Krievijas specdienesti mērķē uz Latvijas infrastruktūru: pieauguši sabotāžas un kiberuzbrukumu mēģinājumi
Krievija jau ilgstoši ir bijusi un pārskatāmā nākotnē nemainīgi būs nozīmīgākais Latvijas drošības apdraudējuma avots, secināts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta publiskotajā 2025. gada apdraudējuma novērtējumā un darbības pārskatā.
Pārskatā, kurā analizēti galvenie riska faktori reģionālajai drošībai aizvadītajā gadā, uzsvērts, ka galvenie apdraudējuma faktori ir Krievijas impēriskās ambīcijas, tās agresīvā ārpolitika, kā arī militāro spēju attīstība, kuras ilgtermiņa mērķis ir uzvarēt konfrontācijā ar NATO.
Dienesta vērtējumā Krievijas stratēģiskais mērķis joprojām ir vājināt Rietumu valstu vienotību. Šī mērķa sasniegšanai tiek izmantots gan konvencionālais militārais spēks, gan plašs hibrīdapdraudējumu arsenāls. Pārskatā īpaša uzmanība pievērsta tieši Krievijas bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plāniem un operacionālajām aktivitātēm.
Dienests aizvadītajā gadā fiksējis mērķtiecīgu ārvalstu speciālo dienestu aktivitātes pieaugumu, kas bijis vērsts gan pret Latvijas kritisko infrastruktūru, gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personālu.
Ziņojumā aprakstīti centieni īstenot sabotāžas aktus un kiberuzbrukumus, lai destabilizētu valsts iekšējo drošību un traucētu aizsardzības resora funkciju izpildi. Dienests norāda, ka pretizlūkošanas pasākumu stiprināšana bijusi dienesta prioritāte, tādējādi nodrošinot valsts noslēpuma aizsardzību un operatīvu reaģēšanu uz identificētajiem riskiem.
Vēl viens būtisks ziņojuma aspekts ir veltīts informatīvās telpas drošības analīzei. Dienests tajā konstatējis sistemātiskas ietekmes operācijas, kuru mērķis ir mazināt Latvijas iedzīvotāju uzticību valsts aizsardzības spējām un sabiedroto spēku klātbūtnei Latvijā.
Ar pilnu 2025. gada apdraudējuma novērtējuma un darbības pārskatu interesenti var iepazīties dienesta tīmekļvietnē.
Militārās izlūkošanas un drošības dienests ir aizsardzības ministra pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde. Tā veic militāro pretizlūkošanu, izlūkošanu, kā arī citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Dienestu kopš 2002. gada vada Indulis Krēķis.
