā pavēlniecība veic iekšējo izmeklēšanu par 425. atsevišķā triecienpulka "Skala" uzbrukuma operācijām, izmantojot bruņumašīnas, netālu no Hrišinas ciema Doneckas apgabalā. Par to "Facebook" paziņoja Ukrainas gaisa desanta triecienvienību 7. ātrās reaģēšanas korpuss. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas 3. triecienbrigāde noliedz Krievijas apgalvojumus par pilnīgu kontroli pār Luhanskas apgabalu, norādot, ka tās spēki joprojām ieņem pēdējās aizsardzības līnijas šajā apgabalā. Brigāde apgalvo, ka tā saglabā pozīcijas galvenajās apmetnēs, tostarp Hrekivkā, neskatoties uz Krievijas pastāvīgajiem mēģinājumiem ieņemt šo reģionu.
Dialogs ar Minsku ir iespējams tikai tad, ja Baltkrievija parādīs labu gribu jautājumos par migrantiem, kontrabandu, izmantojot gaisa balonus, un politieslodzītajiem, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
"Ņemot vērā pēdējo dienu rekordlielo nelegālo migrantu plūsmu pie mūsu robežas un nepārtrauktos balonu uzbrukumus, vai mums tiešām vajadzētu lūgt kaimiņvalsts režīmam žēlsirdību, lai tiktos?" Nausēda retoriski jautāja sarunā ar televīzijas kanālu TV3.
Tā Nausēda komentēja interviju ar ASV īpašo sūtni Baltkrievijas jautājumos Džonu Kolu, kurš aicināja Lietuvu rīkot divpusējās politiskās sarunas ar Minsku un atjaunot minerālmēslojuma tranzītu. Viņš mudināja uz sarunām viceministru līmenī bez priekšnosacījumiem.
Ukrainas bezpilota lidaparātiem izdevās pārlidot vairāk nekā 1000 kilometrus Krievijas gaisa telpas un trāpīt mērķim.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 2, 2026
Ukrainas bruņoto spēku Trešais armijas korpuss komentēja Krievijas apgalvojumus par okupantu iespējamo visa Luhanskas apgabala sagrābšanu.
Krievijas okupantu apgalvojumi par visa Luhanskas apgabala ieņemšanu ir nepatiesi. Ukrainas Bruņoto spēku Trešā armijas korpusa kaujinieki turpina ieņemt pozīcijas Nadijas, Novoehorivkas un Hrekovkas ciemos, teikts korpusa paziņojumā. Vairāk lasi šeit.
ASV prezidents Donalds Tramps marta vidū draudējis Eiropas sabiedrotajiem, kas nevēlas palīdzēt ASV karā ar Irānu, ka pārtrauks ieroču pārdošanu Ukrainai, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem.
Tramps pieprasījis NATO sabiedrotajiem nosūtīt kuģus un palīdzēt atbloķēt Hormuza šaurumu, taču tie viņam atbildējuši, ka tas nav iespējams un ka tas "nav viņu karš", vēsta laikraksts.
Trīs amatpersonas laikrakstam pastāstīja, ka Tramps atbildē draudējis apturēt ASV ieroču pārdošanu, ko eiropieši iepērk Ukrainai programmas "Ukrainas prioritāro vajadzību saraksts" (PURL) ietvaros.
Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar 172 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 147 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.
No 172 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 120 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti 22 trieciendronu trāpījumi 12 vietās, atlūzas nogāzušās astoņās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Harkivas pilsētā un apgabalā droni trāpījuši dzīvojamiem namiem, izcēlušies ugunsgrēki, ir cietušie, pavēstīja vietējās amatpersonas.
Krievijas karaspēks Dņipropetrovskas apgabalā ar droniem un artilēriju desmit reizes veicis triecienus trim rajoniem, ceturtdienas rītā pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža.
Sineļnikovē triecienā cietusi administratīvā ēka un tirdzniecības centrs. Nodarīti postījumi infrastruktūrai, cietuši vairāki desmiti daudzdzīvokļu un privātmāju, arī saimnieciskās ēkas un autobusi.
Viens cilvēks zaudējis dzīvību, divi ievainoti, norādīja apgabala vadītājs.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
