TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: situācija Doneckas apgabalā joprojām sarežģīta, taču Ukrainas karavīri turpina noturēt pozīcijas

Ukrainas militārpersonas ar dronu nofilmē un  parāda ceļu, kas nosēts ar iznīcinātu Krievijas tehniku.

Nav zināms, kā šis dronu ķērājs no Krievijas spēja izvairīties no pirmā FPV uzbrukuma. Taču dažu sekunžu laikā iebrucējs no "pasaules otrās armijas", kurš bija zaudējis daļu rokas, sastapa otro dronu.

Putins apgalvo, ka Ukraina ANO Ģenerālajā asamblejā septembrī izteikusi "slepenu piedāvājumu", kas tika izteikts ar Turcijas starpniecību. Viņš neatklāja konkrētus datus, bet minēja ierosinātos nolīgumus par drošu kuģošanu Melnajā jūrā un kodolobjektu drošību.

Kurskas apgabalā krievi gatavojas tikties ar karavīriem no KTDR. Pie katriem 30 ārzemju militāristiem tiks norīkoti trīs okupanti un tulks, liecina Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) pārķertā krievu karavīru telefonsaruna.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pārtvēra Krievijas bruņoto spēku dienvidu militārā apgabala 18. armijas 810. atsevišķās jūras kājnieku brigādes militārpersonu sarunas, kas piedalījās karadarbībā Kurskas virzienā.

Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova sacīja, ka Krievijas ģenerālkonsulātu Poznaņā nolemts slēgt, jo "Varšava baidās, ka Polijas pilsoņi vērsīsies Krievijas konsulātos pēc aizsardzības".

Iepriekš Polijas Ārlietu ministrija paziņoja par Krievijas ģenerālkonsulāta Poznaņā slēgšanu hibrīduzbrukumu un sabotāžas dēļ, kas valstī notikuši pēc Krievijas drošības dienestu pavēles.

Krievija apsūdzēja Poliju rusofobijā.

Pēc Krievijas ģenerālkonsulāta Poznaņā slēgšanu desmit tā darbiniekiem ir jāatstāj Polija, sarunā ar ziņu aģentūru PAP paziņoja Polijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Pāvels Vronskis.

Krievijas konsulāts Poznaņā tika izveidots 1946.gadā. No 1948. līdz 1960.gadam diplomātiskā pārstāvniecība savu darbību pārtrauca. No 1971.gada tā tika pārveidota par ģenerālkonsulātu. Polijā turpina darboties Krievijas vēstniecība Varšavā un ģenerālkonsulāti Gdaņskā un Krakovā.

Krievija karā pret Ukrainu izvietojusi vismaz 1500 karavīru no Ziemeļkorejas. Pēc Nīderlandes izlūkdienestu domām, Maskava pārbaudīs šo karavīru kaujas efektivitāti, kā arī starptautisko reakciju.

To paziņojis Nīderlandes aizsardzības ministrs Rubens Brekelmans, vēsta "Reuters".

"Mēs sagaidām, ka karaspēks galvenokārt tiks izvietots Kurskas apgabalā un sastāvēs galvenokārt no Ziemeļkorejas armijas speciālajām vienībām," sacīja Brekelmans.

Viņš piebilda, ka pirmā dislokācija bija iespēja Krievijai pārbaudīt Ziemeļkorejas karavīrus un novērtēt starptautisko reakciju.

Vācijas ieroču ražotājs "Rheinmetall" nodevis Ukrainas bruņotajiem spēkiem papildu 20 kājnieku kaujas mašīnas "Marder", paziņoja uzņēmums.

Turcija redz, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins "cenšas panākt pastāvīgu pamieru". It īpaši ir cerības uz ieslodzīto apmaiņu, sarunā ar "Haber 7" žurnālistiem norādījis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.

Pēc Erdogana teiktā, tāpat kā viņa tikšanās laikā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Turcijas puse redzēja, ka arī diktators Putins cenšas panākt "pastāvīgu pamieru". To, Stambulā tiekoties ar Turcijas kolēģi Hakanu Fidanu, apstiprināja arī Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs.

"Papildus Melnās jūras graudu koridora atdzimšanai un atmīnēšanai, vakardienas (24. oktobra - red.) vakarā tiekoties ar Putina kungu un viņa delegāciju, mēs arī redzējām, ka ir cerības uz ieslodzīto apmaiņu," piebilda Turcijas prezidents.

Erdogans norādīja, ka Turcija šobrīd cieši uzrauga soļus ieslodzīto apmaiņas virzienā un darīs visu iespējamo, lai "problēmas" atrisinātu diplomātiski.

"Mūsu vēlme ir pēc iespējas ātrāk uzsākt miera sarunas starp abām valstīm un pavērt ceļu uz labvēlīgu iznākumu. Mēs turpināsim nenogurstoši strādāt, lai sasniegtu šo mērķi. Turpinām uzsvērt, ka karā nav uzvarētāju, bet mierā nav uzvarēto. Šis karš noteikti beigsies, un mūsu uzdevums ir to pabeigt bez asinīm un asarām," viņš skaidroja.