TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: agresorvalsts esot izstrādājusi Ukrainas sadalīšanas plānu, austrumus anektējot, bet rietumus atdodot kaimiņvalstīm
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Учителя истории приговорили к трем годам заключения за слова о Крымском мосте, сказанные на уроке
— Новая газета Европа (@novayagazeta_eu) November 20, 2024
14 ноября суд в Екатеринбурге назначил 30-летнему Алексею Показаньеву три года колонии-поселения по статье о «публичном оправдании терроризма», обратил внимание «Коммерсант».
В… pic.twitter.com/1RIOcSRvFc
30 gadus vecajam vēstures skolotājam Aleksejam Pokazaņjevam piespriesti trīs gadi kolonijā par to, ko Krievijas tiesneši un prokurori kvalificēja kā "izteikumu pieļaušanu, kas attaisno Krievijas Federācijas prezidenta dzīvības apdraudējuma pastrādāšanu". Ko tieši šis Jekaterinburgas skolotājs pateica, kas spēja apdraudēt Kremļa diktatora Vladimira Putina dzīvību, tiesas lēmumā netiek norādīts.
Krievijas tiesas vairākkārt pieņēmušas spriedumus par komentāriem saistībā ar 2022. gada sprādzienu uz Krimas tilta. Piemēram, septembrī aktieris Aleksejs Paņins, kurš jau pametis Krieviju, aizmuguriski saņēma sešu gadu ieslodzījumu par to, ka savā "Telegram" kanālā sprādziena dienā 8. oktobrī ierakstīja: "Nevaru slēpt savu prieku par to, ka Putina dzimšanas dienā Ukraina sa**** Krimas tiltu."
Сегодня по белорусскому ТВ покажут откуда на Беларусь готовилось нападение
— SOTA (@Sota_Vision) November 20, 2024
Госканал ОНТ анонсировал фильм о якобы готовившемся странами Запада плане военного вторжения в Беларусь. Авторы пообещали показать подробные схемы и этапы захвата республики, а также наемников, которых… pic.twitter.com/B1cyBclqCA
Baltkrievijas opozicionāru "ekstrēmisti" plāno uzbrukt Baltkrievijai no Lietuvas, Polijas un Ukrainas, trešdien savus skatītājus biedēja Baltkrievijas televīzija ONT.
"Aktīvā fāze — pēc komandas robežu vienā mirklī šķērso "Baltkrievijas brīvprātīgo korpusa", citu formējumu kaujinieki un "horugvi" no Polijas un Liertuvas. Četras sagrābjamās teritorijas jau ir noteiktas. Tas ir izvirzījums pašos dienvidrietumos, tieši tur, kur saiet kopā Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas robežas," no televizora stāsta "izmeklētāji".
Viņi stāsta, ka opozīcijas "ekstrēmistus" gatavo ārzemju instruktori, tostarp Polijas specvienība "Grom".
Atmosfēras nokaitēšana pirms Baltkrievijas prezidenta "vēlēšanām" jeb diktatora Aleksandra Lukašenko kārtējās pārvēlēšanas nenotiek pirmo reizi. Arī 2020. gadā pirms vēlēšanām, kad opozīcija baudīja plašu atbalstu, valsts televīzijā aktīvi stāstīja, kādas briesmas iedzīvotājiem draud, ja nedod dies, Lukašenko vairs nebūs prezidents.
Vairāk lasiet šeit.
Belgorodas apgabalā Krievijas militārā lidmašīna nometusi aviobumbu uz Bikovkas ciema skolu Jakovļevas rajonā 45 kilometrus no Ukrainas robežas. Par to ziņo vietējais izdevums "Pepel" un "Telegram" kanāls "Astra".
Incidents noticis 19. novembra naktī, kad uz skolas nomesta 250 kilogramu aviobumba, kas nokritusi no lidmašīnas un caursita trīsstāvu skolas ēkas jumtu, vēsta "Astra", atsaucoties uz reģiona ārkārtas dienestiem. Pašlaik nesprāgusī bumba atrodas kādā skolas kabinetā.
Vairāk lasiet šeit.
