TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV atsāks militāro palīdzību Ukrainai, kas piekrīt pagaidu pamieram, kamēr Krievija klusē
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievu propagandists Vladimirs Solovjovs sacīja, ka "jebkurš karš ar Krieviju beidzas ar dažiem acīmredzamiem rezultātiem - Polijas sadalīšanu un to, ka Krievijas karavīrs nonāk tādas valsts galvaspilsētā, kura nolēmusi karot ar Krieviju".
"Nekādu labas gribas žestu. Toreiz Hruščovam bija slikta ideja izrādīt labas gribas žestu Somijai. Un līdz pat šai dienai mēs visi saskaramies ar Gorbačova rīcības sekām. Un Jeļcins," viņš sacīja.
Lavrovs: "Un Rietumi... Es nezinu, kam viņi tic, iespējams, nevienam citam izņemot Sātanu. Tie dara visu, lai nodrošinātu vienprātības iznīcināšanu un EDSO pārtrauktu darbību."
Interesanti, kam tic Krievija?
EDSO ģenerālsekretārs apmeklēja Maskavu, kur viņam tika parādītas sekas pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu triecieniem.
Liepājā, Ģenerāļa Baloža ielā, uz vairākiem namiem uzķēpāta Krievijas militārās agresijas un kara noziegumu slavinoša simbolika, norāda Valsts policija. Šī gada 2. martā konstatēts, ka Liepājā, Ģenerāļa Baloža ielā, uz namu Nr. 11, Nr. 11A, Nr. 13, un Nr. 3 ārsienām ar sarkanu un melnu krāsu ir uzkrāsota militārās agresijas un kara noziegumu slavinoša simbolika. Vairāk lasi šeit.
"Reuters" ziņo, ka Polijas robežsargi aizturējuši kādu ukrainieti, kurai Kazahstānā piespriests 12 gadu cietumsods par dalību starptautiskā noziedzīgā grupēju mā, kas laikā no 2017. līdz 2019.gadam nelikumīgi ieguva un pārdeva cilvēku orgānus.
Bojā gājušie bija Kazahstānas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Ukrainas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Uzbekistānas un Taizemes iedzīvotāji.
Pieaugot ģeopolitiskajam spiedienam, vairākas valstis steidzīgi pārskata savas iespējas un apņemšanos attiecībā uz savu bruņojuma iegādi. Viens no diskusiju tematiem ir arī kājnieku mīnu iegāde, ko šobrīd aizliedz 1997. gadā parakstītā Otavas konvencija.
Arī Latvijā pēdējā laikā pacēlies jautājums par iespējamu izstāšanos no Otavas konvencijas, un aizsardzības ministrs Andris Sprūds vēl aizvadītajā mēnesī medijiem apstiprināja, ka "šis jautājums ir ministrijas dienaskārtībā". Tikmēr iedzīvotāju iniciatīvu portālā "manabalss.lv" uzsākta parakstu vākšana "par dalības pārskatīšanu Otavas konvencijā", lai šajā apdraudējuma laikā sekmētu valsts aizsardzības spējas.
NBS uzsver, ka no militārā viedokļa nekontrolējamajām kājnieku mīnām ir gan labās, gan sliktās īpašības. "Kā priekšrocības var minēt, ka tās ekonomē savu spēku daudzumu noteiktos aizsardzības sektoros, nodarot ievērojamus zaudējumus pretinieka vieglajiem kājniekiem, grauj uzbrūkošā pretinieka morāli un pakārtoti noslogo pretinieka kaujas nodrošinājuma resursu, kā arī ietekmē pretinieka finanses."
"Pie trūkumiem būtu jāmin tas, ka šī mīna "nešķiro" – savējais vai pretinieks, un pēc kara to klātbūtne būs vēl gadiem ilgi jūtama, to atmīnēšana prasīs ne tikai ilgu laiku, bet arī ievērojamus finanšu resursus," uzsver NBS. Vairāk lasi šeit.
2025. gadā Polijas vidējie un lielie uzņēmumi plāno palielināt nodarbinātību starp darbiniekiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības, īpaši no Ukrainas.
Eiropas enerģētikas kompānijas ir iesniegušas tiesas prāvas pret Krievijas enerģētikas gigantu "Gazprom" par kopējo summu 18 miljardi eiro (19,6 miljardi ASV dolāru) par gāzes piegādes pārtraukšanu, ziņo "Moscow Times".
Krievijas spēki ir atkarojuši 12 apmetnes un 100 kvadrātkilometrus Kurskas apgabalā, kas iepriekš atradās Ukrainas karaspēka rokās, 11. martā paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija.
Ukrainas militārpersonas nav komentējušas apgalvojumus, ko nevarēja neatkarīgi pārbaudīt.
Pirmās 50 Donalda Trampa otrās prezidentūras termiņa dienas var raksturot kā neveiksmi ASV ekonomikai.
Akciju tirgi ir piedzīvojuši ievērojamus kritumus: S&P 500 kritās par 6,4%, Nasdaq Composite par 11%, bet Dow Jones Industrial Average samazinājās par 3,6%.
Jaunais prezidents pārliecinoši grauj akciju tirgu, kriptovalūtu un pat olu cenas.
Tikmēr Trampa vedekla Lara Trampa uzskata, ka amerikāņiem vajadzētu skūpstīt Īlona Maska un Donalda Trampa kājas, jo bez viņiem valsts vairs nepastāvētu.
Pirms Ukrainas un ASV delegāciju sarunām Saūda Arābijā, Krievijas propaganda izplatījusi viltus ziņas par to, ka Ukraina gatavo kodolprovokāciju Kurskas atomenerģijas stacijā, vēsta Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes dezinformācijas centra dienestsu.
Krievijas propagandisti apgalvo, ka "Kijivas režīms gatavo provokāciju Kurskas AES".
"Šādi paziņojumi nav saistīti ar realitāti. Turklāt tas nav pirmais mēģinājums izplatīt līdzīgu dezinformāciju," norādīts dezinformācijas centra paziņojumā.
Centrā skaidroja, ka šādas informācijas izplatīšana mērķis pirms sarunām Saūda Arābijā ir radīt ilūziju, ka Ukraina patiesībā nevēlas mieru un ir gatava uz jebkurām provokācijām, lai izjauktu sarunas.
Patiesībā Kremlis vēlas vājināt Ukrainas pozīcijas pirms sarunām un mēģina "likt šķēršļus" starp Kijivu un Vašingtonu.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
