Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins piekrīt uz 30 dienām apturēt triecienus enerģētikas objektiem

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins p...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Vakar 23:54
Somijas ārlietu ministre norāda, ka Putinam nevajadzētu ļaunprātīgi izmantot Trampa centienus panākt mieru

Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena: "Piekāpībai, uz kuru mēs skatāmies, ir jābūt un jānāk no Krievijas puses un nevis no kāda cita.

Jo pretējā gadījumā jūs būsiet pretrunā starptautiskajām tiesībām un ANO Hartai, kam būtu globāla ietekme. Un šī acīmredzot ir telpa un teātris, ko cieši vēro arī Indo Klusajā okeānā. Tāpēc, lai būtu skaļi un skaidri, es domāju, Putinam nevajadzētu ļaunprātīgi izmantot prezidenta Trampa patiesos centienus panākt mieru šeit, lai vēl vairāk vājinātu Ukrainu un kaut kad tuvākajā nākotnē atgrieztos ar agresiju."

Vakar 23:23
Krievijas propagandists Solovjovs draud Lielbritānijai

"Ja vajadzēs, brauksim ar laivām pāri vietai, kur kādreiz bija Londona. Mēs varētu izmantot tikai pusi no Poseidona kodoltorpēdas, un tas arī viss. Ūdens virsma norīs šo leļļu šovu, un neviens neatcerēsies, kas tur bija. Vienīgā problēma, kas mums būs, ir netrāpīt Big Benam ar laivas apakšu," savā nicinošajā manierē izteicās Vladimirs Solovjovs.

Vakar 23:08
Igaunijas valdība nolemj aizsardzības izdevumus no nākamā gada palielināt līdz vismaz 5% no IKP

Igaunijas valdība otrdien apstiprināja principu, ka no 2026.gada valsts aizsardzības izdevumi būs vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lēmuma pamatā ir Aizsardzības spēku komandiera militārās vadlīnijas, un tā mērķis ir padarīt agresiju pret Igauniju neiespējamu. Ar papildu investīcijām aizsardzības spējās aizsardzības budžets tuvākajos gados pārsniegs 5% no IKP, paziņoja valdība.

"Krievijas stratēģiskie mērķi nekādā veidā nav mainījušies. Austrumu kaimiņvalsts agresija apdraud visas tai apkārt esošās valstis Eiropā, to vidū NATO dalībvalstis. Lai Igaunija būtu droši aizsargāta, mums strauji jāpielāgojas arvien bīstamākajā drošības vidē un krasi jāpalielina aizsardzības budžets," sacīja premjerministrs Kristens Mihals.

"Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai Krievijas militārā agresija pret Igauniju būtu neiespējama. Lai to sasniegtu, mēs palielināsim aizsardzības izdevumus vismaz līdz 5% no IKP," teica Mihals.

Vakar 22:51
Septiņas ES valstis atbalsta Čehijas plānu finansēt "Radio Brīvā Eiropa"

Čehija pēc ASV atbalsta samazināšanas uzsāka sarunas ar ES partneriem par finansējumu "Radio Brīvā Eiropa/Radio Liberty", kura galvenā mītne atrodas Čehijas galvaspilsētā.

Vakar 22:27
Putins izteicis stulbu joku par G7

"Kāpēc G7 ir tik liels? Lai arī kur skatāties kartē, jūs to pat neredzat," paziņoja Putins.

Pēc Krievijas diktatora domām, jo ​​lielāka teritorija, jo varenāka valsts. Izmērs, acīmredzot, viņam ir sāpīgs temats.

Putina teiktais lieliski ilustrē impērisko domāšanu, ar kādu darbojas Krievija.  Viņiem nav vajadzīga zeme, lai to attīstītu vai dzīvotu tālāk – runa ir par teritoriju teritorijas dēļ. Jaunas zemes tiks pamestas un atstātas sapūšanai, bet pievienotas uzpūstajai Krievijas kartei.