⚡️Russian attack in Donetsk Oblast kills 11-year-old boy.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) November 20, 2024
The attack, carried out with Russian cluster munitions, also seriously injured a 13-year-old girl and wounded a 63-year-old man, according to regional police.https://t.co/eB2Yf60hqA
⚡️Alleged Russian plan sees Ukraine 'cut' into 3 parts, intelligence source says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) November 21, 2024
Under the alleged plan, Ukraine's eastern regions would be annexed by Russia and the remaining territory converted into a Russian-controlled puppet state. https://t.co/rqi4SWvPIK
Krievijas Aizsardzības ministrija esot izstrādājusi plānu Ukrainas sadalīšanai 3 daļās, faktiski to likvidējot kā neatkarīgu valsti, vēsta ziņu aģentūra "Interfax Ukraine", atsaucoties uz avotiem Ukrainas izlūkdienestā.
Pagaidām nav zināms, vai tas ir faktisks gatavs Kremļa diktatora Vladimira Putina plāns, priekšlikuma projekts sarunām ar jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu vai kaut kas cits.
Šajā plānā Krievijas pilnībā vai daļēji okupētie Ukrainas austrumu apgabali tiks anektēti, Ukrainas rietumu apgabalus pasludinās par "strīdīgām teritorijām", par kuru pievākšanu varētu vienoties Ukrainas rietumu kaimiņvalstis, bet atlikums būšot Maskavas kontrolēta marionešu valstiņa.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers publiski aicināja Putinu "vākties ārā" no Ukrainas G20 samita laikā Brazīlijā: "Trešo gadu pēc kārtas Putins neapmeklēja šo samitu... Un Krievijas nelegālā kara Ukrainā 1000. dienā es atkārtoju: izbeidziet karu, vācieties ārā no Ukrainas!"
British Prime Minister Keir Starmer has publicly called on Putin to "get out" of Ukraine during the G20 summit in Brazil:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) November 20, 2024
"For the third year running Putin did not attend this summit... And on day 1,000 of Russia's illegal war in Ukraine, I say again: end the war, get out of… pic.twitter.com/BoTDuRaR9e
Ukrainas prokurori ir uzsākuši izmeklēšanu par kārtējo kara noziegumu, ko pastrādājuši Krievijas spēki, nošaujot Ukrainas karagūstekņus Pokrovskas sektorā, ziņo Doņeckas apgabala prokuratūra.
Ukrainian prosecutors have launched an investigation into another war crime committed by Russians who shot Ukrainian prisoners of war in the Pokrovsk sector, the Donetsk regional prosecutor's office reported.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) November 20, 2024
After the Russian army captured two Ukrainian Defenders. They forced… pic.twitter.com/J6Rk5qtl5F
Ziemeļkoreja ir nosūtījusi ģenerālpolkovnieku Kimu Jongboku vadīt Ziemeļkorejas Tautas Demokrātiskās Republikas (ZK TDR) karaspēku Krievijā, ziņo The Wall Street Journal.
Pēc publikācijas datiem, šis ģenerālis ir viens no 10 nozīmīgākajām militārajām figūrām ZK TDR un bieži vien darbojas kā Kima Čenuna palīgs. Kijivas un Seulas amatpersonas, kā ziņots, ir apstiprinājušas viņa klātbūtni Krievijā.
North Korea has sent Colonel General Kim Yong Bok to lead the DPRK's troops in Russia, The Wall Street Journal reported.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) November 20, 2024
This general is one of the 10 most important military figures in the DPRK and often acts as an aide to Kim Jong Un, according to the publication. Officials in… https://t.co/ILlBsx3XQs pic.twitter.com/WXKHJv1a77
Krievijas ekonomika cīnās, lai uzturētu kara centienus, pieaugot procentu likmēm un pieaugot atkarībai no Ķīnas, ziņo The Economist.
Russia's economy is struggling to sustain the war effort amidst soaring interest rates and growing dependence on China, - The Economist.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) November 20, 2024
Despite sanctions, the economy has grown over the past two years due to increased military spending. However, this “honeymoon period” is… https://t.co/f0clOGa57p pic.twitter.com/AGwonUHhlE
Tiešsaistē ir parādījies ieraksts, kurā it kā dzirdama saruna starp Jevgeņiju Prigožinu un Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko 2023. gada jūnija dumpja laikā.
Ieraksts tika publicēts Telegram kanālā "Moscow Laundry," kas, kā ziņots, ir saistīts ar Krievijas izlūkdienestiem.
‼️ A recording has surfaced online, allegedly of a call between Yevgeny Prigozhin and Belarusian dictator Alexander Lukashenka during the June 2023 mutiny
— NEXTA (@nexta_tv) November 20, 2024
The recording was published on the Telegram channel "Moscow Laundry," which is reportedly linked to Russian intelligence… pic.twitter.com/fQaaNmZjzs
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
