TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins piekrīt uz 30 dienām apturēt triecienus enerģētikas objektiem

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena: "Piekāpībai, uz kuru mēs skatāmies, ir jābūt un jānāk no Krievijas puses un nevis no kāda cita.
Jo pretējā gadījumā jūs būsiet pretrunā starptautiskajām tiesībām un ANO Hartai, kam būtu globāla ietekme. Un šī acīmredzot ir telpa un teātris, ko cieši vēro arī Indo Klusajā okeānā. Tāpēc, lai būtu skaļi un skaidri, es domāju, Putinam nevajadzētu ļaunprātīgi izmantot prezidenta Trampa patiesos centienus panākt mieru šeit, lai vēl vairāk vājinātu Ukrainu un kaut kad tuvākajā nākotnē atgrieztos ar agresiju."
Elina Valtonen, Foreign Minister of Finland:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) March 18, 2025
"Concessions we are looking at should be and come from the part of Russia and from nowhere else.
Because otherwise you will be compromising with international law and the UN Charter, which would have global implications. And this… pic.twitter.com/VX7kWr3f1X
"Ja vajadzēs, brauksim ar laivām pāri vietai, kur kādreiz bija Londona. Mēs varētu izmantot tikai pusi no Poseidona kodoltorpēdas, un tas arī viss. Ūdens virsma norīs šo leļļu šovu, un neviens neatcerēsies, kas tur bija. Vienīgā problēma, kas mums būs, ir netrāpīt Big Benam ar laivas apakšu," savā nicinošajā manierē izteicās Vladimirs Solovjovs.
Attention, Great Britain!
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) March 18, 2025
Russian propagandist Solovyev:
"If we have to, we'll travel by boats over where London used to be. We could just use half of Poseidon nuclear torpedo, and that's all. The water surface will swallow this puppet show, and no one will remember what was… pic.twitter.com/ZcQn6LGCIk
Igaunijas valdība otrdien apstiprināja principu, ka no 2026.gada valsts aizsardzības izdevumi būs vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Lēmuma pamatā ir Aizsardzības spēku komandiera militārās vadlīnijas, un tā mērķis ir padarīt agresiju pret Igauniju neiespējamu. Ar papildu investīcijām aizsardzības spējās aizsardzības budžets tuvākajos gados pārsniegs 5% no IKP, paziņoja valdība.
"Krievijas stratēģiskie mērķi nekādā veidā nav mainījušies. Austrumu kaimiņvalsts agresija apdraud visas tai apkārt esošās valstis Eiropā, to vidū NATO dalībvalstis. Lai Igaunija būtu droši aizsargāta, mums strauji jāpielāgojas arvien bīstamākajā drošības vidē un krasi jāpalielina aizsardzības budžets," sacīja premjerministrs Kristens Mihals.
"Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai Krievijas militārā agresija pret Igauniju būtu neiespējama. Lai to sasniegtu, mēs palielināsim aizsardzības izdevumus vismaz līdz 5% no IKP," teica Mihals.
Čehija pēc ASV atbalsta samazināšanas uzsāka sarunas ar ES partneriem par finansējumu "Radio Brīvā Eiropa/Radio Liberty", kura galvenā mītne atrodas Čehijas galvaspilsētā.
Seven EU countries back Czech plan to fund Radio Free Europe
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 18, 2025
The Czech Republic initiated talks with EU partners about funding Radio Free Europe/Radio Liberty, which is headquartered in the Czech capital, following cuts to US supporthttps://t.co/3co4mwtWoP
"Kāpēc G7 ir tik liels? Lai arī kur skatāties kartē, jūs to pat neredzat," paziņoja Putins.
Pēc Krievijas diktatora domām, jo lielāka teritorija, jo varenāka valsts. Izmērs, acīmredzot, viņam ir sāpīgs temats.
Putina teiktais lieliski ilustrē impērisko domāšanu, ar kādu darbojas Krievija. Viņiem nav vajadzīga zeme, lai to attīstītu vai dzīvotu tālāk – runa ir par teritoriju teritorijas dēļ. Jaunas zemes tiks pamestas un atstātas sapūšanai, bet pievienotas uzpūstajai Krievijas kartei.
Putina vārdi lieliski ilustrē impērisko domāšanu, saskaņā ar kuru Krievija darbojas — tā sakot, tās rūpnīcas uzstādījumus. Viņiem nav vajadzīga zeme, lai to attīstītu vai dzīvotu — runa ir par teritoriju teritorijas dēļ. Jaunas zemes pamest un atstāt trūdēt, bet pievienot uzpūstajai Krievijas kartei.
