Krievijas aviācija kļūst aizvien bīstamāka
Krievijas lidmašīnas lido daudz retāk, taču lūzt divreiz biežāk. Sankcijas pamazām grauj agresorvalsts aviāciju – izdevums “Novaja Gazeta Eiropa” saskaitījis vairāk nekā 120 incidentus kopš šā gada sākuma.
12. septembrī “Uralskije avioliniji” laineris “Airbus A320”, kas bija ceļā no Sočiem uz Omsku, nosēdās laukā Novosibirskas apgabalā. Izglāba pilotu meistarība, no 167 cilvēkiem tikai dažiem bija vajadzīga mediķu palīdzība. Lidmašīnai bija aizdedzies viens no dzinējiem.
Pērn septembrī Starptautiskā civilās aviācijas organizācija pēc drošības audita rezultātiem apzīmēja Krieviju ar “sarkanu karodziņu”. No 193 pārstāvētajām valstīm tik slikta situācija ir vēl trijās – Butānā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Libērijā.
No janvāra līdz augustam zināmo incidentu Krievijas civilajā aviācijā ir 2,2 reižu vairāk nekā no 2018. līdz 2022. gadam, kad uzskaitīti 55 negadījumi.
Visnedrošākie ir dzinēji (30% gadījumu) un šasijas (25%), bieži ir problēmas ar bremzēm, kondicionēšanas sistēmu, plaisām kabīnes stiklā (3–6%).
Tajā pašā laikā avioreisu ir mazāk, pēc “Vedomosti” datiem, 86%, salīdzinot ar 2021. gadu un 75% ar 2019. gadu. Pārbaudīt to grūti, jo Rosaviacija pārtraukusi publicēt statistiku. Iespējams, patiesi skaitļi ir vēl zemāki. Krievijas lidmašīnām ir slēgta rietumvalstu gaisa telpa, pašu uzsāktā kara dēļ valsts dienvidos slēgtas 11 lidostas, Šeremetjevā no pieciem termināliem darbojas divi, laiku pa laikam dronu dēļ darbu pārtrauc lidostas.
Problēmas bijušas arī pirms iebrukuma Ukrainā. Pēdējos 23 gadus Krievija ieņem pirmo vietu pasaulē pēc aviokatastrofās bojā gājušo skaita – kopš 2000. gada vismaz 1712 upuri. Otrā vietā ir ASV ar 1349 bojā gājušajiem. Šajā uzskaitē nav ņemti vērā terora akti.
Turklāt jau pieminēto ASV lidsabiedrības, piemēram, 2021. gadā pārvadāja septiņas reizes vairāk pasažieru nekā Krievija. Tādējādi, rēķinot uz pasažieru skaitu, Krievijā nāves gadījumu bijis 18 reižu vairāk nekā ASV.
Pērn aprīlī Krievijas civilās aviācijas flotē bija 1287 gaisa kuģi – 470 krievu vai padomju ražojumi, 817 – ārzemju, no kurām 700 bija iegūti līzingā un reģistrēti ārvalstīs. Gandrīz visas līzinga lidmašīnas Krievija pārņēma savā reģistrā. Satiksmes ministrs Vitālijs Saveļjevs neslēpa, ka “mēs savācām svešu īpašumu”.
Gan sankciju, gan šīs zādzības dēļ ārvalstis vairs neuzņemas lidmašīnu remontu un apkopi, nav programmnodrošinājuma, rezerves daļas krievi meklē pa dažādiem aplinkus ceļiem.
Vēl aizvien liela daļa Krievijas lidmašīnu ir Ukrainā ražotās Аn-24 un Аn-26, kuru vidējais vecums ir 48 gadi, un krievu Jak-42 (28 gadi). Nedienas sākušās arī ar ārzemju lidmašīnām – vismaz 72 (9%) jau vismaz vienu reizi salūzušas. Defektus laboja nesertificēti servisi, izmantojot nezināmas izcelsmes detaļas. Ir zināms, ka pa kluso lidsabiedrības rezerves daļām izjauc vairs nelietotās lidmašīnas.
Pagājušā gada beigās Krievijas valdība arī atļāva izmantot lidmašīnu remontam neoriģinālās detaļas. “Rosaviacija” pazeminājusi prasības, citādi nebūs, kam lidot.
Aizbraukuši arī daudzi prasmīgi inženieri un piloti – darba kļuvis mazāk, un tie, kas pārzina ārzemju lainerus, meklējuši iespējas gan Eiropā, gan Karību salās un citur.
Palīdzību Krievijas aviācijai sola partnere no jaunās “Ļaunuma ass” – Irāna. Tomēr no 335 Irānas pasažieru lidmašīnām 2021. gadā tikai 171 bija darba kārtībā, un pārējās gaidīja rezerves daļas. Pašlaik lido 180, kaut vajadzētu 550. Irānas gaisa flote ir vēl vecāka nekā krievu, attiecīgi 28 un 14,6 gadi, un šīs valsts speciālistiem nav pieredzes ar mūsdienīgām lidmašīnām.
Tajās ir daudz elektronikas, par ko irāņiem nav daudz sajēgas. “Viena no Krievijas lidmašīnām jau pusgadu stāv apkopē – Irāna nevar [tikt galā],” “Novaja Gazeta” saka aviācijas eksperts, kurš vēlas palikt anonīms. Runa ir par “Airbus”, ko “Aeroflote” nosūtīja uz Irānu pirms pieciem mēnešiem, un tagad termiņš pārcelts uz nākamā gada martu.
Krievu plāns līdz 2030. gadam saražot pašiem vairāk nekā 1000 lidmašīnu arī šķiet apšaubāms. Neizdodas aizstāt rietumu detaļas, termini pārbīdās, testi izgāžas.
Protams, vainīgos meklē, bet ne jau Kremlī, kur uzsāka karu. Pēc ārkārtas nosēšanās Novosibirskas apgabalā Federālās gaisa transporta aģentūras vadītājs Aleksandrs Neradko atbrīvots no amata, kuru ieņēma 15 gadus. Vietā nācis viņa vietnieks Dmitrijs Jadrovs, bet pats grēkāzis pārcelts tuvāk zemei – par “Nornikel” viceprezidentu.
