TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu iebrucēji pastiprinājuši uzbrukumus netālu no Toreckas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievu lidrobotu un raķešu triecienā naktī uz otrdienu Kijivā noslepkavoti vismaz 15 cilvēki, paziņojis pilsētas administrācijas vadītājs Timurs Tkačenko. Vismaz 99 cilvēki raķešu triecienā guvuši ievainojumus un 59 no viņiem hospitalizēti.
An apartment in Kyiv afrer a Russian strike. https://t.co/5uX7jpGqHL pic.twitter.com/NBCxJMOfNI
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) June 17, 2025
Ukrainas Ārlietu ministrija ir mudinājusi savus pilsoņus pamest Izraēlu un Irānu "cik drīz vien iespējams" saistībā ar nopietnu reģionālās drošības pasliktināšanos.
⚡️Ukraine urges citizens to leave Israel and Iran amid escalating tensions.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) June 17, 2025
Ukraine's Foreign Ministry has urged its citizens to leave Israel and Iran "as soon as possible" due to a serious deterioration in regional security.https://t.co/K9Li4ytPHh
"Kad karš būs beidzies, tas, protams, ir jāņem vērā," iepriekš sacīja Austrijas enerģētikas amatpersona Zehetnere.
Austrijas enerģētikas ministrija ir noliegusi, ka valsts apsver iespēju atsākt Krievijas gāzes importu pēc iespējamā miera Ukrainā, pēc enerģētikas valsts sekretāres Elizabetes Zehetneres pretrunīgajiem komentāriem, ziņo "Euroactiv".
Austrija gandrīz 60 gadus bija atkarīga no Krievijas enerģijas, pirms 2025. gada sākumā pārgāja uz sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importu caur Vāciju.
Šī pāreja bija daļa no ES plašākas stratēģijas, lai samazinātu atkarību no Kremļa kontrolētās enerģijas, reaģējot uz Krievijas pilna mēroga karu Ukrainā. Strīdi par Zehetneres komentāriem rodas laikā, kad ES pabeidz likumdošanas izstrādi, lai līdz 2027. gadam izbeigtu jebkādu atkarību no Krievijas enerģijas avotiem.
Piedaloties sarunās Luksemburgā par ES Krievijas enerģijas izejas plānu, Zehetnere 16. jūnijā sacīja:
"Kad karš būs beidzies, tas, protams, ir jāņem vērā," viņa teica. "Reuters" arī ziņoja, ka Zehetnere šos punktus atkārtoja arī diplomātiem.
Piezīme, ko daudzi interpretēja kā mājienu, ka Austrija varētu atgriezties pie gāzes importa no Krievijas valsts kontrolētā "Gazprom", izraisīja ātru Austrijas likumdevēju kritiku Briselē.
Pēc Krievijas nakts uzbrukuma Ukrainai Francijas Ārlietu ministrijas vadītājs Žans Noels Baro asi nosodīja Kremļa rīcību.
Viņš uzsvēra, ka Krievijai, kas deklarē savu vēlmi pēc miera Tuvajos Austrumos, vispirms ir jāpārtrauc karš Ukrainā.
"Nāvējošs uzbrukums Ukrainā no Vladimira Putina režīma puses, kura nežēlība un cinisms patiesi nepazīst robežas. Kremlim, kas vēlas nodibināt mieru Tuvajos Austrumos: sāciet ar Ukrainu," sacīja Baro.
Šis paziņojums tika izteikts brīdī, kad Ukrainā notika 17. jūnija uzbrukums, kas izraisīja starptautisku Krievijas rīcības nosodījumu.
Meurtrière attaque en Ukraine du régime de Vladimir Poutine, dont la cruauté et le cynisme n’ont décidément aucune limite.
— Jean-Noël Barrot (@jnbarrot) June 17, 2025
Au Kremlin qui voudrait faire la paix au Proche-Orient : commencez par l’Ukraine.
Condoléances aux familles.
Soutien à nos agents à Kiev.
Ukrainas Helikopteru kompānija ziņoja par spiedienu un apsūdzībām saistībā ar iespējamu sadarbību. Tā noliedz visas apsūdzības un sauc tās par nepamatotām, vēsta TV kanāls "Espresso".
