Vai Tramps atgriezīsies ASV prezidenta amatā?

Par to liecina gan aptaujas, gan priekšvēlēšanu debates, gan tikko atklātībā nonākušais "antitrampistu" politiskās rīcības komitejas (PAC) ziņojums.

Ar konservatīvo apvienību "Club for Growth" ("Izaugsmes klubs") saistītā politiskās rīcības komiteja "Win It Back" (burtiski tulkojot - "Atkarosim") savā ziņojumā atzīst, ka, par spīti iztērētajiem sešiem miljoniem dolāru un vairāk nekā 40 reklāmām ar mērķi mazināt atbalstu Trampam Aiovā un Dienvidkarolīnā, svarīgākajās pavalstīs, kas ievada republikāņu priekšvēlēšanas, tās gandrīz nav iedarbojušās. Par rezultatīvām atzītas vien tās reklāmas, kas vēlētājiem, kuri sevi identificē kā Trampa atbalstītājus, likušas šaubīties par viņa iespējām vēlēšanās pārspēt ticamāko demokrātu kandidātu - pašreizējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu - vai arī atzīt nogurumu no Trampa izraisītā sabiedrības "uzbudinājuma un valsts polarizācijas".

"Trampistu" stūrgalvība

"Win It Back" ziņojums visumā demonstrē, ka visi līdzekļi un laiks, kas tērēti uzbrukumos Trampam, vai atturoties no šādiem uzbrukumiem cerībā, ka būs iespējams iegūt viņa atbalstītāju balsis, ja bijušais prezidents kaut kādu iemeslu dēļ no sacensības izstāsies, tikuši izšķiesti velti. Trampa sāncenšiem un Republikāņu partijai kopumā nākas atzīt faktu, ka iespējas gāzt Trampu no favorīta pozīcijām strauji izsīkst.

"Win It Back" vadītājs Deivids Makintošs atzīst, ka "mēģinājumi iedragāt Trampa kā konservatora reputāciju konkrētos jautājumos bijuši nesekmīgi". "Pat tad, kad republikāņu priekšvēlēšanu vēlētājiem demonstrē video, (..) kurā prezidents saka kaut ko citos apstākļos priekšvēlēšanu vēlētājiem nepieņemamu, tie atrod veidu, kā to racionalizēt un noliegt," Makintošs norāda ziņojuma secinājumu sadaļā. Viņš piebilst, ka jebkuri mēģinājumi uzbrukt Trampam rada vai nu pretēju efektu, vai arī neatstāj nekādu iespaidu uz viņa atbalstītājiem. Tas attiecas arī uz videoierakstiem, kuros bijušais prezidents pauž liberālas idejas vai runā vienkārši muļķības. Kā piemēri tiek minētas reklāmas klipi, kuros Tramps izsakās par Covid-19 pandēmiju, reklamē vakcīnas, slavē Entoniju Fauči, kas vadīja pandēmijas apkarošanas pasākumus, kritizē aborta aizliegumus un demonstrē gatavību ieviest stingrāku ieroču kontroli.

"Ja jūs mēģināt Trampu izslēgt no priekšvēlēšanām, problēma ir tā, ka jums sāk pietrūkt laika," sarunā ar televīzijas kanālu CNN atzīst konservatīvās interešu grupas "FreedomWorks" ("Brīvība darbojas") prezidents Ādams Brendons, piebilstot, ka, viņaprāt, viss var beigties jau 5.martā, tā dēvētajā lielajā otrdienā, kad cita starpā priekšvēlēšanas notiek Kalifornijā, kur nesen grozītā republikāņu priekšvēlēšanu kārtība paredz, ka pretendentam, kas iegūst vairāk nekā 50% balsu, tiek visi 169 štatam atvēlētie Republikāņu Nacionālā kongresa delegāti. Ja nevienam to neizdodas panākt, tad delegātu balsis tiek sadalītas proporcionāli starp visiem iespējamajiem kandidātiem.

Kā norāda amatpersonas, kas pārstāv Kanzasas miljardiera Čārlza Koha uzturēto konservatīvo domnīcu un aktīvistu grupu konglomerātu, iekšējām vajadzībām veiktais pētījums apliecina, ka akcents uz Trampa ievēlamību spēj uzrunāt tos priekšvēlēšanu dalībniekus, kurus viņi cer atšķelt no bijušā prezidenta atbalstītāju nometnes.