"Why is the G7 so big? Wherever you look on the map, you can’t even see it," — Putin cracked a dumb joke about the G7
— NEXTA (@nexta_tv) March 18, 2025
In the Russian dictator’s view, the bigger the territory, the greater the country. Size, apparently, is a sore subject for him.
Putin’s words perfectly… pic.twitter.com/HUfXb640vz
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite ir pārliecināts par ASV prezidenta Donalda Trampa spēju sarunās panākt mieru Ukrainā, vēsta CNN.
Rite sacīja, ka viņš "pilnībā uzticas" Trampam, lai panāktu ilgstošu miera vienošanos Ukrainā. To NATO ģenerālsekretārs ASV prezidenta un Krievijas prezidenta Vladimira Putina plānotās sarunas priekšvakarā sacīja intervijā telekanālam CNN.
Rite arī nodēvēja par "brīnišķīgu" faktu, ka Ukrainas un ASV amatpersonas pagājušajā nedēļā vienojās par priekšlikumu par uguns pārtraukšanu Saūda Arābijā.
Kā piebilda alianses ģenerālsekretārs, viņš neuzskata, ka Tramps pārāk uzticas Putinam.
"Viņš labi pazīst prezidentu Putinu no sava pirmā termiņa. Tāpēc viņš saprot, kā rīkoties, lai noslēgtu vienošanos. Es tam pilnībā ticu," sacīja Rite.
"Mēs to notriecām! Mēs esam skaistuļi! Bet spārns... Spārns taču nav ukraiņu, vai ne?" jautā krievu okupants.
"We shot it down! We are good!"
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) March 18, 2025
"But the wing... The wing isn't Ukrainian, right?"
Russian soldiers shot down their own drone. pic.twitter.com/SxjZOVpyLI
Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Ukraina, Somija, Francija un Nīderlande iesniegušas sūdzību Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētajā aģentūrā Starptautiskajā telekomunikāciju savienībā (ITU) par Krievijas atkārtotu iejaukšanos Eiropas satelītsakaros, pieprasot šīs darbības pārtraukt. Pagājušajā gadā Krievijas propaganda par karu divas reizes tika rādīta "BabyTV" Nīderlandē un citās Eiropas valstīs, vēsta Nīderlandes medijs NOS.
Taču Eiropa šos satelītus izmanto ne tikai radio un televīzijas sakariem, bet arī kuģu koordinēšanai un aeronavigācijai. Tas ir, kuģi nezina, kur tie atrodas. Līdz ar to kopš 2024. gada septembra ir traucēti vairāk nekā 30 000 lidojumu virs Baltijas valstīm.
Saskaņā ar pētījumu, traucējumi rodas no Krievijas okupētās Krimas un Krievijas Kaļiņingradas, un tie ir vērsti jo īpaši uz GPS vadītu dronu ietekmēšanu, kas iesaistīti karā pret Ukrainu.
Krievu hibrīdkaram ir daudz formu un formātu. Tas ir jāuztver ļoti nopietni.
❗️Ukraine and 7 other European countries demand that Russia stop its ongoing "satellite sabotage" – NOS
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) March 18, 2025
Estonia, Latvia, Lithuania, Poland, Ukraine, Finland, France, and the Netherlands have filed a complaint with the International Telecommunication Union (ITU), a specialised… pic.twitter.com/lY738G0nes
Ukrainā ražotā Lima ir starp traucētājiem, kas atspējo Krievijas slīdbumbas, uzbrūkot tās navigācijas sistēmai GLONASS, vēsta "Forbes".
Forbes: Russian bombing accuracy plummets due to Ukrainian electronic warfare
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 18, 2025
Ukrainian-made Lima is among the jammers disabling Russian glide bombs by attacking their GLONASS navigation system.https://t.co/pABOm4Ve5J
"Tas ļāva mums ne tikai glābt mūsu karavīrus, bet arī uzlabot mūsu aizsardzību," sacīja ģenerālleitnants Serhijs Naijevs.
⚡️ Ukraine withdraws from one front-line sector in Donetsk Oblast, commander says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 18, 2025
"This allowed us not only to save our soldiers but also to improve our defense," Lieutenant General Serhii Naiev said.https://t.co/Y7HTkx9Gro
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".