TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu iebrucēji pastiprinājuši uzbrukumus netālu no Toreckas

Ukraina ir saņēmusi 1200 kritušo pilsoņu mirstīgās atliekas jaunākajā repatriācijas posmā saskaņā ar Stambulas vienošanos.

Saskaņā ar Krievijas puses sniegto informāciju, atdotie ķermeņi pieder Ukrainas valstspiederīgajiem, tostarp militārpersonām. Tagad Ukrainas varas iestādes veiks tiesu medicīniskās ekspertīzes un identifikācijas procedūras.

Izraēlas nesenais trieciens Irānai izraisīja naftas cenu kāpumu, kas varētu palīdzēt Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam uzlabot Krievijas ekonomiku.

Ukrainas investīciju baņķieris Serhijs Fursa norādīja, ka pašreizējā naftas cena ir aptuveni 74 dolāri par barelu, kas ir par aptuveni 10 dolāriem vairāk nekā iepriekš.

Krievija aizvadītajā naktī raidīja pret Ukrainu 183 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dažādu tipu bezpilota lidrobotus-imitatorus, divas hiperskaņas raķetes "Kinžal", ballistisko raķeti "Iskander-M", četras raķetes "Iskander-K" un četras raķetes raķetes "Kalibr", svētdien paziņojuši Ukrainas Gaisa spēki.

G7 līderi svētdien dodas uz Kanādu uz G7 samitu, kurā, visticamāk, dominēs Irānas un Izraēlas konflikts un ASV prezidenta Donalda Trampa muitas tarifi.

Vēl nesen šķita, ka samita galvenā tēma, līdzās ASV tarifiem, būs karš Ukrainā, taču tagad to, visticamāk, aizēnos konflikts Tuvajos Austrumos.

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers lidmašīnā ceļā uz Kanādu norādīja, ka apspriedis ar Trampu un Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu centienus samazināt spriedzi Tuvajos Austrumos.

Lielbritānija nosūtījusi militārās lidmašīnas un citus papildspēkus uz Tuvajiem Austrumiem.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 003 860 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1170 iebrucēji.

Šī nedēļa Ukrainai solās būt nozīmīga gan ārpolitikā, gan iekšējo reformu jomā. No 15. līdz 17. jūnijam Kanādā norisinās G7 samits, kurā prezidents Volodimirs Zelenskis, iespējams, tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Lai arī netiek gaidīti būtiski lēmumi, diskusijas paredzētas par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju. Nedēļu noslēgs kopīgs paziņojums ar iespējamu sankciju ceļvedi. Savukārt Hāgā 24.–25. jūnijā gaidāms NATO samits, kur Ukraina atkal būs dienaskārtībā.

Iekšpolitiskajā līmenī Ukrainas Ministru kabinets līdz 17. jūnijam plāno iesniegt muitas reformas plānu, kā to paredz vienošanās ar SVF. Reforma ietver strukturālas, personālās un tehnoloģiskas pārmaiņas, bet tās ieviešana kavējas finansējuma trūkuma dēļ. Vienlaikus parlamentā tiks skatīti vairāki likumprojekti, tostarp par korupcijas ceļā iegūtu aktīvu pārvaldību un Ukrainas pilsonības iegūšanas kārtību. Deputāts Jaroslavs Žeļezņaks rosinājis atcelt finanšu ministru Serhiju Marčenko, norādot uz reformas stagnāciju.

Kamēr Ukraina cenšas virzīt reformas un stiprināt starptautiskās pozīcijas, Krievija rīko Pēterburgas starptautisko ekonomikas forumu, piesaistot delegācijas no Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas. Vienlaikus notiek virkne pasākumu: 19. jūnijā – Londonas konference, kurā diskutēs par globālās pārvaldības nākotni, un Kijivā – forums par sankciju īstenošanu. Zelenska vadītā diplomātiskā nedēļa noslēgsies ar vēl vienu zīmīgu datumu – 18. jūnijā dzimšanas diena būs bijušajam aizsardzības ministram Oleksijam Rezņikovam, bet 19. jūnijā – Borisam Džonsonam.

Divas nedēļas pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka "drīzumā kļūs skaidrs, vai Putins vēlas mieru", Krievija ir nevis samazinājusi, bet vēl vairāk pastiprinājusi uzbrukumus Ukrainai. Kopš Trampa paziņojuma 28. maijā, Maskava ir veikusi vislielākos dronu uzbrukumus kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma — vien 9. jūnijā Ukrainas virzienā palaisti 479 Shahed tipa droni un 20 raķetes. “Šis ir terors pret civiliedzīvotājiem, lai sētu bailes, nogurumu un spiedienu uz valdību,” sacīja Rodions Rožkovskis no Liveuamap.

Par spīti iepriekšējiem mājieniem par sankcijām, Trampa administrācija līdz šim nav reaģējusi uz Krievijas jauno uzbrukumu vilni. Vēl vairāk – Tramps 6. jūnijā pat attaisnoja Kremļa rīcību, apgalvojot, ka “Ukrainas operācija Spiderweb deva Putinam iemeslu dot prettriecienu”. Vienlaikus ASV valsts sekretārs Marks Rubjo 12. jūnijā sveica krievu tautu “Krievijas dienā” un pauda atbalstu “gaišākai nākotnei”, ko daudzi Ukrainā uztvēra kā cinismu. “Katrs uzbrukums nes sev līdzi baiļu vilni, kas nepāriet līdz gaisa trauksmes beigām,” sacīja Kijivas iedzīvotāja Oleksandra Pšeņična.