Ar līdzekļiem bagātīgi apveltītais konglomerāts, kura politiskos tēriņus pagātnē bijis iespējams pielīdzināt Republikāņu nacionālās komitejas izdevumiem, gada sākumā paziņoja, ka 2024.gada priekšvēlēšanās plāno atbalstīt kādu no Trampam alternatīvajiem pretendentiem.

"Mēs joprojām konstatējam, ka liela daļa Trampa pašreizējo atbalstītāju ir nopietni noraizējušies par viņa iespējām sakaut Džo Baidenu, par viņa reputāciju un par to, kā tas ietekmē citas vēlēšanas," intervijā CNN norāda konservatīvo libertāņu interešu grupas "Americans for Prosperity" ("Amerikāņi par pārticību") pārstāvis Bils Rigss, piebilstot, ka šie vēlētāji varētu atbalstīt tādu Trampam alternatīvu kandidātu, kas spētu vēlēšanās pārspēt Baidenu.

Makintošs norāda, ka jebkura reklāmas rullīša sākumā nepieciešams norādīt, ka tajā intervējamā persona ir republikānis, kurš iepriekš atbalstījis Trampu, jo pretējā gadījumā skatītājs tiks atgrūsts un pieņems, ka uzrunātājs ir kārtējais "Trampa nīdējs", kura viedoklis automātiski nav ņemams vērā. Tajā pašā laikā iespējams iedarbīgi spēlēt uz nemieru, ko vēlētājos raisa Trampa uzbrukumi citiem republikāņu līderiem paša interešu vārdā.

"Win It Back" veiktās aptaujas liecina, ka Aiovā, apvidos, kur tikušas izplatītas organizācijas reklāmas, atbalsts Trampam sarucis par četriem procentpunktiem, kamēr tur, kur tās nav demonstrētas, viņa atbalstītāju skaits pieaudzis par pieciem procentpunktiem. Taču tie ir ļoti pieticīgi panākumi, ņemot vērā to, ka nacionālā līmenī savu tuvāko sāncensi Floridas gubernatoru Ronu Desantisu Tramps apsteidz par vismaz 40 procentpunktiem.

Ar Kohu saistīto organizāciju konglomerāts līdz šim iztērējis aptuveni 11 miljonus dolāru televīzijas un tīmekļa reklāmām, kā arī e-pasta kampaņai, kas vērsta gan pret Trampu, gan pret Baidenu. "Mūsu reklāmas vērstas uz mērenajiem Trampa vēlētājiem, nevis uz cilvēkiem, kas nekad nebalso par Trampu vai jau balso par Baidenu," norāda Rigss. "Mēs visi esam vienisprātis, ka Amerika nevar atļauties vēl četrus gadus Baidena administrācijas. Republikāņu vēlētājiem vienkārši nepieciešams kāds, kas pieceļas un parāda, ka spēj būt viņu jaunais līderis." Viņš tomēr atzīst, ka joprojām nav pieņemts lēmums, kuru no potenciālajiem Trampa sāncenšiem atbalstīt.

"Antitrampistu" budžeta deficīts

Tikmēr šķiet, ka veikt ievērojamas finansiālas vai politiskas investīcijas Trampa gāšanā ir bezcerīgi, un abas ārpuspartijas politiskās organizācijas - nedz "Izaugsmes klubs", nedz "Amerikāņi par pārticību" -, kas izplata pret viņu vērstās reklāmas, nav spējušas piesaistīt masveida finansējumu, uz ko bija cerējis dažs labs no republikāņiem.

Lūsija Koldvela, kas 2020. gadā vadīja republikāņa Džo Volša kampaņu, atzīst, ka pret Trampu vērstajai kampaņai līdz šim izlietotie līdzekļi ir "pilnīgi nenozīmīga nauda", un vērtē, ka visumā Trampa pretinieki pat nav iesaistījušies šī gada republikāņu priekšvēlēšanu kampaņā.