Putina vārdi lieliski ilustrē impērisko domāšanu, saskaņā ar kuru Krievija darbojas — tā sakot, tās rūpnīcas uzstādījumus. Viņiem nav vajadzīga zeme, lai to attīstītu vai dzīvotu — runa ir par teritoriju teritorijas dēļ. Jaunas zemes pamest un atstāt trūdēt, bet pievienot uzpūstajai Krievijas kartei.

Vakar 22:12
NATO ģenerālsekretārs "pilnībā tic" Trampa spējai vienoties par mieru Ukrainā

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite ir pārliecināts par ASV prezidenta Donalda Trampa spēju sarunās panākt mieru Ukrainā, vēsta CNN.

Rite sacīja, ka viņš "pilnībā uzticas" Trampam, lai panāktu ilgstošu miera vienošanos Ukrainā. To NATO ģenerālsekretārs ASV prezidenta un Krievijas prezidenta Vladimira Putina plānotās sarunas priekšvakarā sacīja intervijā telekanālam CNN.

Rite arī nodēvēja par "brīnišķīgu" faktu, ka Ukrainas un ASV amatpersonas pagājušajā nedēļā vienojās par priekšlikumu par uguns pārtraukšanu Saūda Arābijā.

Kā piebilda alianses ģenerālsekretārs, viņš neuzskata, ka Tramps pārāk uzticas Putinam.

"Viņš labi pazīst prezidentu Putinu no sava pirmā termiņa. Tāpēc viņš saprot, kā rīkoties, lai noslēgtu vienošanos. Es tam pilnībā ticu," sacīja Rite.

Vakar 21:49
Krievu karavīri notriec paši savu dronu

"Mēs to notriecām! Mēs esam skaistuļi! Bet spārns... Spārns taču nav ukraiņu, vai ne?" jautā krievu okupants.

Vakar 21:25
Ukraina un 7 citas Eiropas valstis pieprasa Krievijai pārtraukt tās īstenoto "satelīta sabotāžu"

Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Ukraina, Somija, Francija un Nīderlande iesniegušas sūdzību Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētajā aģentūrā Starptautiskajā telekomunikāciju savienībā (ITU) par Krievijas atkārtotu iejaukšanos Eiropas satelītsakaros, pieprasot šīs darbības pārtraukt. Pagājušajā gadā Krievijas propaganda par karu divas reizes tika rādīta "BabyTV" Nīderlandē un citās Eiropas valstīs, vēsta Nīderlandes medijs NOS.

Taču Eiropa šos satelītus izmanto ne tikai radio un televīzijas sakariem, bet arī kuģu koordinēšanai un aeronavigācijai. Tas ir, kuģi nezina, kur tie atrodas. Līdz ar to kopš 2024. gada septembra ir traucēti vairāk nekā 30 000 lidojumu virs Baltijas valstīm.

Saskaņā ar pētījumu, traucējumi rodas no Krievijas okupētās Krimas un Krievijas Kaļiņingradas, un tie ir vērsti jo īpaši uz GPS vadītu dronu ietekmēšanu, kas iesaistīti karā pret Ukrainu.

Krievu hibrīdkaram ir daudz formu un formātu. Tas ir jāuztver ļoti nopietni.

Vakar 21:13
Krievijas bombardēšanas precizitāte strauji samazinās Ukrainas elektroniskā kara dēļ

Ukrainā ražotā Lima ir starp traucētājiem, kas atspējo Krievijas slīdbumbas, uzbrūkot tās navigācijas sistēmai GLONASS, vēsta "Forbes".

Vakar 20:46
Ukraina atkāpjas no viena frontes sektora Doneckas apgabalā, paziņo komandieris

"Tas ļāva mums ne tikai glābt mūsu karavīrus, bet arī uzlabot mūsu aizsardzību," sacīja ģenerālleitnants Serhijs Naijevs.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".