Tā kā Trampa retorikai neseko konkrēta rīcība, Maskavai nav stimula atkāpties. “Viņi izmanto visu, kas viņiem ir — ja viņiem būtu vairāk, viņi izmantotu vairāk,” sacīja Rožkovskis. Saskaņā ar HUR datiem, Krievija būvē jaunus palaišanas punktus un drīzumā varēs naktī palaist vairāk nekā 500 tāla darbības rādiusa dronu. To ražošanas apjomi pieaug, pateicoties komponentu importam no Ķīnas un zemas kvalifikācijas darbaspēka piesaistei no ārvalstīm, tostarp Āfrikas. Ukrainas pilsētās valda neziņa un dusmas — “Sliktākais ir izmisums un tukšuma sajūta, ko pavada naids pret tiem, kas šos uzbrukumus veic,” saka Pšeņična.

14. jūnijā Ukrainas militārā izlūkošana (HUR) ar triecienbezpilota lidaparātiem veiksmīgi iznīcinājusi trīs Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas okupētajā Zaporižjas apgabalā. “Trieciena dronu meistari no Aizsardzības ministrijas Aktīvo operāciju departamenta atklāja un iznīcināja dārgas Krievijas okupantu pretgaisa aizsardzības sistēmas,” paziņoja HUR platformā Telegram. Šādi uzbrukumi kļūst par būtisku Ukrainas stratēģiju, lai vājinātu Krievijas militārās spējas okupētajās teritorijās un Krievijas iekšienē.

HUR ziņo, ka iznīcinātas trīs vienības: Buk-M3, Pantsir S1 un 9S19 Imbir radiolokators no S-300V sistēmas. “Video redzams, kā ukraiņu drons veikli izvairās no krievu zenītraķetes, kā arī dokumentēti sekmīgi triecieni,” teikts paziņojumā. Šī operācija turpina virkni veiksmīgu HUR uzbrukumu – 1. jūnijā Ukraina ar droniem uzbruka četrām Krievijas militārajām aviācijas bāzēm, sabojājot 41 lidmašīnu, tostarp A-50 izlūklidaparātus.

Turklāt 30. maijā HUR bijis aiz operācijas pie Desantnajas līča Krievijas Tālo Austrumu Vladivostokā, kur, kā tiek ziņots, tika nodarīti postījumi militārajam personālam un tehnikai. Kijiva arī paziņojusi, ka tikai ar vienu triecienu jūnijā tika atspējota 34% Krievijas stratēģisko bumbvedēju flotes – tas tiek uzskatīts par vienu no drosmīgākajiem Ukrainas uzbrukumiem visā pilna apmēra kara laikā.

Ukrainas militārās izlūkošanas dienests (HUR) ieguvis plašu un sensitīvu informāciju par Krievijas stratēģisko aviobūvētāju "Tupolev". Uzņēmums, kas ražo bumbvedējus Tu-95 un Tu-160, ir būtiska daļa Krievijas kodoltriādē un jau ilgstoši tiek izmantots raķešu uzbrukumos Ukrainas pilsētām. “Šī informācija ir tik vērtīga, ka tās nozīmīgumu nevar pārvērtēt,” uzsvēris HUR pārstāvis. “Faktiski Ukrainas izlūkdienestam vairs nav noslēpumu par 'Tupolev' darbību.”

Uzlaušanas rezultātā Ukrainas kiberoperatīvie ieguva vairāk nekā 4,4 GB iekšējo datu – tajā skaitā darbinieku personāldatus, dzīvesvietas, iekšējo korespondenci, CV, iepirkumu dokumentāciju un slepenu sapulču protokolus. “Mums ir detalizēta informācija par personām, kuras tieši iesaistītas stratēģiskās aviācijas uzturēšanā,” piebilda HUR avots. Kā simbolisku žestu Ukrainas kibergrupa nomainīja “Tupolev” mājaslapas sākumlapu ar pūces attēlu, kas satver krievu lidmašīnu – atsauce uz HUR simboliku.

13. jūnijā Irānas Islāma revolūcijas sardzes korpuss (IRGC) apstiprināja, ka Izraēlas gaisa triecienā nogalināts to aerokosmiskā spēka komandieris Amirs Ali Hadžizade. Triecienā tika mērķēts komandcentrs un nogalinātas vairākas augsta ranga militārpersonas. “Operācija bija preventīva,” raksta "Times of Israel", norādot, ka tā ietvēra 200 lidaparātus un 330 munīciju vienību nomestās uz Irānas kodolprogrammas objektiem.

Hadžizade bija viens no vadošajiem Irānas bezpilota lidaparātu un raķešu programmu attīstītājiem un 2022. gadā tika iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā par "Shahed" tipa dronu piegādēm Krievijai. Šie lētie, bet sprāgstvielām piekrautie droni ir kļuvuši par būtisku Krievijas uzbrukuma taktikas daļu Ukrainā. “Irānas režīms atbalsta Krieviju tās nelikumīgajā agresijas karā un piegādā ieročus, ar kuriem nogalina ukraiņus,” 13. jūnijā savā paziņojumā uzsvēra Ukrainas Ārlietu ministrija.

Trieciena sekas jūtamas arī ārpus Tuvo Austrumu reģiona. Pēc uzbrukuma jēlnaftas cenas pieauga vairāk nekā par 10%, kas savukārt palielina Krievijas ieņēmumus no energoresursu eksporta – galvenā tās ekonomikas balsta. Ukraina brīdināja, ka reģionālā nestabilitāte var “nopietni ietekmēt starptautisko drošību un finanšu tirgus.” Tikmēr Krievija nosodīja Izraēlas uzbrukumu, dēvējot to par “neprovocētu agresiju” un ANO hartas pārkāpumu.