Sarunā ar televīzijas kanālu NBC republikāņu stratēģi atzīst, ka, iespējams, tam jau ir par vēlu. "Kur ir visi tie ļaudis, kas plātījās [ar Trampa apturēšanu,] ka pienācis laiks ķerties pie lietas?" izteicies kāds, vilšanās mākts, pret Trampu vērstās kampaņas padomnieks, piebilstot, ka ar savu bezdarbību bijušā prezidenta pretinieki faktiski jau atdevuši republikāņu nomināciju Trampam.

Šairija Verdona, kas savulaik bijusi nelaiķa senatora Džina Makeina kampaņas vadītāja, kā arī Trampa kampaņas finanšu komitejas priekšsēdētāja 2016. un 2020. gadā, NBC atzīst, ka kādu laiku bijusi gatava atbalstīt kādu citu pretendentu startam 2024. gada vēlēšanās, jo viņu aizkaitinājusi bijušā prezidenta aktivitātes, izsakot atbalstu atsevišķiem kandidātiem, kas noveda pie virknes sakāvju 2022. gada vidustermiņa vēlēšanās. Īpaši Verdonu ieinteresējis Desantiss, taču tagad viņa nešaubīgi atgriezusies Trampa nometnē. "Es godīgi esmu pārliecināta, ka [Tramps] priekšvēlēšanās uzvarēs," saka Verdona. Ziedotāju atturēšanos finansēt kādu alternatīvu viņa skaidro ar neticību panākumiem. "Kā mani var pārliecināt dod naudu kādam, kura uzvarai es neticu? Man nepieciešams dzīvotspējīgs kandidāts," uzsver republikāņu aktīviste.

Tikmēr kāda Republikāņu partijas nacionālā līmeņa amatpersona, kas nav saistīta ar kāda konkrēta pretendenta kampaņu, izteikusies, ka pirms nopietna līdzekļu pieplūduma, jāsagaida kandidātu loka sašaurināšanās. Amatpersona NBC atzinusi, ka viņu nepārsteidzot finansējuma trūkums pret Trampu vērstajai kampaņai, jo "neviens tiem (ziedotājiem) nav devis iemeslu" ieguldīt.

Tikmēr Trampa pārsvars pār citiem potenciālajiem republikāņu kandidātiem priekšvēlēšanu kampaņas laikā turpinājis augt. Nedz Desantisam, nedz bijušajam viceprezidentam Maikam Pensam, kas sevi pasniedz kā iespējamo konservatīvo alternatīvu, nav izdevies vērā ņemami atrauties no pārējiem republikāņu pretendentiem, demonstrējot jebkādu faktisku apdraudējumu bijušajam prezidentam un viņa atbalstītājiem.

Līdz šim Trampa sekotāji stingri turas pie viņa un atsakās nopietni apsvērt pārsviešanos kāda cita kandidāta nometnē, pat ja to reputācija spilgti kontrastē ar Trampa līdzšinējo reputāciju un sniegumu, atrodoties Baltā nama saimnieka krēslā.

Neko nav mainījušas arī otrās republikāņu debates, kas notika pagājušajā nedēļā un kurās, tāpat kā pirmajās debatēs augustā, Tramps nepiedalījās. Kā atzinuši vairāk nekā ceturtdaļa aptaujāto, debates vairojušas iespēju, ka viņi balsos par Trampu. Tikmēr Trampa kampaņas štābs pieprasījis Republikāņu nacionālajai komitejai atteikties no turpmāko debašu organizēšanas, nosaucot tās par vēlētāju gribas ignorēšanu, un tā vietā savus pūliņus veltīt Baidena sakaušanai.

Ko sola aptaujas?

Tajā pašā laikā pieaugušas arī Trampa izredzes cīņā ar Baidenu, un daļā pēdējo aptauju viņš pat nedaudz apsteidz demokrātu kandidātu. Līdz ar to sākušas gaist republikāņu vēlētāju bažas par Trampa ievēlamību, uz kurām tādas cerības likuši viņa pretinieki un sāncenši. Saskaņā ar Monmutas Universitātes aptauju, kuras rezultāti tika publicēti septembra pēdējā nedēļā, gandrīz puse jeb 48% republikāņu vēlētāju atzinuši, ka vislielākās izredzes sakaut Baidenu "noteikti" ir Trampam, bet vēl 24% pauduši viedokli, ka viņš, "visticamāk", ir spēcīgākais republikāņu kandidāts. Tādējādi kopumā ticību Trampam kopumā izteikuši 72% aptaujāto, kas ir par deviņiem procentpunktiem vairāk nekā maijā. Tikai 25% respondentu izteikušies, ka kāds cits republikāņu kandidāts "noteikti" vai "visticamāk" būtu spēcīgākais republikāņu kandidāts nākamā gada vēlēšanās.

