TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievi atbild uz Trampa 10 dienu ultimātu, intensīvi uzbrūkot Kijivai

Krievija ir strauji palielinājusi uzbrukumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai. Uzbrukumu skaits ir pieaudzis gandrīz 7 reizes salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Par to ziņo Igaunijas Bruņoto spēku Izlūkošanas centra vadītājs pulkvedis Ants Kiviselga.

Kiviselga norādīja, ka Krievija arvien vairāk uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai, un, lai gan ukraiņiem izdevās notriekt lielāko daļu dronu un raķešu, ņemot vērā to lielo skaitu, ir neizbēgami, ka dažas no tām sasniegs savus mērķus.

Ukrainas ekonomisko noziegumu uzraudzības iestādes kandidāti paziņoja, ka viņš, visticamāk, tiks iecelts nākamnedēļ pēc starptautiska spiediena uz valdību, lai tā pieņemtu viņa kandidatūru.

Oleksandrs Civiņskis, kuru 27. jūnijā nominēja neatkarīga atlases komisija, piekrita veikt melu detektora testu, lai pierādītu, ka viņam nav nekādu saistību ar Krieviju, pēc tā, ko viņš nosauca par "konstruktīvu" telefonsarunu ar premjerministri Jūliju Sviridenko 1. augustā, laikrakstam "Kyiv Independent" pastāstīja Civiņskis.

Pašreizējais Krievijas Federācijas prezidents, diktators Vladimirs Putins, jau 1994. gadā pieminēja nepieciešamību pēc "apvienošanās" ar atsevišķiem Ukrainas un Kazahstānas reģioniem.

"Der Spiegel" publicēja sensacionālus datus no Vācijas Ārlietu ministrijas arhīviem, kas liecināja, ka Vladimiram Putinam bija ambīcijas sagrābt tās teritorijas jau ilgi pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kā izrādījās, jau 1994. gada janvārī, kad viņš toreiz bija augsta ranga ierēdnis Sanktpēterburgā, viņš atklāti deklarēja savas impēriskās ambīcijas. 

To pastāstīja Vācijas ģenerālkonsuls, kurš tolaik strādāja Krievijā. Pēc viņa atmiņām, 1994. gada 14. janvāra sanāksmē Putins kategoriski uzsvēra, ka Krima, Ukrainas austrumu reģioni, kā arī Kazahstānas ziemeļi, viņaprāt, nav svešas teritorijas, bet gan "sākotnējas krievu zemes". Viņš uzsvēra, ka šie reģioni Krievijai "nekad nav bijuši sveši". Turklāt diplomāts pierakstīja vēl vienu svarīgu Putina citātu: "Nevienam krievam nav iespējams izskaidrot, ka šī tagad ir ārvalsts." Šī frāze skaidri parāda, ka ideoloģiskais pamats turpmākai agresijai pret Ukrainu, kā arī iespējamiem iekarošanas plāniem attiecībā uz citiem kaimiņiem, tika plānots jau iepriekš.

Neskatoties uz spēcīgo militarizāciju un valsts aizsardzības pasūtījumu pieaugumu kopš kara sākuma pret Ukrainu, Krievijas rūpnieciskās ražošanas izaugsme ir sākusi palēnināties, vēsta "Reuters".

Viņš sacīja, ka, ja Krievijas komentāri ir reāls signāls par gatavību izbeigt karu un panākt ilgstošu mieru, nevis tikai mēģinājums iegūt vairāk laika, Ukraina ir gatava jebkurā laikā tikties augstākajā līmenī un pāriet no tehniskām sarunām uz tiešu līderu dialogu.

Lukašenko saka, ka Ukrainai steidzami jālūdz miers un ka vienota ES un Krievija būtu spēcīgākas par Ķīnu. Tikmēr Putins atkārto savu nogurušo frāzi par Eiropas suverenitātes trūkumu. Vēl viena pārstrādāta Kremļa muļķība.

Ukrainas centrālā banka prognozē, ka inflācija līdz gada beigām samazināsies līdz 9,7 %, kas ir reta kara laika stabilitātes pazīme. Taču ikdienas cenas liecina par ko citu: sviests tagad maksā par 25% vairāk nekā Polijā.

"Ja Kijiva nebūs gatava sarunām, Maskava gaidīs," šodien apgalvoja Putins, atkārtojot savus ierastos argumentus par Ukrainas valdību un tā sauktajiem miera nosacījumiem no 2024. gada jūnija. Atkal jau tās ir tās pašas iepriekš rakstītās Kremļa muļķības.

Ukrainas karavīrs no 63. mehanizētās brigādes tuvcīņā iznīcina krievu okupantu ierakumu attīrīšanas operācijas laikā Limanas frontē.

Šie "nosacījumi" ir šādi: Ukrainas karaspēks atstāj Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zapoižjas apgabalus; Ukraina sola nepievienoties NATO; Ukraina paliek neitrāla valsts.

Putins arī sacīja, ka neviena Krievijas karavīra nāve nav bijusi lieka, un apgalvoja, ka "Orešņik" raķete ir nodota sērijveida ražošanai.