TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija ar dronu saposta daudzdzīvokļu māju Sumos un nogalina trīs sirmgalvju pārus

Ja nenotiks negaidītas pārmaiņas, karadarbība var pakāpeniski izzust līdz 2025. gada beigām vai 2026. gada sākumam, jo ​​Krievijā trūkst tanku, bruņumašīnu un artilērijas, raksta "The Insider".

Tiesa iesaldējusi lielu rūpnieciskās produkcijas un izejvielu sūtījumu, kas tiek uzglabāts Mikolajivas alumīnija oksīda rūpnīcas noliktavās.

Krievijas miljardierim un politiķim Suleimanam Kerimovam ar trasta starpniecību piederēja vismaz 1% "SpaceX" akciju pat pēc tam, kad ASV 2018. gadā viņam noteica sankcijas par palīdzību prezidenta Vladimira Putina politikai, 30. janvārī ziņoja "Bloomberg", atsaucoties uz neizpaužamiem avotiem.

Viņi veica DDoS uzbrukumu dažu Krievijas lielāko enerģētikas uzņēmumu — "Gazprom" un "Gazprom Neft" — digitālajai infrastruktūrai. Uzbrukums bija īpaši vērsts uz to uzņēmumu tiešsaistes pakalpojumiem, kas atbalsta Krievijas armijas operācijas.

Kopš 28.janvāra šo uzņēmumu klienti nevar piekļūt saviem personīgajiem kontiem, izmantot tiešsaistes pakalpojumus, norēķināties par degvielu ar degvielas kartēm, kā arī izpirkt un uzkrāt bonusus.

Reaģējot uz klientu sūdzībām, "Gazprom" atsaucās uz "īslaicīgu tehnisku kļūmi", bet neatklāja cēloni.

Krievijas oligarhi izmanto nepilnību Nīderlandes tiesību aktos, kas ļauj viņu čaulas uzņēmumus klasificēt kā "mikrouzņēmumus", neskatoties uz to, ka to vērtība ir simtiem miljonu. Šis apzīmējums atbrīvo tos no finanšu pārredzamības prasībām, tostarp no nepieciešamības pēc revidētiem finanšu pārskatiem.

Piemēram, sankcijām pakļautajam Krievijas tērauda magnātam Aleksejam Mordašovam Amsterdamā pieder uzņēmums "SMTT Holding BV", kura vērtība ir 65 miljoni eiro, taču tas ir kvalificējams kā mikrouzņēmums minimālā personāla un tehnisko grāmatvedības noteikumu dēļ. Līdzīgu labumu gūst arī citi ar oligarhiem saistīti uzņēmumi, piemēram, tie, kas saistīti ar VTB banku un naftas magnātu Mihailu Gucerjevu.

Nepilnība pastāv, jo Nīderlande izvēlējās nepieņemt ES noteikumu, kas uzņēmuma lieluma aprēķinos ieskaitītu ienākumus no dividendēm un procentiem. Līdz ar to šie ar Krieviju saistītie uzņēmumi izvairās no pārbaudes, un to finanšu plūsmas lielākoties paliek nepārredzamas.

Polijas premjerministra vietnieks Kšištofs Gavkovskis paziņoja, ka Krievija vervē Polijas pilsoņus, kas vēlas ietekmēt vēlēšanu kampaņu no valsts iekšienes. Tiek apgalvots, ka savervētajiem tiek piedāvāti 3000–4000 eiro, lai izplatītu dezinformāciju.

Saskaņā ar Gavkovska teikto, vervēšanas pasākumi ir veikti, izmantojot "tumšo tīmekli" ("Dark web"). Viņš norādīja, ka Polija šādus mēģinājumus uzrauga jau kopš gada sākuma.

Šī mēneša sākumā Polijas varas iestādes apgalvoja, ka ir atklājušas Krievijas tīklu, kura uzdevums ir ietekmēt gaidāmās vēlēšanas, izmantojot dezinformāciju un sējot nestabilitāti.

Varšava apgalvo, ka tās galvenā loma kā piegādes centram Ukrainas aizsardzībai pret Krievijas iebrukumu ir padarījusi Poliju par mērķi Krievijas un Baltkrievijas spiegošanai, kā arī sabotāžas centieniem.

Putins norāda, ka turpmākos miera līgumus ar Ukrainu neņems vērā, apgalvojot, ka Zelenska dekrēts, kas aizliedz sarunas ar Krieviju, padara viņu "neleģitīmu".

Tas notiek laikā, kad Putins pieprasa parlamentam ignorēt dekrētu, kas ir pretrunā ar Ukrainas konstitūciju, vēsta ASV Kara pētījumu institūts (ISW).

Karavīri no 3. speciālo operāciju pulka uzsāka uzbrukumu okupētai pozīcijai, izmantojot "Humvee", lai virzītos uz priekšu.

Ukrainas Ārlietu ministrija atbildējusi uz galēji labējā prokrieviskā rumāņu politiķa Džordžesku apgalvojumiem, nosaucot tos par galēju necieņu pret Ukrainu.

"Viņa paziņojumi, kas apšauba Ukrainas teritoriālo integritāti, sasaucas ar Krievijas propagandu un tiek uzskatīti par nepieņemamiem," viņi piebilst.

Svarīgi, lai Ķīna pārtrauc sniegt atbalstu un "iespējot agresorvalsti" Krieviju tās karā pret Ukrainu, ceturtdien ikgadējās ārpolitikas debatēs uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže.

Pēc politiķes vārdiem, Latvija ar Ķīnu turpina uzturēt konstruktīvas attiecības, saglabājot atvērtību abpusēji izdevīgas sadarbības attīstīšanai. Braže apliecināja, ka dialogā ar Ķīnu Latvija nevairīsies uzrunāt jautājumus, kuros nostājas būtiski atšķiras.

Pēc viņas paustā, Latvija kopā ar sabiedrotajiem un līdzīgi domājošām valstīm uzskata, ka Ķīnai kā kodolvalstij ir jāuzņemas atbildība, jānodrošina caurskatāmība un pilnvērtīgi jāiesaistās bruņojuma kontroles mehānismos.

Braže akcentēja, ka pasaulē viss ir arvien ciešāk saistīts, tāpēc pērn ir daudz paveiktu, lai stiprinātu Latvijas attiecības ar Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, īpaši NATO partnervalstīm - Austrāliju, Japānu, Jaunzēlandi un Koreju, kā arī ar Indiju. Viņa klāsta, ka valstis vieno demokrātiskas vērtības, ekonomiskas intereses, un pieaugoša abpusēja interese par drošības izaicinājumiem eiroatlantiskās drošības telpā un Indijas un Klusā okeāna reģionā.