TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievi atbild uz Trampa 10 dienu ultimātu, intensīvi uzbrūkot Kijivai
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievu iebrucēji naktī uz ceturtdienu uz Ukrainu raidījuši 309 dronus un astoņas spārnotās raķetes "Iskander-К", ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Galvenais trieciens tika dots Kijivai.
Pretgaisa aizsardzība notriekusi vai neitralizējusi, izmantojot radioelektroniskās cīņas līdzekļus, 291 dronu.
Fiksēti pieci raķešu tieši trāpījumi un 21 dronu trāpījums 12 objektos. Vēl 19 objektiem postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.
Krievu raķešu un lidrobotu triecienā naktī uz ceturtdienu Kijivā nogalināti vismaz seši cilvēki, tajā skaitā sešus gadus vecs bērns, ziņo Ukrainas amatpersonas.
Vēl vismaz 52 cilvēki guvuši ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni. Cietuši arī trīs policisti. 30 ievainotie nogādāti slimnīcās.
Uzbrukumi bija vērsti vismaz pret 27 Ukrainas galvaspilsētas apkaimēm.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 053 260 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, ziņo "LETA".
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1070 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 11 067 tankus, 23 066 bruņutransportierus, 30 911 lielgabalus un mīnmetējus, 1451 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1203 zenītartilērijas iekārtas, 421 lidmašīnu, 340 helikopterus, 48 894 bezpilota lidaparātus, 3548 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 56 822 automobiļus un autocisternas, kā arī 3935 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievu raķešu un lidrobotu triecienā naktī uz ceturtdienu Kijivā nogalināta kāda sieviete, bet 43 cilvēki guvuši ievainojumus, ziņo Ukrainas amatpersonas.
Vairāk lasi šeit.
"No power? F*ck it. No water? F*ck it. Enough sleeping, brothers. We all need to understand that this is war, we need to do something and participate."
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) July 30, 2025
Russian Z-blogger "Thirteenth" (Yegor Guzenko) told the residents of Donetsk that they shouldn’t worry about the power outages,… https://t.co/IZsHCPuzGA pic.twitter.com/bnlnCEajYq
A headline in Russian media:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) July 30, 2025
"There is no other option: no one is to remain alive in Ukraine."
Meanwhile, Kyiv is under a massive drone attack tonight. pic.twitter.com/zEYs1EwchW
Putin has responded to Trump’s latest deadline with a wave of deadly drones targeting civilians in Kyiv.
— KyivPost (@KyivPost) July 30, 2025
Residential buildings have been hit. Fires are raging across the city. Blasts are echoing beneath the subway stations where people are sheltering.
The attack is ongoing. pic.twitter.com/4wsSUiM1QL
A horrifying moment as a Russian drone strikes Kyiv. pic.twitter.com/VY4TBNax2a
— Kate from Kharkiv (@BohuslavskaKate) July 30, 2025
Toties "Z patrioti", arī Latvijā, neslēpj līksmību un, protams, visus postījumus noraksta uz pašiem ukraiņiem.
Ukrainas bruņoto spēku 63. atsevišķās mehanizētās brigādes karavīri sagūstīja krievu trieciengrupu netālu no Torskes Doneckas apgabalā.
Divi karavīri uzbruka krievu trieciengrupai zemnīcā mežā netālu no Torskes. Sākumā okupanti nevēlējās padoties, un viņiem nācās mest granātas zemnīcā.
"Sākumā okupanti pretojās, bet pēc vairākām granātām viņi ātri saprata, ka gūsts ir labāks par nāvi," teikts ziņojumā.
Sauszemes spēki parādīja arī videoierakstu par sadursmi un sekojošo izdzīvojušo krievu okupantu padošanos.
Šis nav pirmais krievu mēģinājums ieņemt Torskes pilsētu. 25. jūlijā 63. atsevišķās mehanizētās brigādes kaujinieki sakāva krievu trieciengrupas, kas mēģināja izlauzties uz apdzīvoto punktu. Ar no droniem nomestiem spridzekļiem izdevās nogalināt 23 krievus.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
