TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins dod mājienu par iespējamiem triecieniem Rietumvalstīm
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ņemot vērā Krievijas triecienu Ukrainai ar jauna eksperimentāla tipa raķeti, Kijiva strādā pie tā, lai saņemtu ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas THAAD vai modernizētu sistēmas "Patriot", ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraina" apliecināja avots Ukrainas armijas ģenerālštābā.
"Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju šo jauno eksperimentālo raķešu skaits ir ļoti ierobežots," norādīja sarunbiedrs.
Ukrainas armijas vadība uzskata, ka Krievijas mērķis ir ukraiņus iebiedēt.
Zviedrija drīzumā paziņos par ievērojamu finansējumu Ukrainai, lai attīstītu savas tālas darbības raķetes un bezpilota lidaparātus, — paziņoja Zviedrijas aizsardzības ministrs Pals Jonsons.
"Zviedrija ir gatava sadarboties ar partneriem un sabiedrotajiem, lai tālāk uzlabotu un paplašinātu Ukrainas tālas darbības spējas."
Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Budanovs norāda, ka Krievija, visticamāk, ir saražojusi tikai divas "Kedr" tāla darbības ballistiskās raķetes, kas vakar trāpīja Dņipro pilsētai, un tās abas ir prototipi. Viņš uzsver, ka tas liecina par to, ka krievi "ir zaudējuši prātu", metot pēdējos resursus Ukrainā.
Viņš piebilda, ka nosaukums "Oreshnik" ir zinātniskais apzīmējums, savukārt sistēmas īstais nosaukums ir "Kedr", kas ir kodolieroču nesējs.
Tas, ka Krievija izmantoja eksperimentālu vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes triecienu Ukrainai, ir "briesmīga kara eskalācija", sacīja Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Ukrainas tiesa piesprieda mūža ieslodzījumu Aizkarpatu apgabala Kereckovskas ciema padomes deputātam Sergejam Batrinam lietā par granātu spridzināšanu ciema padomē pērnā gada decembrī.
Ziemeļkoreja no Krievijas saņēmusi pretgaisa aizsardzības raķetes un naftu apmaiņā pret karavīriem, ziņo avoti.
BBC 22. novembrī ziņoja, ka tiek lēsts, ka Krievija kopš šī gada marta ir piegādājusi Ziemeļkorejai vairāk nekā miljonu barelu naftas.
⚡️ North Korea received anti-aircraft missiles, oil from Russia in exchange for troops, reports say.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) November 22, 2024
The BBC on Nov. 22 reported that Russia is estimated to have supplied North Korea with more than a million barrels of oil since March this year.https://t.co/khoumxc2Mu
Krievijas eksperimentālās hiperskaņas vidējā darbības rādiusa raķetes izšaušana pret Ukrainu ir briesmīga kara eskalācija, piektdien sacījis Vācijas kanclers Olafs Šolcs, aicinot būt piesardzīgiem attiecībās ar Maskavu.
Krievijas diktators Vladimirs Putins ceturtdienas vakarā paziņoja, ka Krievija triecienā Ukrainai izmēģinājusi jaunu vidēja darbības rādiusa raķeti, dodot mājienu, ka tā spēj nest kodolgalviņu.
Īpašais tribunāls agresijas noziegumam pret Ukrainu varētu sākt darbu pāris gadu laikā, piektdien preses konferencē žurnālistiem norādīja Ukrainas Valsts prezidenta kancelejas priekšsēdētāja vietniece Irina Mudra.
Rīgā norisinās Pamatgrupas par tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanu 12.sanāksme. Mudra pateicās Latvijai, Latvijas Ārlietu ministrijai un ārlietu ministrei Baibai Bražei (JV) par Pamatgrupas sanāksmes organizēšanu.
Ukrainas Augstākās rada deputāti ir brīdināti, ka tuvāko dienu laikā Krievija pa parlamenta ēku šaus ar raķetēm, paziņojis radas deputāts Tarass Batenko.
Vairāk lasi šeit.
Bažījoties par iespējamo Krievijas triecienu valdības ēku kvartālam Kijivā, atcelta piektdien paredzētā Ukrainas parlamenta sēde, vēsta Ukrainas plašsaziņas līdzekļi.
Parlamenta aparāta darbinieki uz laiku strādā attālināti.
Savukārt Ukrainas prezidenta birojs strādā ierastā režīmā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
