TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa un Putina tikšanās Saūda Arābijā var notikt jau nākamnedēļ

Sarunu laikā sabruka arī Maskavas biržas indekss.

NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes paziņojums nāk pēc vairāku ES līderu ārkārtas samita, baidoties, ka ASV prezidents Tramps varētu izslēgt Eiropu no sarunām par Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanu.

No Krievijas 132. motorizētās strēlnieku brigādes 18 mēnešu laikā - no 2023. gada janvāra līdz 2024. gada jūnijam - dezertējuši gandrīz 10 000 karavīru, pirms tos iemeta Toreckas gaļas uzbrukumos.

Krievu motorizēto strēlnieku brigāde parasti sastāv no 3000 līdz 5000 karavīru.

Ukrainas ikdienišķā 10 krievu bruņumašīnu iznīcināšana netālu no Ulakli ciema atklāj Kremļa neveiksmīgo Doneckas ofensīvu, vēsta "Forbes".

Militārie analītiķi apšauba Krievijas uzbrukuma spēku, jo kadros redzamas iznīcinātas uzbrukuma vienības, kurām savulaik bija paredzēts virzīties garām Veļikai Novosilkai.

Eiropa vēlas sadarboties ar ASV sarunās, kuru mērķis būtu izbeigt karu Ukrainā, otrdien Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa īpašajam sūtnim Ukrainas un Krievijas jautājumos Kītam Kellogam apliecināja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Finansiālā un militārā ziņā Eiropa ir devusi vairāk nekā jebkurš cits. Un mēs palielināsim savu ieguldījumu," pēc sarunām Briselē ar Kellogu platformā "X" pauda Leiena.

"Mēs vēlamies sadarboties ar ASV, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā. Tagad ir izšķirošs brīdis," uzsvēra EK prezidente.

Vācijas kanclers aicināja izveidot atsevišķus finansēšanas mehānismus Ukrainas atbalstam un kritizēja diskusijas par miera nosacījumiem bez Ukrainas līdzdalības.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda plāno nākamnedēļ doties uz Ukrainu, lai apmeklētu pasākumus, pieminot trešo gadadienu kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma, otrdien informēja Nausēdas padomniece Asta Skaisgirīte.

"Vizīte Ukrainā ir plānota arī tāpēc, ka ir trešā gadadiena kopš kara sākuma, un mēs vēlamies parādīt Lietuvas atbalstu Ukrainai, kas arī pēc trim gadiem ir spēcīgs," viņa sacīja ziņu radio "Žiniu radijas".

Ukraina iestājas par miera nodibināšanu, pamatojoties uz drošības garantiju nodrošināšanu Kijivai. Tajā pašā laikā netiek apspriesta Ukrainas teritoriālā integritāte.

To Ankarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, vēsta AP

"Kā valsts mēs vēlamies mieru, mēs vēlamies, lai karš beidzas. Bet, protams, mēs vēlamies, lai šīs kara beigas būtu balstītas uz noteiktu drošības garantiju nodrošināšanu. Mēs vēlamies, lai šīs drošības garantijas sniegtu ASV, Eiropas Savienība un visa Eiropa, tostarp Turcija," viņš teica.

Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka Ukraina nekad neies uz kompromisu attiecībā uz valsts teritoriālo integritāti.

Valsts vadītājs norādīja, ka "nevar rīkoties pretēji Ukrainas konstitūcijai". "Mēs nekad, nekad neatzīsim mūsu teritorijas, ko ir okupējusi Krievija, par daļu no Krievijas. Tās ir daļa no Ukrainas," uzsvēra Ukrainas līderis.

Vienlaikus Zelenskis norādīja, ka Kijivā "labprātāk atgūtu Krievijas okupētās Ukrainas teritorijas diplomātiskā ceļā". "Tāpēc, ka mēs negribam zaudēt savus cilvēkus, cilvēki ir lielākā bagātība," skaidroja prezidents.

Uzrunājot "visas starpnieku puses, krievus, amerikāņus un eiropiešus", Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina "vēlas atrisināt konfliktu diplomātiski, bez asinsizliešanas, taču nekad neapdraudēs savu teritoriālo integritāti un suverenitāti".

Informatīvā telpa ir piepildīta ar paziņojumiem par iespējamām miera sarunām. Nacionālās drošības un aizsardzības padome atzīmē, ka bez Ukrainas un Eiropas līdzdalības nav saskaņots miera plānsm, norāda Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrejs Kovaļenko.

Andrejs Kovaļenko norādīja, ka informatīvo telpu atkal piepilda dažādi scenāriji un izteikumi par iespējamām miera sarunām. Taču pagaidām šī ir tikai informatīva pozīciju pārbaude, kas Krievijai ir izdevīga, jo tā var izmest jebkuras tēzes bez reāliem līgumiem.

Pēc viņa teiktā, nav izstrādāta vai saskaņota plāna. Krievijas interesēs ir uzspiest savus naratīvus un pasniegt to kā kaut kādu saskaņotu plānu, taču tie ir meli.

Kovaļenko atzīmē, ka bez Ukrainas nevar būt plāna, tāpat kā nevar būt plāna bez Eiropas. Viņš arī atzīmē, ka krievi jau ilgstoši veic informatīvu kampaņu, cenšoties uzspiest viedokli, ka sarunas par kara izbeigšanu risinās tikai ar ASV.

"Ukraina, Eiropa un Amerikas puse to ir daudzkārt noliegušas, un dialogs turpinās," viņš sacīja.

Ķīna izmanto karu Ukrainā, lai kāpinātu savas armijas gatavību karadarbībai, pagājušā gada darbības pārskatā secinājis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

SAB skaidro, ka Ķīnas izlūkdienesti ievāc informāciju gan par stratēģiskām, gan taktiskām detaļām. Šī informācija ļauj mācīties no Krievijas un Ukrainas praktiskās pieredzes kaujas laukā, kā arī izdarīt secinājumus par to, kā efektīvi atbalstīt Krieviju, secinājis SAB.

Ķīna ir uzskatāmi parādījusi, ka tai ir svarīga Krievijas režīma noturība, akcentē SAB. Putina režīma sabrukums vai tā sakāve no Rietumu puses būtu nozīmīgs ģeopolitisks apdraudējums un ierobežotu Ķīnas ārpolitiskos mērķus saistībā ar pastāvošās starptautiskās kārtības pārveidošanu, teikts biroja pārskatā.