TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc Trampa sūtņa aizbraukšanas krievi ar divkāršu enerģiju šauj ar raķetēm un droniem pa Ukrainas pilsētām
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats: "Kijivas rajoni cieta nopietnus postījumus no pārtverto mērķu atlūzām. Mēs labprātāk tos iznīcinātu tālāk no apdzīvotām vietām, bet tas ne vienmēr ir iespējams." Viņš piebilda, ka visas raķetes — gan (aero)balistiskās, gan spārnotās — nesasniedza savus mērķus.
Air Force spokesman Yuriy Ihnat: “Kyiv’s districts suffered serious damage from debris of intercepted targets. We’d prefer to destroy them farther from populated areas, but that’s not always possible.” He added that all missiles—both (aero)ballistic and cruise—failed to reach… pic.twitter.com/Vy8xnMIcoL
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 21, 2025
NATO ir apstiprinājusi savu Kopīgo finansēšanas resursu plānu 2026.–2030. gadam, piešķirot 5,3 miljardus eiro pamataizsardzībai, operācijām un stratēģiskajām prioritātēm, tostarp tiešam atbalstam Ukrainai. Tas ietver finansējumu JATEC un NSATU, stiprinot NATO ilgtermiņa apņemšanos nodrošināt Ukrainas aizsardzības un apmācības vajadzības.
NATO has approved its 2026–2030 Common Funding Resource Plan, allocating €5.3 billion for core defense, operations, and strategic priorities—including direct support for Ukraine. This includes funding for JATEC and NSATU, reinforcing NATO’s long-term commitment to Ukraine’s… pic.twitter.com/3wBuPN633J
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 21, 2025
Ukrainas un Krievijas sarunu 3. kārta Stambulā varētu notikt 23. un 24. jūlijā, un tajā galvenā uzmanība tiktu pievērsta ieslodzīto apmaiņai un humānajiem koridoriem, Turcijas medijiem ziņo diplomātiskie avoti.
Ukraine-Russia peace talks may take place in Istanbul this week
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 21, 2025
The 3rd round of Ukraine-Russia negotiations in Istanbul could take place on 23-24 July, focusing on prisoner exchanges and humanitarian corridors, diplomatic sources tell Turkish mediahttps://t.co/753ZDIC1Wa
Kāds puisis vienkārši stāvēja pie soliņa dzēra alu un nevienu netraucēja.
Tad iesteidzās apsardzes darbinieki (čekisti) — viņiem vajadzēja noķert "ukraiņu spiegu", lai nopelnītu vēl vienu zvaigzni — un apsūdzēja viņu nodevībā.
Viņi arī uzfilmēja video vienkāršajai tautai, lai parādītu "ka viņu darbs ir bīstams un grūts". Barā uzkrist un notvert iereibušu puisi.
A case in St. Petersburg. A guy was just standing there, drinking beer on a bench, not bothering anyone.
— NEXTA (@nexta_tv) July 21, 2025
Then the security officers (chekists) rushed in — they needed to catch a “Ukrainian spy” to earn another star — and accused him of treason.
They also filmed a video for the… pic.twitter.com/LEWfO1JfXb
Gaisa trauksmes signālu laikā viņa aizsedz suņa ausis un atskaņo balto troksni. Tas palīdz sunim saglabāt mieru sprādzienu laikā.
Krievijas karš terorizē ne tikai civiliedzīvotājus, bet arī tos, kuri nevar pateikt, ka ir nobijušies.
A Kyiv resident helps her dog cope with panic attacks during Russian strikes.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) July 20, 2025
During air raid alerts, she covers the dog's ears and plays white noise. This helps the dog stay calmer during explosions.
Russian war terrorizes not only civilians, but also those who cannot say… pic.twitter.com/vvA2fSmjWS
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir nolēmusi liegt pieeju vēl desmit Krievijas propagandu izplatošām tīmekļa vietnēm, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Paziņojumā skaidrots, ka padome ir saņēmusi citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes - Valsts drošības dienesta (VDD) -vēstuli, kurā sniegta informācija par tīmekļvietņu "gogov.ru", "смид.рф", "spb.vedomosti.ru", "zr.media", "seyminfo.ru", "www.hab.kp.ru", "livebir.ru", "polkrf.ru", "expert-club.online" un "ujnosahalinsk.bezformata.com" satura pārbaudi.
A Ukrainian MiG-29 carried out a strike with a GBU-62 munition on a Russian position. pic.twitter.com/m4gREvID2p
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 20, 2025
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs Ramšteina formāta sanāksmē mudinās sabiedrotos uzsākt "50 dienu ilgu kampaņu" Ukrainas apbruņošanai, atbalstot Trampa draudus par tarifiem, ja Krievija līdz 2. septembrim atteiksies no pamiera.
🇬🇧 UK Defence Secretary John Healey will urge allies to launch a “50-day drive” to arm Ukraine at the Ramstein-format meeting, backing Trump’s threat of tariffs if Russia refuses a ceasefire by Sept 2. pic.twitter.com/hxPQ3ZFahB
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) July 21, 2025
Krievija uzbruka Kijivai ar vairāk nekā 400 droniem un raķetēm visā Ukrainā, nogalinot vismaz 5 cilvēkus un ievainojot 10 cilvēkus, un Ivanofrankivska piedzīvoja to, ko tās mērs nosauca par smagāko uzbrukumu karā.
Russian attacks on Kyiv, Ivano-Frankivsk kill 10 people
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 21, 2025
Russia bombarded Kyiv with over 400 drones & missiles across Ukraine, leaving at least 5 dead and 10 injured, with Ivano-Frankivsk experiencing what its mayor called the heaviest attack of the war. https://t.co/WWjV9C5Zh6
Tūkstošiem pasažieru ir iestrēguši lidostās, daudzi spiesti gaidīt savus lidojumus līdz pat 12 stundām.
Lidostu tirgotāji pieprasa neprātīgas cenas – ūdeni pudelēs pārdod par 455 rubļiem (aptuveni 4,50 eiro).
Drone alerts continue to paralyze air traffic across Russia
— NEXTA (@nexta_tv) July 21, 2025
Thousands of passengers are stranded, with many forced to wait up to 12 hours for their flights.
Adding insult to injury, airport vendors are charging outrageous prices — bottled water is being sold for 455 rubles… pic.twitter.com/qUEqYr3Dt9
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