Aviokompānija apgalvo, ka šis nav pirmais šāda veida uzbrukums - šoreiz viņi runā par reiderisma pārņemšanu. Un aviokompānija pret to vērstās apsūdzības sauc par nepamatotām manipulācijām.
Šāda veida interese par uzņēmumu nav jauna - 2022. gadā, uz vispārējā haosa fona pirmajos pilna mēroga kara mēnešos, tika aizturēts Ukrainas Helikopteru direktoru padomes priekšsēdētājs Vladimirs Tkačenko. Pēc tam viņam tika izvirzītas apsūdzības par dubultpilsonību, bet dienu vēlāk viņš tika nekavējoties atbrīvots. Un vēlāk, 2023. gada 31. janvārī, lieta tika izbeigta - pierādījumu trūkuma dēļ par nodarījumu.
Ģeopolitiskajai situācijai mainoties un kļūstot saspringtākai ikdienas, ar sociālo tīklu palīdzību pie ASV valdības un, domājams, galvenokārt odiozā prezidenta Donalda Trampa vērsies Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins. Viņa vārdi izskan kā brīdinājums pasaules lielvarai tās norieta priekšvakarā. Vairāk lasi šeit.
Repatrianti, kuri legāli dzīvo Latvijā saskaņā ar Repatriācijas likumu, vērsušies Saeimā un pie valsts augstākajam amatpersonām, aicina viņiem neliegt tiesības iegādāties īpašumu tikai pilsonības dēļ. Saeimā pašlaik notiek darbs pie Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likumprojekta, kas paredz aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem vai tiem piederošām juridiskām personām iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā. Vairāk lasi šeit.
ASV aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets: "Mēs esam pārvietojuši pretdronu pretgaisa aizsardzības sistēmas no Ukrainas uz Tuvajiem Austrumiem, jo izmantojam visus pieejamos līdzekļus, lai aizsargātu mūsu iedzīvotājus visā pasaulē."
Tikmēr nakts laikā Kijivā Krievijas nāvējošo raķešu un uzbrukuma dronu uzbrukumos nogalināti vismaz 19 ukraiņi un 1 amerikāņu iedzīvotājs.
US Defense Secretary @PeteHegseth: "We have moved anti-UAV air defense systems from Ukraine to the Middle East because we are using all available means to protect our people around the world."
— Ukraine Front Line (@EuromaidanPR) June 17, 2025
Meanwhile, at least 19 Ukrainians and 1 American resident have been killed by russian… pic.twitter.com/CFAXljE2X2
Krievijas Federācija (RF) turpina karu un ir "nelokāma" savos uzbrukumos pret Ukrainu. Rietumiem ir jāturpina izdarīt spiedienu uz teroristisko valsti.
Eiropas Savienības (ES) Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaju Kallasu citē laikraksts "The Guardian".
Komentējot Krievijas nakts apšaudi, Kallasa uzbrukumu nosauca par "vienu no postošākajiem gaisa triecieniem Kijivai kara laikā".
"Krievija joprojām neatlaidīgi veic uzbrukumus civiliedzīvotājiem un turpina karu. Tā ir vēl viena zīme, ka Krievija vienkārši nav ieinteresēta mierā. Tāpēc mums ir jāuztur spiediens," sacīja Kallasa.
Cita starpā Kallasa atbalstīja Krievijas naftas cenas augšējās robežas pazemināšanu un iestājās pret Krievijas kā starpnieces lomu jebkurā konfliktā.
"Kamēr mēs redzam šīs darbības, viņa nav starpniece, kuru varētu patiešām apsvērt," skaidroja Kallasa.
Ukrainas specvienības "OMEGA spārni" vienības pārstāvji, izmantojot bezpilota lidaparātus (FPV), iznīcināja Krievijas 2S4 "Tyulpan" pašgājēju mīnmetēju.
Ukrainian special forces from the "Wings of OMEGA" unit destroyed a Russian 2S4 Tyulpan self-propelled mortar using FPV drones. pic.twitter.com/rIqnnKRhqU
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 17, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".