TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija par ienaidniekiem uzskatīs visus, kas sadarbojas ar tās zvērību izmeklēšanas tribunālu

Ceturtdien krievvalodīgajos platformas "Telegram" kanālos, kas atbalsta Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, publicētas fotogrāfijas un video, kuros redzamas aizdedzinātas sešas Vācijas bruņoto spēku kravas automašīnas.

Automašīnas aizdedzinājuši "mūsu cilvēki", jo vācu kravas automašīnas bija paredzētas Ukrainas bruņotajiem spēkiem, apgalvo viens no kanāliem.

Ugunsgrēks notika 22.jūnija vakarā oficiālajā servisa centrā "MAN Trucks & Bus Service GmbH" Erfurtes pilsētā Vācijas austrumos, vēsta Vācijas medijs MDR. Saskaņā ar tās informāciju četras kravas automašīnas ir pilnībā nodegušas, bet vēl divas cietušas nelielus bojājumus.

Samitā Hāgā NATO līderu panāktā vienošanās līdz 2035.gadam aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) šķiet kā problēmu risināšana ļoti nepiespiestā gaisotnē, atzina jūras dronu ražošanas uzņēmuma "NEWT21" valdes priekšsēdētājs, bijušais Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Vērtējot šonedēļ aizvadītajā samitā pieņemtos lēmumus, Garisons norādīja, ka pozitīvi ir tas, ka izdevies saglabāt vienotību un, pats galvenais, - ASV interesi par NATO.

ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi samita laikā par kolektīvo aizsardzību vieš cerības, lai gan ir skaidrs, ka viss būs atkarīgs no pašu eiropiešu vēlmes ieguldīt savā aizsardzībā.

Lai arī vienošanās par 5% tēriņu griestiem, visticamāk, panākta spēcīga Trampa spiediena rezultātā, tas tomēr ir nozīmīgs un pozitīvs solis Eiropas valstu aizsardzības spēju stiprināšanā un militārās industrijas attīstībā.

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdibu vadītāji ceturtdien samitā Briselē nolēma pagarināt Krievijai noteiktās sankcijas vēl par sešiem mēnešiem, tomēr Slovākijas iebildumu dēļ nespēja vienoties par jaunu sankciju paketi, paziņoja amatpersonas.

Lēmums nozīmē, ka ES plašās sankcijas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, tostarp vairāk nekā 200 miljardu eiro vērtu Krievijas centrālās bankas aktīvu iesaldēšana, būs spēkā vismaz līdz 2026.gada sākumam.

Tomēr vienošanos par 18.sankciju paketi bloķēja Slovākija, jo tās Kremlim draudzīgais premjerministrs Roberts Fico nav apmierināts ar Eiropas Komisijas (EK) plāniem līdz 2027.gada beigām pārtraukt Krievijas gāzes importu ES. Slovākija joprojām ir atkarīga no Krievijas gāzes importa. Fico ceturtdien bija sarunas ar EK prezidenti Urzulu fon der Leienu, taču tajās neizdevās panākt vienošanos.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā aicināja ES līderus pieņemt jauno sankciju paketi, kas "vērsta pret Krievijas naftas tirdzniecību, tankkuģu ēnu floti, bankām un piegādes ķēdēm, pa kurām [Krievijā nonāk] iekārtas un detaļas ieroču ražošanai".

Ukraiņu rakstniece Viktorija Ameļina, kas tika nogalināta 2023.gadā krievu raķešu triecienā Kramatorskā, godalgota ar Lielbritānijas Orvela balvu par grāmatu "Looking at Women, Looking at War", pavēstīja balvas žūrija. Grāmatu 2025.gada februārī Lielbritānijā klajā laida izdevniecība "William Collins" ar Mārgaretas Atvudas priekšvārdu. Tajā apkopoti dienasgrāmatas ieraksti, intervijas, reportāžas no kara noziegumu vietām un dzeja.

Ameļina par grāmatu paziņoja 29.grāmatu forumā Ļvivā, raksturojot to kā darbu par ukraiņu sievietēm, kas "dažādos veidos cenšas panākt taisnīgumu vai pat sodu".

