TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putina birojs paziņojis par "neieinteresētību" 30 dienu pamierā

Putina "labā roka" Nikolajs Patruševs 13. martā apgalvoja, ka NATO apzināti "eskalē" spriedzi Baltijas reģionā.

Viņa komentāri izskan saistībā ar NATO brīdinājumiem, ka Krievija varētu pastiprināt hibrīdoperācijas reģionā. Pēdējo mēnešu laikā tika bojāti vairāki zemūdens kabeļi, kā rezultātā alianse ir palielinājusi savu klātbūtni Baltijas jūrā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sestdien, 15.martā, piedalīsies vairāku valstu līderu virtuālā sanāksmē par Ukrainu, ko organizē Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, informēja premjeres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Elīna Lidere.

Siliņa uzsver, ka Latvija ir to valstu vidū, kas sniedz vislielāko atbalstu Ukrainai. "Mēs pazīstam Krieviju labāk par virkni citu pasaules valstu," pauž premjere, piebilstot, ka līdz ar to Latvijai ir svarīga dalība šajās sanāksmēs, lai palīdzētu stiprināt drošību Eiropā.

"Strādāsim pie lielāka atbalsta Ukrainai, izvērtējot līdzšinējās diskusijas un kopīgi vienojoties par nākamajiem soļiem," uzsver valdības vadītāja.

Francijas un Lielbritānijas militārās un augstākā līmeņa amatpersonas apspriež miera uzturētāju kontingenta izvietošanu Ukrainā. Šiem spēkiem varētu tikt atļauts uzbrukt Krievijas spēkiem un Krievijas teritorijai, ja tiks pārkāpts pamiera režīms, vēsta "Associated Press".

11. martā Parīzē notika tikšanās, kur piedalījās 34 valstu armiju komandieri un citi militārie pārstāvji, kā arī augstākā līmeņa amatpersonas no Eiropas un citām pasaules valstīm.

Apspriedēs tika diskutēts par starptautisko drošības spēku plāniem Ukrainā. Francija un Lielbritānija veicina šo ideju, lai atturētu Krievijas turpmāko agresiju pret Ukrainu, ja Maskava un Kijiva panāks vienošanos par karadarbības pārtraukšanu.

Saskaņā ar rietumu un ukraiņu amatpersonu teikto, galīgais militāro darbību plāns vēl nav izstrādāts. Tomēr AP ir sazinājusies ar rietumu un ukraiņu amatpersonām Kijivā, kā arī francūzu un britu amatpersonām Parīzē un Londonā, kas, balstoties uz anonimitāti, dalījās ar plāna izstrādes detaļām.

Pagaidām apspriežamie varianti, kādas pilnvaras miera uzturētājiem būtu Ukrainā, ietver:

• Ja karš tiek pārtraukts, ES valstis varētu izvietot miera uzturētājus Ukrainā, kuriem varētu tikt atļauts uzbrukt Krievijas spēkiem, ja tie pārkāps pamieru;
• Miera spēki varētu tikt izvietoti stratēģiskos objektos, piemēram, atomenerģijas stacijās, ar Rietumu aviācijas un flotes atbalstu;
• Apspriež arī tiešus un zibenīgi veiktus triecienus pret Krievijas objektiem, reaģējot uz Krievijas mēģinājumiem atsākt karadarbību;
• Tiek apspriesta kontingenta veidošana, kas spētu atturēt Krieviju no jauna uzbrukuma. Šiem spēkiem varētu būt pieejama smagā tehnika un ieroču krājumi, kas varētu tikt pārnesti dažu stundu vai dienu laikā, lai sniegtu palīdzību Ukrainas aizsardzībā;
• Frontes līnijas uzraudzība tiktu veikta attālināti - izmantojot bezpilota lidaparātus un citas tehnoloģijas.

Amatpersonas apstiprina, ka Ukraina ir izsmēlusi visu savu ASV piegādāto tālas darbības rādiusa ATACMS raķešu krājumu, kuru skaits bija mazāks par 40, vēsta AP.

Maskavas domnīca ar FDD sakariem detalizēti izklāsta Krievijas maksimālistiskās prasības Ukrainai februāra dokumentā, noraidot teritoriālo kompromisu un Trampa piedāvāto miera grafiku.

Februārī Kremlim sagatavotajā dokumentā Krievijai ieteikts noraidīt prezidenta Donalda Trampa ierosināto 100 dienu miera termiņu Ukrainai, vienlaikus īstenojot stratēģiju ASV sarunu pozīcijas vājināšanai, vēsta "The Washington Post".

Ukraina saņēma 1,7 miljardus dolāru no Kanādas, kas tiek piešķirti ERA iniciatīvas ietvaros, kurā piedalās "Lielās septītniekas" valstis, vēsta Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

Šmihaļs norādīja, ka Ukraina saņēma 2,5 miljardus Kanādas dolāru (aptuveni 1,7 miljardus ASV dolāru) no G7 ERA iniciatīvas.

Premjerministrs paskaidroja, ka šie līdzekļi, kas iegūti no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, tiks novirzīti valsts budžeta prioritārajām vajadzībām.

"Tas ir pirmais maksājums no Kanādas, kas kopumā piešķīrusi 5 miljardus Kanādas dolāru "Extraordinary Revenue Acceleration" (ERA) iniciatīvai, kas paredz Ukrainai finanšu resursus no iesaldētiem Krievijas aktīviem," sacīja Šmihaļs.

Viņš arī pateicās Kanādai un visiem G7 partneriem par mehānisma izveidi, kas liek Krievijai uzņemties finansiālo atbildību par agresiju.

"Rheinmetall" izpilddirektors Armīns Papergers sacīja, ka uzņēmums šādai misijai varētu nodrošināt "vairāk nekā 2000 vienību", tostarp tankus, bruņumašīnas, elektroniskās kara sistēmas, izlūkošanas bezpilota lidaparātus un satelītu tehnoloģijas.

Eiropas Cilvēktiesību konvencija (ECT) norādīja, ka Krievijas propaganda palīdzējusi izraisīt sadursmes, taču atzina prasītāju sūdzības, ka Ukrainai nav izdevies novērst vardarbību un to pienācīgi izmeklēt. Ukrainas valstij tika piespriests izmaksāt kompensācijas.

2014. gadā notikušajā ugunsgrēkā Odesas Arodbiedrību namā un konfrontācijā starp Ukrainas vienotības atbalstītājiem un prokrieviski noskaņotajiem aktīvistiem gāja bojā 46 cilvēki, bet slimnīcās palīdzība tika sniegta 214 cilvēkiem.

Maskava uzskata, ka valstis, kas izvietos Ukrainā miera uzturētājus, iesaistīsies tiešā bruņotā konfliktā ar Krieviju, kas uz to reaģēs ar visiem pieejamajiem līdzekļiem, ceturtdien paziņojusi tā dēvētā Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova.

Ukraina ir lūgusi Eiropas sabiedrotos pēc kara beigām izvietot tās teritorijā savus militāros kontingentus, lai nepieļautu jaunu Krievijas uzbrukumu nākotnē.

Francija un Lielbritānija ierosinājušas, ka tās varētu izvietot Ukrainā miera uzturēšanas spēkus, bet Maskava ir noraidījuši šo ideju.

Ukrainas 65. mehanizētās brigādes dronu vienība "Ronin" Zaporižjas virzienā iznīcināja vēl vienu Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu BUK-M3 un elektroniskās karadarbības sistēmu Kop-2.