TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu iebrucēji ir uzsākuši ofensīvas darbības Zaporižjas virzienā

Krievijas vadītājs Vladimirs Putins vēlreiz ir izgāzies savos mēģinājumos šantažēt gan Ukrainu, gan Rietumus ar kodolieroču spēku. Pēc pēdējām neveiksmēm starpkontinentālo ballistisko raķešu (ICBM) testos, tai skaitā ar Jars un Sarmat sistēmām, pasaule ir kļuvusi skeptiska pret Kremļa kodoldraudiem. „Putina kodolblefs ir atklāts,” raksta Chuck Pfarrer, atsaucoties uz dramatisko fiasko, kur Sarmat raķete, dēvēta par „Sātans II”, 2024. gada septembrī eksplodēja starta laukumā Pļeseckas kosmodromā, atstājot 60 metru krāteri. Kā vēsta NATO avoti, vismaz seši ICBM testi kopš 2023. gada ir izgāzušies, tostarp pēdējais Jars raķetes izmēģinājums šī gada maijā, kurš pat nespēja atstāt starta iekārtu.

Eksperti uzsver, ka šīs neveiksmes ne tikai izgaismo Krievijas novecojušo tehnoloģiju, bet arī vājina tās stratēģisko pozīciju. „Veca, novecojusi tehnoloģija vairs nav pietiekama,” komentēja ASV ieroču kontroles eksperts Kriss Fords. Kremļa ambīcijas balstās uz ilūziju par „neuzvaramo” arsenālu, taču realitātē ICBM neveiksmes liek NATO ekspertiem apšaubīt pat esošo raķešu kaujas spējas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau pēc 2024. gada trieciena Dņipro, kas izraisīja minimālus postījumus, sacīja, ka „Putina draudi kļūst smieklīgi”, piebilstot, ka pasaule šos kodolblefus vairs neuztver nopietni.

Krievijas kodolspējas atgādina ēnu no padomju laikiem – vecas raķetes, slikta apkope un atkarība no Ukrainā izstrādātām detaļām. „Šī nav tikai tehniska problēma – tā ir stratēģiska sabrukšana,” secina Pfarrers, norādot, ka pat Maskavas bēdīgi slavenais šantāžas arsenāls kļūst par „pasaules joku”. Šis kontrasts ar Aukstā kara laikiem, kad Padomju Savienība uzturēja milzīgu, efektīvu un biedējošu kodolspēku, ir acīmredzams. Mūsdienās Putins, kurš reiz spēlēja uz iebiedēšanas kārti, tagad riskē, ka viņa draudi kļūs par tukšām frāzēm pasaules acīs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, šķiet, pievērsis uzmanību pagātnes metodēm, kas savulaik padarīja Osmaņu impērijas janičāru armiju par vienu no baisākajām militārajām vienībām Eiropas vēsturē. Kanādas laikraksts The Globe and Mail ziņoja par „bērnu gulagu” – tīklojumu ar 136 nometnēm, kurās varētu tikt turēti līdz 20 000 no Ukrainas nolaupītu bērnu. „Kad viņi pieaugs, daudzi no šiem bērniem, visticamāk, tiks iesaukti Krievijas armijā,” teica Hala Systems juridiskās nodaļas direktore Ešlija Džordana, atsaucoties uz glābto bērnu liecībām.

Nometnes atrodas plašā teritorijā no okupētās Krimas līdz pat Sibīrijas Novosibirskai – aptuveni 3500 kilometru attālumā no Ukrainas. Dažās no tām darbojas „Jūnarmija” – Krievijas jaunatnes armija, kas bērniem uzspiež pretukrainisku propagandu, ģērbj militārās uniformās un māca ieroču lietošanu. Krievijas opozīcijas medijs „Mozhem Obyasnit” ziņoja, ka „Jūnarmijas” finansējums 2025. gadā dubultots līdz 1 miljardam rubļu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Apvienoto Nāciju Ģenerālajā asamblejā 2023. gada septembrī šo praksi nosauca par „acīmredzamu genocīda aktu”.

Eksperti salīdzina šo situāciju ar Osmaņu impērijas „devširme” sistēmu, kurā kristiešu zēni no Balkāniem un Austrumeiropas, tostarp no tagadējās Ukrainas, tika piespiedu kārtā pārvērsti islāmā un apmācīti militārajā mākslā. Šie janičāri kļuva par uzticīgākajiem Osmaņu karaspēka kareivjiem, līdzīgi kā Krievija varētu izmantot ukraiņu bērnus nākotnē. „Cik daudz Ukrainas bērnu joprojām atrodas Krievijā? Kur viņi ir? Kas ar viņiem noticis? Vai viņi ir drošībā?” jautā „Save Ukraine” vadītājs Mikola Kuleba. „Tā ir cīņa par mūsu bērniem.”

Ukrainas varas iestādes uzdevušas evakuēt 11 ciematus Sumu apgabalā, kas robežojas ar Krieviju.

"Ņemot vērā pastāvīgos draudus civiliedzīvotāju dzīvībām pierobežas kopienu bombardēšanas dēļ, esam pieņēmuši lēmumu par evakuāciju," paziņoja Sumu administrācija. Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija sestdien paziņoja, ka tās spēki ir ieņēmuši vēl vienu Sumu apgabala ciematu - Vodolagi, kas ukraiņu valodā pazīstams kā Vodolahi.

Agresorvalsts pēdējās nedēļās ir paziņojusi, ka ir ieņēmusi vairākus ciematus ziemeļaustrumu reģionā, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ paziņoja, ka Maskava pie Sumu robežas izvietojusi vairāk nekā 50 000 karavīru, tai skaitā elitāras vienības, kas liecina par iespējamu ofensīvu.