Kopā ar Kolumbijas rakstnieku delegāciju Ameļina 2023.gada 27.jūnijā bija Kramatorskā un tika smagi savainota krievu raķešu triecienā. Neraugoties uz ārstu pūlēm, viņa 2023.gada 1.jūlijā nomira.

Jāpiebilst, ka Ukrainas varas iestādes paziņoja, ka toreiz tika nogalināti 13 cilvēki, bet 64 ievainoti. Krievu raķetes trāpīja vietējai picērijai, nogalināto skaitā bija arī 14 gadus vecas dvīņumāsas, kā arī septiņi personāla darbinieki.

Savukārt 2022. gada 8. aprīlī Kramatorska bija viena no zvērīgākā krievu kara nozieguma mērķiem, kad ar raķeti pa dzelzceļa staciju okupanti nogalināja 63 cilvēkus, tostarp 9 bērnu. Krievija nekad nav atzinusi savu vainu par šiem un citiem analoģiskiem uzbrukumiem, vienmēr stāstot vai nu par sekmīgi iznīcinātiem "militāriem objektiem" vai vainojot pašus ukraiņus feikos un provokācijās.

Turcija plāno organizēt tikšanos starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, paziņojis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Vairāk lasi šeit.

No "Nemirstīgo pulka" notikumu mēroga Vācijā bija skaidrs, cik liela ir krievu diaspora Vācijā. Un acīmredzot starp viņiem ir arī Krievijas aģenti, kas veic Krievijas drošības dienestu plānotas misijas.

Eiropai steidzami nepieciešama modrība, pastiprināta drošība un izpratne par draudiem.

ASV prezidents Donalds Tramps neizslēdz, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina teritoriālās ambīcijas varētu plesties ārpus Ukrainas. "Es pieņemu, ka tas ir iespējams," viņš sacīja, trešdien, 25. jūnijā, atbildot uz attiecīgo žurnālista jautājumu Hāgā. Vairāk lasi šeit.

Kamēr Krievijas propagandas raidījumos aktīvi apzelē NATO klātbūtni Baltijas jūrā, galvenajam Krievijas propagandistam, nacistiskās Vācijas propagandas ministra Jozefa Gebelsa analogam Vladimiram Solovjovam ir ideja, kas varētu krievu labā karot pret NATO spēkiem. Derēs vecie labie Jemenas hutieši un Somālijas pirāti. Viņam piebalso arī no Latvijas aizbēgušais žurnālists, bet tagad Kremļa propagandas raidījumu regulārais dalībnieks Andrejs Mamikins.

Vairāk lasiet šeit.

Organizācijas "Rose on Hand" brīvprātīgie parādīja sekas pēc Krievijas vadāmas aviācijas bumbas trāpījuma dzīvojamajai ēkai Kupjanskā.

Militārā izlūkošana prognozē, ka Krievija nākamo piecu gadu laikā uzbruks NATO sabiedrotajiem. ES varētu saskarties ar miljoniem dronu.

To intervijā "Sky News" paziņoja ES aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus.

"Krievijai varētu būt aptuveni 5 miljoni dronu, tāpēc, lai uzvarētu, mums ir nepieciešamas spējas, kas pārsniedz to," viņš teica.

Kubiļus brīdināja, ka, ja Vladimirs Putins pavēlēs uzbrukt, Eiropa saskarsies ar "kaujā pārbaudītu" Krievijas armiju, kas spēj izmantot "dronu miljonus".

Inovāciju loma un dronu kara nākotne

NATO samitā Hāgā vienojās palielināt investīcijas dronos un pieckāršot izdevumus pretgaisa aizsardzībai. Britu modelis "20-40-40" jau tagad izvirza dronus taktikas centrā: pirmajā vilnī - droni, pēc tam - tradicionālās platformas.

Uzņēmumi visā kontinentā izstrādā dronu ķērājus ar 5 km radaru un "lidojošām bumbām" Ukrainas armijai. Vācija un Apvienotā Karaliste paātrina iepirkumus un veido kopīgus ražošanas projektus, saprotot, ka uzvarēs tas, kurš ātrāk iegūs jauno tehnoloģiju.