TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu iebrucēji pastiprinājuši uzbrukumus netālu no Toreckas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Naktī uz sestdienu Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbruka ķimikāliju divām rūpnīcām Krievijā, kas ir nozīmīgas Krievijas armijas apgādē, vēsta Krievijas kanāli platformā "Telegram" un reģionu gubernatori.
Dronu triecieni vērsti pret "Ņevinnomiskij azot" Stavropoles novadā un "Novokuibiševskij zavod kataļizatorov" Samaras apgabalā.
Arī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovaļenko apstiprināja, ka noticis trieciens uzņēmumam "Nevinnomiskij azot".
Stavropoles novada gubernators Vladimirs Validimirovs teica, ka novadā tika izsludināts "dronu apdraudējums", jo Ņevinnomiskas rūpniecības zonā esot nokritušas bezpilota lidaparātu atlūzas. Viņš vispirms ziņoja, ka ir kāds cietušais, bet vēlāk šo informāciju noliedza.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 002 690 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1230 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 10 937 tankus, 22 798 bruņutransportierus, 29 157 lielgabalus un mīnmetējus, 1417 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1185 zenītartilērijas iekārtas, 416 lidmašīnas, 337 helikopterus, 40 586 bezpilota lidaparātus, 3337 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 51 928 automobiļus un autocisternas, kā arī 3914 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība
Katra jauns Krievijas uzbrukums Harkivai nodara lielus postījumus, tiek izsisti vairāki tūkstoši logu, saka Harkivas mērs Ihors Terehovs, ziņo UkrInform.
Polija to dēvē par NATO gatavības pārbaudi.
“Šis ir vēl viens gadījums, kad tiek provokatīvi pārbaudīta NATO valstu sistēmu gatavība,” paziņoja Polijas militārā pavēlniecība.
⚡️ British jets intercept Russian spy plane over Baltic Sea, Poland calls it NATO readiness test.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) June 13, 2025
"This is another case of provocative testing of the readiness of NATO countries' systems," Poland's military command said.https://t.co/bIH91HzDxH
⚡️Russian Su-25 jet reportedly crashes in Donetsk Oblast.https://t.co/MhxEosrmoX
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) June 13, 2025
“Mēs vēlamies šogad piegādāt vairāk lielkalibra munīcijas nekā 2024. gadā un turpināt šo iniciatīvu 2026. gadā,” paziņoja Lipavskis.
Czechia plans to supply Ukraine with even more ammunition in 2025, said Czech Foreign Minister Jan Lipavský
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) June 13, 2025
“We want to supply more large-caliber ammunition this year than in 2024, and continue the initiative in 2026,” Lipavský statedhttps://t.co/DqIEAgDPp5 pic.twitter.com/ym7mVyMWkN
Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandas Vašingtonas “Capitals” ilggadējais kapteinis Aleksandrs Ovečkins iekļauts Ukrainas tīmekļa vietnes “Mirotvorets” datu bāzē, kurā stāsta par cilvēki, kas ir līdzvainīgi Krievijas diktatora Vladimira Putina uzsāktā kara norisē.
Tīmekļa vietnē “Mirotvorets” (no ukraiņu valodas – miera nesējs) tiek apkopoti un aprakstīti dažādi cilvēki, kuri ir vairāk vai mazāk saistīti ar Ukrainā notiekošo karu. Krievu hokejists nosaukts par draudu valsts suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, kā arī tiek apsūdzēts “Krievijas agresijas attaisnošanā un tās reputācijas mīkstināšanā”. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas policija ir paziņojusi par plaša mēroga operāciju valsts mērogā nelegālas ieroču tirdzniecības apkarošanai.
13. jūnija rītā Ukrainas Nacionālā policija paziņoja par masveida kratīšanām visā valstī. Šādi pasākumi tika veikti kā daļa no kampaņas cīņai pret nelegālu ieroču tirdzniecību, norāda valsts struktūras oficiālie pārstāvji.
Attiecīgā paziņojuma publicēšanas laikā dažādās pilsētās dažādos valsts reģionos tika veiktas aptuveni 500 kratīšanas. Policija uzsver, ka šīs darbības ir vērstas uz drošības līmeņa paaugstināšanu sabiedrībā, kā arī uz likumpārkāpumu novēršanu, kas saistīti ar nelegālu ieroču izmantošanu. Liela mēroga operācija tiek veikta sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru un citām Ukrainas tiesībaizsardzības iestādēm.
Pirmie operācijas rezultāti jau ir sasniegti: kratīšanas ietvaros tika atklāti gadījumi, kad pilsoņi nelikumīgi glabā ieročus, un notikuši pirmie aresti. Valsts policija sola sniegt sīkāku informāciju pēc visu izmeklēšanas darbību pabeigšanas.
Kara ceturtajā gadā sākusi brukt gan Krievijas civilā ekonomika, gan militārā ekonomika.
Krievijas ekonomika ir izsmēlusi savas rezerves un nonākusi neizbēgamas lejupslīdes fāzē. Šo viedokli intervijā pauda slavenais krievu ekonomists, zinātņu doktors Igors Lipsics, ziņo "Dialog.UA".
Krievijas ekonomika, kas ilgstoši darbojas hiperstresa režīmā, uzrāda kritiskas pārslodzes pazīmes. Gan militārā, gan civilā sektora resursu potenciāls ir gandrīz izsmelts, un turpmāks kritums šķiet neizbēgams.
"Ja jūs vadāt automašīnu, bet neveicat apkopi vai lielus remontdarbus, galu galā jūsu automašīna sāks dūmot... Tā tas notiek Krievijā," atzīmēja eksperts.
Pēc viņa teiktā, mēģinājumi paātrināt militāro ražošanu, paļaujoties uz padomju mantojumu, ir noveduši pie ārkārtīgi bīstamas situācijas.
Ukrainas militārā aviācija veikusi vēl vienu iespaidīgu triecienu. Šoreiz tas noticis pa ienaidnieka mērķiem Zaporižjas virzienā, vēsta Ukrainas Gaisa spēki. Iznīcinātājs MiG-29 veica augstas precizitātes triecienu ar vadāmām gaisa bumbām. Rezultātā tika bojāts ienaidnieka bezpilota lidaparātu operatoru vadības centrs, kā arī munīcijas un degvielas un smērvielu noliktava.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".