Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pieaug upuru skaits krievu uzbrukumā Harkivai

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pieaug u...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Vakar 23:57
Vismaz 50 ASV un ES pārstāvji pametuši forumu Uzbekistānā, kad Krievijas pārstāvis veicis runu

Vismaz 50 ASV un ES pārstāvji pameta forumu Uzbekistānā Krievijas premjerministra vietnieka Aleksandra Novaka runas laikā, ziņo "Radio Brīvība" Uzbekistānas dienests.

Pēc Taškentas Starptautiskā investīciju foruma atklāšanas ceremonijas plenārsēdi bija paredzēts vadīt CNN biznesa redaktoram un žurnālistam Ričardam Kvestam, taču, pēc avotu teiktā, viņš atteicās to darīt, iespējams, Krievijas amatpersonas dalības dēļ.

"Tiklīdz viņš uzstājās, politiskie un biznesa pārstāvji no ASV un vairuma Eiropas Savienības valstu pameta zāli, protestējot. Es personīgi redzēju, kā iziet pārstāvji no ASV, Apvienotās Karalistes, Polijas, Latvijas un Lietuvas. Vismaz 50 dalībnieki protestēja pret Krievijas amatpersonas dalību forumā," RL pastāstīja vārdā neminēts Eiropas diplomāts.

Viņš šo lēmumu nosauca arī par "politisku demaršu". Pēc viņa teiktā, Novaks savu runu sāka ar sveicieniem no Putina.

Vakar 23:39
Vairāk nekā 100 000 krievu ģimeņu meklē pazudušos karavīrus, izmantojot Ukrainas projektu

Kijiva ziņo, ka vairāk nekā 100 000 krievu ģimeņu meklē pazudušus karavīrus, izmantojot Ukrainas projektu.

2025. gada maijā projekts saņēma rekordlielu pieprasījumu skaitu — 12 320, kas ir augstākais mēneša rādītājs kopš programmas sākuma 2024. gada janvārī.

Vakar 23:14
Krievijas plaša mēroga GPS signālu traucēšana Baltijas reģionā paplašinās

Par to intervijā "Delfi" brīdina Lietuvas aizsardzības viceministrs Karolis Aleksa.

Vakar 22:56
Eiropas Parlamenta deputāti prasa ierobežot Krievijas dezinformāciju "Youtube" platformā

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs nosūtījis 35 deputātu parakstītu vēstuli Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas vietniecei, Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikā Kajai Kallasai, aicinot uz steidzamu un noteiktu rīcību pret Krievijas finansētas dezinformācijas izplatību digitālajās platformās, jo īpaši "YouTube". Vairāk lasi šeit.

Vakar 22:37
Izskan bažas, ka krievu valodai varētu piešķirt Eiropas Savienības oficālās valodas statusu

Parādījusies informācija, ka krievu valodai varētu piešķirt Eiropas Savienības (ES) oficiālās valodas statusu. Šobrīd Eiropas Savienībā ir 24 oficiālās valodas, ieskaitot latviešu valodu. Taču apmaiņā pret atbalstu, Spānijas mazākuma valdības līderis Pedro Sančess noslēdzis darījumu ar katalāņu likumdevējiem, uzņemoties saistības padarīt kataloniešu, basku un galīciešu valodas par oficiālām ES valodām. Vairāk lasi šeit.

Vakar 22:09
"Vagner" grupējuma spīdzināšanas nometnes Mali: krievu algotņi terorizē civiliedzīvotājus

Krievijas "Vagner" grupas algotņi Mali ir izveidojuši slepenu cietumu tīklu, kur, kā ziņots, vietējie iedzīvotāji tiek spīdzināti, sisti, badināti un piespiesti strādāt. To atklāj "Forbidden Stories","France 24", "Le Monde" un "Important Stories" kopīgi veiktā izmeklēšana.

Bijušie ieslodzītie apgalvo, ka viņi tika spīdzināti, fonā skanot krievu mūzikai. Ieslodzītie tika turēti gandrīz bada apstākļos, izmantoti piespiedu darbā un pastāvīgi apdraudēti ar nāvi.

Žurnālistiem izdevās pārbaudīt vismaz sešas šādas cietumu vietas, taču patiesais skaits varētu būt daudz lielāks, un aizdomas par šādām iestādēm ir gandrīz katrā apgabalā, kur darbojas "Vagner".

Desmitiem tūkstošu Mali iedzīvotāju bēg no "Vagner" kontrolētajām zonām. Vienā bēgļu nometnē kaimiņos esošajā Mauritānijā tagad atrodas vairāk nekā 118 000 cilvēku. Saskaņā ar cilvēktiesību grupu datiem, laikā no 2023. gada beigām līdz 2025. gada aprīlim vismaz 668 civiliedzīvotāji Mali tika ziņoti kā pazuduši, nolaupīti vai patvaļīgi aizturēti.

Izmeklēšana ir daļa no "Viktorijas projekta", kas veltīts Ukrainas žurnālistes Viktorijas Roščinas piemiņai, kura tika nogalināta Krievijas gūstā.

Vakar 21:46
Zelenskis apgalvo, ka Krievija izmanto miera sarunas, lai apturētu ASV sankcijas

"Viņiem ir svarīgi parādīt (ASV prezidentam Donaldam) Trampam, ka starp Ukrainu un Krieviju pastāv diplomātisks tilts," laikrakstam "Bild" sacīja prezidents Volodimirs Zelenskis.

Vakar 21:27
ASV vēstniece Krievijā Treisija atstāj amatu, paziņo vēstniecība

ASV vēstniecība paziņoja, ka vēstniece Linna Treisija "noslēdz savu misiju ASV vēstniecībā Krievijā", nesniedzot sīkāku informāciju.

Vakar 21:13
Zelenskis noraida apgalvojumus par Krievijas ievērojamu pavirzīšanos: "Viņiem tik labi neizdodas"

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraidīja apgalvojumus par Krievijas virzību uz priekšu kā "Krievijas naratīvu", uzstājot, ka Ukraina jau gandrīz 3 nedēļas ir atturējusi ofensīvu.

Vakar 20:58
Ukrainas drošībnieki aizturējuši kārtējo nodevēju, kurš centās palīdzēt okupantiem

SBU notvēra nodevēju, kurš vāca informāciju par militārajām gaisa spēku bāzēm, lai palīdzētu Krievijai sagatavot jaunu uzbrukumu Ļvivas apgabalam.

Viņu, izmantojot "Telegram", savervēja Krievijas FDD un vīrietim draud mūža ieslodzījums par nodevību.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".