Tajā pašā laikā Desantisu, kurš saskaņā ar NBC pagājušās nedēļas aptauju no Trampa atpaliek par 43 procentpunktiem, katram no pretendentiem attiecīgi priekšroku dodot 16 un 59% aptaujāto, 37% republikāņu vēlētāju joprojām min kā savu iespējamo otro izvēli. Ja pirmās un otrās izvēles tiek summētas, Tramps atrodas vadībā ar 70% atbalstu, bet Desantiss no viņa stipri atpaliek ar 53%. Tikmēr neviens cits no pretendentiem nav pārsniedzis pat 20% robežu.

Savukārt saskaņā ar aptauju rezultātu apkopotāja "RealClearPolitics" vidējiem rādītājiem Baidens nacionālajā līmenī Desantisu apsteidz par 2,5 procentpunktiem, kamēr Tramps sacensībā ar pašreizējo prezidentu izvirzījies vadībā ar 1,5 procentpunktu pārsvaru.

Taču uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās neizšķir balsu vairākums nacionālā mērogā, bet gan izcīnītais vairākums elektoru kolēģijā, kuru veido pavalstu pārstāvji, un Desantiss, kurš pagājušajā gadā Floridā ar pārliecinošu balsu vairākumu tika pārvēlēts gubernatora krēslā, varētu atrasties labākās pozīcijās, lai atkarotu demokrātiem tos "saulainās joslas" štatus, kurus 2020. gadā Baidenam paspēlēja Tramps, piemēram, Arizonu un Džordžiju.

Tiesa gan, sastopoties aci pret aci ar Baidenu, vislielākās izredzes šobrīd varētu būt bijušajai Dienvidkarolīnas gubernatorei Nikijai Heilijai, kura saskaņā ar "RealClearPolitics" datiem pašreizējo Baltā nama saimnieku apsteidz par 4,3 procentpunktiem, bet NBC aptaujā - pat par veseliem pieciem. Taču republikāņu priekšvēlēšanās par viņu gatavi balsot vien 5,6% vēlētāju. Tiesa, mēneša laikā kopš pirmajām debatēm viņas atbalstītāju skaits pieaudzis par 2,4 procentpunktiem, Heilijai izvirzoties trešajā vietā starp republikāņu pretendentiem.

Kopumā no 14 aptaujām, kuru rezultāti septembrī apkopoti "RealClearPolitics" datubāzē, piecās vadībā ir Tramps, piecās - Baidens, bet četrās abiem kandidātiem tiek prognozētas līdzīgas izredzes.

Taču aptauja, kas tika veikta pēc televīzijas kanāla ABC un laikraksta "The Washington Post" pasūtījuma un kuras rezultāti tika nodoti atklātībai pagājušajā nedēļā, sagādāja īpaši nepatīkamu pārsteigumu Vašingtonas politiskajam istablišmentam. Saskaņā ar šo aptauju Tramps Baidenu reģistrēto vēlētāju vidū apsteidz par veseliem 10 procentpunktiem. Taču to vairums ekspertu uzskata par anomāliju, lai gan pat paši aptauju veicēji bažījas, ka Trampa dalība cīņā par prezidenta amatu var padarīt aptaujas mazāk uzticamas.

Tomēr viens, šķiet, ir skaidrs, nākamā gada "revanša spēle" starp Trampu un Baidenu būs ievērojami sīvāka nekā 2020. gada sacensība, kurā Baidens guva pārliecinošu uzvaru.

Salīdzinājumam 2019. gada septembrī saskaņā ar "RealClearPolitics" vidējiem rādītājiem Baidens Trampu apsteidza par 9,5 procentpunktiem, kamēr "Fox News" un "ABC News"/"The Washington Post" aptaujās - attiecīgi pat par 14 un 15 procentpunktiem.

