TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: IAEA ziņo par apšaudi Zaporižjas AES
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
"Sarunas ar kara noziedznieku Putinu acīmredzami ir bezjēdzīgas," teikts astoņu valstu amatpersonu parakstītā paziņojumā.
⚡️ 'End policy of appeasement' — European foreign affairs chairs rebuke Trump's Russia stance.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) April 25, 2025
"Negotiating with the war criminal Putin is evidently futile," a statement signed by officials from eight countries said.https://t.co/F85NnnavSa
Bojā gāja Brjanskas elektromehāniskās rūpnīcas projektēšanas biroja vadītājs Jevgēņijs Ritikovs. Viņš bija atbildīgs par Krievijas armijas elektroniskās karadarbības (EW) un signālu izlūkošanas (SIGINT) sistēmu, tostarp "Krasuha" kompleksa, izstrādi un modernizāciju.
Automašīna uzsprāga 17. aprīļa naktī, tūlīt pēc tam, kad tajā iekāpa Ritikovs un viņa kolēģis. Abi gāja bojā. Saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem, otrais upuris, visticamāk, bija Ritikova vietnieks vai palīgs.
In Bryansk, the car of one of Russia’s key electronic warfare developers was blown up.
— NEXTA (@nexta_tv) April 25, 2025
Evgeny Rytikov, head of the design bureau at the Bryansk Electromechanical Plant, was killed. He was responsible for the development and modernization of electronic warfare (EW) and signals… pic.twitter.com/KBcexBdA1S
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite pēc savas vizītes Baltajā namā 24. aprīlī paziņoja, ka alianse piekrīt, ka Krievija ir "ilgtermiņa drauds" eiroatlantiskajai drošībai.
⚡️NATO views Russia as a 'long-term threat,' Rutte says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) April 25, 2025
NATO Secretary General Mark Rutte said the alliance agrees that Russia is a "long-term threat" to Euro-Atlantic security following his visit to the White House on April 24.https://t.co/q30c2vFLsv
Ukrainas prezidenta plāni tikties ar ASV prezidentu pāvesta Franciska bērēs ir izjaukti pēc viņa atgriešanās Ukrainā pēc masīvā Krievijas trieciena.
Von der Leyen plans to talk to Trump during Pope Francis’ funeral
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 25, 2025
Ukrainian President's plans to meet with US President at Pope Francis’ funeral have been disrupted following his return to Ukraine after a massive Russian strikehttps://t.co/mEL1fHw20R
Krievu okupanti pikapā lielā ātrumā evakuēja savu ievainoto biedru. Kādā brīdī auto iebrauca bedrē un cietušais "atbrīvotājs" izvēlās no transportlīdzekļa. "Ēēēē, aizlidoja, b****!" kliedza cits Ukrainas "denacifikators". Auto tika apturēts un karavīrs nekavējoties skrēja apraudzīt cietušo, kurš kunkstēdams gulēja uz ceļa. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas Drošības dienests arestēja Krievijas "ēnu flotes" kuģi, kas no okupētās Krimas pārvadāja 5000 tonnu nolaupītu Ukrainas graudu.
Operācija tika veikta kopīgi ar Robežsardzes dienestu Ukrainas Melnās jūras reģionā.
2024. gadā beramkravu kuģis ar Āzijas valsts karogu pārvadāja no Sevastopoles ostas no okupētajām Ukrainas dienvidu teritorijām nozagtus kviešus, lai slēptu noziegumu.
Kuģa pārmeklēšanas laikā tika atrasti dokumenti, navigācijas iekārtas un citi pierādījumi, kas apstiprina Ukrainas lauksaimniecības produktu laupīšanu. Apkalpe tika aizturēta, un tiek veiktas izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu visus apstākļus un sauktu vainīgos pie atbildības.
❗️Security Service of Ukraine arrested a vessel of the Russian 'shadow fleet' that transported 5,000 tons of looted Ukrainian grain from temporarily occupied Crimea.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) April 25, 2025
The operation was carried out jointly with the Border Guard Service in the Black Sea area of Ukraine.
In 2024, a… pic.twitter.com/2rmvrpcBE4
ASV miera plāns paredz atzīt Krimu par Krievijas daļu, mudināt Ukrainu uzsākt sarunas ar Maskavu, pieņemt Krievijas kontroli pār okupētajām teritorijām, bloķēt Ukrainas kandidatūru NATO un atvieglot sankcijas, ziņo "Reuters". Eiropa un Ukraina noraida daļu no priekšlikumiem.
The U.S. peace plan would recognize Crimea as Russian, push Ukraine into talks with Moscow, accept Russia’s control over occupied territories, block Ukraine’s NATO bid, and ease sanctions — Reuters reports. Europe and Ukraine reject parts of the proposal.https://t.co/7W4dU1jhA0
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 25, 2025
Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs apgalvo, ka Maskava ir gatava vienoties ar ASV Ukrainas jautājumā, taču detaļas vēl ir jāprecizē.
Krievijas ārlietu ministrs apgalvoja, ka Tramps, iespējams, ir vienīgais līderis uz Zemes, kurš saprot tā sauktos Krievijas iebrukuma "pamatcēloņus".
Russia's Lavrov says Moscow ready for deal with US on Ukraine, with details needing fine-tuning
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 25, 2025
The Russian Foreign Minister claimed Trump is "probably the only leader on Earth" who understands the so-called "root causes" of Russia's invasion.https://t.co/n0SuypLjFk
Saskaņā ar ASV plānu Eiropai būtu jāsniedz Ukrainai drošības garantijas gadījumā, ja tiks noslēgts miera līgums ar Krieviju, liecina sarunās Parīzē 17.aprīlī prezentētais priekšlikums.
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs šo priekšlikumu prezentēja Eiropas līderiem, norādot, ka šie nosacījumi ir ASV galīgais piedāvājums abām pusēm.
Trampa plāns paredz, ka Kijiva saņems uzticamas drošības garantijas un garantētājvalstis būs īpaša Eiropas valstu grupa, kā arī valstis ārpus Eiropas, kas izteikušas vēlmi. Priekšlikums arī paredz, ka Ukraina nemēģinās pievienoties NATO, bet, iespējams, centīsies kļūt par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti.
Maskava un Kijiva vienosies par pastāvīgu pamieru un nekavējoties sāks dialogu tehniskā līmenī par šī pamiera režīma īstenošanu, teikts dokumentā.
"Atesh" ziņo, ka bezpilota lidaparāts Krimā ietriecies Čečenijas vicepriekšsēdētāja Murada Saidova mājā. Uzbrukums notika Saki, kur atradās Kadirova amatpersona.
A drone strike hit the home of Chechen deputy leader Murad Saidov in Crimea, according to ATESH. The attack occurred this morning in Saky, where the Kadyrov official was present. pic.twitter.com/VPfcAhKyiN
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 25, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