Jau ziņots, ka ASV ir draudējusi izstāties no Krievijas - Ukrainas miera sarunām, ja Krievijas vadītājs Vladimirs Putins noraidīs 30 dienu pamieru.  “30 dienu pamiers uz sauszemes, jūrā un gaisā ir Krievijas labākais iespējamais iznākums,” sacīja ASV pagaidu vietnieks vēstnieks Džons Kellijs. Viņš brīdināja, ka Vašingtona varētu noteikt papildu sankcijas Krievijai. “Ja Krievija pieņems nepareizu lēmumu turpināt šo katastrofālo karu, ASV nāksies apsvērt atkāpšanos no mūsu centieniem panākt šī konflikta izbeigšanu,” viņš sacīja.

Šans-Le Kērnss, 26 gadus vecs brīvprātīgais no Jaunzēlandes, gāja bojā, aizstāvot Ukrainu.

Viņa nāvi apstiprināja ģimene. Viņi teica, ka Šans-Le nebija frontes līnijā, bet, ierodoties tur, bija apmācīts kaujā, lai varētu palīdzēt glābt tos, kas bija ievainoti kaujas laukā.

Kērnsa māte Elisa teica, ka viņas dēls bija ļoti izpalīdzīgs un gādīgs, un viņš nomira, "darot to, ko gribēja, un viņš tur paveica daudz laba".

"Viņš glāba dzīvības. Tad viņš devās atpakaļ, lai glābtu vēl vairāk, kad drons uzmeta viņam granātu. <...> Viņi mēģināja [viņu] atdzīvināt, bet neveiksmīgi. Viņi mums teica, ka ātrākais laiks būs seši mēneši, pirms kaut ko varēs darīt," viņa teica intervijā "1News".

Droni kļūst par izšķirošu lomu Krievijas uzbrukuma apturēšanā Ukrainas stratēģiski svarīgākajām Donbasa pilsētām – Kostjantiņivkai un Pokrovskai.

Ukraina izvieto elites dronu vienības, lai pretotos Krievijas spēkiem, kas pozīciju noteikšanai izmanto "pašnāvnieku vienības".

Lietu par neizpaužamu ziņu vākšanu Krievijas labā, kurā apsūdzēta Svetlana Nikolajeva un citā lietā notiesātais taksists Sergejs Sidorovs, Rīgas pilsētas tiesa plāno turpināt skatīt 26.jūnijā plkst.15.

Apsūdzības Sidorovam un Nikolajevai celtas par neizpaužamu ziņu vākšanu Krievijas labā.

Nikolajeva ir Aleksandra Dubjago māte. Dubjago 2022.gada 10.maijā pie okupācijas pieminekļa Pārdaugavā staigāja ar Krievijas karogu. Par šīm darbībām pret Dubjago tika sākts kriminālprocess un Dubjago pat kādu laiku pavadīja apcietinājumā, taču vēlāk Valsts drošības dienests (VDD) lietu izbeidza.

Iepriekš VDD informēja, ka kriminālprocesu pret personām dienests sāka 2024.gada 2.maijā. Kriminālprocesā VDD ir veicis kriminālprocesuālās darbības vairākos objektos Rīgā un tās apkaimē.

Pastiprinot cīņu ar Krievijas "ēnu floti", kas tiek izmantota sankciju apiešanai, Zviedrija svētdien paziņojusi, ka no 1.jūnija stājas spēkā stingrāki noteikumi par ārvalstu kuģu pārbaudēm Baltijas jūrā.

Kopš Rietumi vērsa sankcijas pret Maskavas naftas eksportu pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, Maskava sankciju apiešanai izmanto tankkuģus ar neskaidriem īpašniekiem un apšaubāmu apdrošināšanu.

Eiropas valdības tā dēvētās ēnu flotes tankkuģus bieži apsūdz arī apzinātā vai neapzinātā zemūdens komunikāciju bojāšanā un vides apdraudēšanā.

Somijas Nacionālais izmeklēšanas birojs pabeidzis izmeklēšanu tankkuģa "Eagle S" lietā par zemūdenes kabeļu bojāšanu Somu jūras līcī, un lieta nodota prokuratūrai, atsaucoties uz Somijas sabiedrisko raidorganizāciju YLE, ziņo laikraksts "Postimees".

"Eagle S" tiek turēts aizdomās par Igauniju un Somiju savienojošā elektrības starpsavienojuma "Estlink 2" un vairāku sakaru kabeļu pārraušanu pagājušā gada decembrī. Tiek uzskatīts, ka kuģis vilcis pa jūras dibenu enkuru nolūkā bojāt kabeļus. Vairāk lasi šeit.

Avoti laikrakstam "The Moscow Times" stāsta, ka "uzbrukums" Putina helikopteram, kurā " viņš riskēja ar dzīvību", bija iestudēts sabiedrisko attiecību triks.

Valsts finansēti mediji reklamēja stāstu, ka prezidenta helikopters viņa vizītes laikā Kurskas apgabalā 20. maijā atradās "ienaidnieka dronu masveida uzbrukuma atvairīšanas epicentrā".

"Krievi, dārgie, paskatieties. Pats prezidents Putins cieš. Jūsu problēmas ir sīkumi. Jums jāsakož zobi un jāiztur," kāda Krievijas amatpersona paskaidroja paredzēto vēstījumu.

Putina drošībā ir iesaistīti simtiem virsnieku no dažādām iestādēm, kuri plāno braucienus vairākus mēnešus iepriekš ar rezerves maršrutiem, viltus lidmašīnām un tādu slepenību, ka pat izlūkdienesta darbinieki nezina viņa atrašanās vietu.

Ja šāds incidents patiešām notiktu, tas būtu tik milzīgs drošības trūkums, ka katrs darbinieks būtu jāatlaiž no darba.