Vairums demokrātu un pat daļa republikāņu pauž pārliecību, ka Trampa pozīcijas pēdējās aptaujās ir pārspīlētas, ņemot vērā vājo atbalstu Baidenam atsevišķās demokrātu vēlētāju grupās, piemēram, starp jauniešiem un afroamerikāņiem, taču pēc 13 mēnešiem, viņuprāt, arī šie vēlētāji iekļaušoties vispārējā demokrātu nometnē.

Tikmēr saskaņā ar ASV sabiedrisko raidorganizāciju PBS un NPR pēdējo aptauju, kas veikta septembra pēdējā nedēļā, 14% amerikāņu nav pa prātam neviens no abiem potenciālajiem kandidātiem, kas ir četrreiz vairāk nekā 2020.gadā. Lai gan šajā aptaujā Baidens Trampu apsteidz par diviem procentpunktiem, neatkarīgo vēlētāju vidū bijušais prezidents ir vadībā ar astoņu procentpunktu pārsvaru.

Trampa prāvošanās ietekme

2024. gada vēlēšanas daudzējādā ziņā var tikt uzskatītas par vēsturiskām. Tā ir tikai piektā reize, kad vēlēšanās, iespējams, startēs bijušais Baltā nama saimnieks, un tā var būt tikai septītā reize, kad notiek iepriekšējo vēlēšanu rezultātu pārspēle starp tiem pašiem kandidātiem. Taču viszīmīgākais apstāklis, protams, ir tas, ka pret vienu no iespējamajiem kandidātiem - Trampu - jau četrās prāvās izvirzītas apsūdzības kopumā par 91 nodarījumu.

Saskaņā ar NPR/PBS/"Marist" aptauju vairums amerikāņu ir pārliecināti, ka Tramps vismaz zināmā mērā ir vainīgs. 49% uzskata, ka viņš izdarījis ko nelikumīgu, bet vēl 26% atzīst, ka Tramps varētu būt rīkojies neētiski, lai gan likumu nav pārkāpis.

Tajā pašā laikā vairums amerikāņu arī atzīst, ka pašreizējais prezidents vainojams sava dēla Hantera Baidena nelikumīgo darījumu piesegšanā. 36% aptaujāto uzskata, ka prezidents darījis ko nelikumīgu, kamēr 25% uzskata, ka Baidena rīcība bijusi neētiska.

Nav pārsteigums, ka šajos vērtējumos vērojams izteikts partejiskums. 90% republikāņu ir pārliecināti, ka Baidena rīcība saistībā ar dēla biznesa darījumiem bijusi nosodāma. Tādās pašās domās ir arī 70% neatkarīgo vēlētāju, kamēr starp demokrātiem šādam viedoklim piekrīt tikai trešdaļa. Tajā pašā laikā gandrīz 97% demokrātu ir pārliecināti par Trampa vainu, un viņiem šajā jautājumā pieslejas arī trīs ceturtdaļas neatkarīgo, kamēr starp republikāņiem Trampa iespējamo vainu atzīst tikai puse.

Zīmīgi, ka divas trešdaļas to republikāņu, kas pauduši atbalstu Trampam, izteikušies, ka dod viņam priekšroku kā nākamajam prezidentam pat tad, ja viņš tiks notiesāts par kādu kriminālsodāmu nodarījumu.

Trešā kandidāta intriga

Ņemot vērā to vēlētāju lielo skaitu, kam nepatīk nedz Tramps, nedz Baidens, pieaugusi interese par kādu iespējamo trešo kandidātu, lai gan aptaujas liecina, ka galvenā cīņa arī trešā kandidāta gadījumā saglabāsies starp demokrātu un republikāņu nominētajiem kandidātiem.

Saskaņā ar NPR/PBS/"Marist" aptauju zaļo, libertāņu vai vēl kādas citas trešās partijas kandidātam priekšroku varētu dot 20% reģistrēto vēlētāju. Taču šādā gadījumā Baidens un Tramps vienalga saņemtu attiecīgi 40% un 39% balsu.

Avoti: CNN, NBC, NYT, "The Hill", "Politico", PBS, NPR.