Vai Slovākijas vēlēšanas draud satricināt atbalstu Ukrainai?
Slovākijā sestdien notiek parlamenta vēlēšanas, kuru iznākums draud iedragāt līdzšinējo Rietumu vienprātīgo atbalstu Ukrainai tās aizstāvības karā pret Krieviju.
Gandrīz līdz pēdējam brīdim aptaujās vadībā atradusies bijušā premjerministra Roberta Fico vadītā kreisi populistiskā partija "Smer" (Virziens-sociāldemokrātija), par kuru grasās balsot aptuveni 18% slovāku un kas savu kampaņu balstījusi aicinājumos pārtraukt militāro atbalstu Kijivai, bloķēt Ukrainas uzņemšanu NATO un atcelt sankcijas pret Krieviju.
Uzstājoties priekšvēlēšanu mītiņā, 6. septembrī Mihalovcē, kas atrodas netālu no robežas ar Ukrainu, Fico pieprasīja pārtraukt Rietumu ieroču piegādes Kijivai. "Miers ir vienīgais risinājums. Es neļaušu sevi kritizēt un apsaukāt par kara kurinātāju tikai tāpēc, ka runāju par mieru, kamēr tie, kas atbalsta karu un slepkavošanu tiek saukti par miera aktīvistiem. Mūsu galvās tas viss ir sajaucies. Mēs nesūtīsim uz Ukrainas no valsts noliktavām ne vienu vienīgu patronu," saviem atbalstītājiem paziņoja "Smer" līderis.
Fico pat neslēpti atkārto Kremļa propagandas tēzes, apgalvojot, ka Krievijas uzsāktajā karā esot vainojama NATO un ka Maskava uzbrukumu kaimiņvalstij sākusi pēc tam, kad "ukraiņu nacisti un fašisti sāka slepkavot Krievijas pilsoņus Donbasā".
Militārā palīdzība
Līdz šim Slovākija bijusi stingra Ukrainas atbalstītāja un nodevusi ukraiņiem tās rīcībā esošos PSRS ražotos iznīcinātājus "MiG-29" un zenītraķešu kompleksus S-300. Fico sola izbeigt šādu politiku. "Dieva vārdā, kāpēc mēs nevedam miera sarunas? Kāpēc mēs runājam par to, cik daudz munīcijas sūtīsim Ukrainai, kādus tankus sūtīsim, cik miljardu tērēsim vēl lielākam bruņojumam," retoriski vaicā Fico.
Savukārt sarunā ar aģentūru AP viņš izteicies, ka, izmantojot ASV un Eiropas Savienības (ES) ietekmi, vajadzētu piespiest karojošās puses sēsties pie sarunu galda un atrast "zināma veida kompromisu, kas garantētu Ukrainas drošību". Politiķis arī piebildis, ka, nonākot pie varas, noraidīs ES sankcijas pret Krieviju un bloķēs Ukrainas pieteikumu dalībai NATO.
Tomēr pat gadījumā, ja "Smer" vēlēšanās uzvarēs, partijai nav izredžu izcīnīt absolūto vairākumu, un tāpēc tai nāksies meklēt koalīcijas partnerus, kas daudzajām mazākajām partijām, kam izdosies pārvarēt iekļūšanai parlamentā noteikto 5% barjeru, var piešķirt izšķirošu lomu Slovākijas politikā. Tiek izteiktas cerības, ka nepieciešamība veidot koalīciju varētu mīkstināt "Smer" nostāju ārpolitikā. Tiek norādīts, ka arī iepriekš pēc vēlēšanām Fico izrādījis pragmātisku nostāju nekā kampaņas laikā un, piemēram, 2014. gadā atbalstījis sankciju piemērošanu Krievijai pēc Ukrainai piederošās Krimas pussalas anektēšanas.
Politiskās jukas
Fico jau trīskārt ieņēmis premjera krēslu, kurā atradies no 2006. līdz 2010. gadam un no 2012. līdz 2018. gadam. Tomēr 2018. gadā viņam nācās valdības vadītāja amatu atstāt pirms pilnvaru termiņa beigām, kad pētnieciskā žurnālista Jana Kucjaka un viņa līgavas Martinas Kušnirovas slepkavība izsauca masu protestus, kādi nebija pieredzēti kopš 1989. gada Samta revolūcijas. Kucjaks cita starpā izmeklēja ar politiķiem saistīto ietekmīgāko uzņēmēju aprindu pārstāvju iespējamo izvairīšanos no nodokļiem, kas meta ēnu arī pār "Smer" līderiem.
Kopš Fico valdības krišanas Slovākija pieredzējusi politiskās nestabilitātes periodu, un piecu gadu laikā cits citu amatā jau nomainījuši četri premjerministri.
Sākotnēji Fico nomainīja viņa partijas biedrs Pēters Pelegrīni, kas gan drīz vien pameta "Smer" rindas, lai nodibinātu pats savu partiju "Hlas" ("Balss"). 2020. gadā notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarēja pret līdzšinējo istablišmentu vērstā centriski labējā partija "Vienkāršie ļaudis un neatkarīgās personības" (OLaNO), kuras galvenais priekšvēlēšanu sauklis bija korupcijas apkarošana. OLaNO, kas vēlēšanās ieguva 25% balsu, izveidoja raibu koalīciju, kurā bija pārstāvēti gan libertāņi, gan nacionālisti, gan kristīgie demokrāti.
Taču Igora Matoviča vadīto valdību sašūpoja kritika par Covid-19 pandēmijas laikā īstenoto politiku, bet pēc tam - strauji augošās enerģijas cenas un inflācija, ko izraisīja Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā. Koalīcijas valdību destabilizēja arī pastāvīgās iekšējās domstarpības. 2021. gadā Matovičs premjerministra pilnvaras nodeva savam līdzšinējam vietniekam Eduardam Hegeram. Pēc tam, kad koalīciju pameta liberālā partija "Brīvība un Solidaritāte" (SaS), 2022. gada decembrī Hegera valdība krita, neizturot parlamentā uzticības balsojumu. Tas noveda pie pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanas, bet maijā Hegeru pagaidu valdības vadītāja krēslā nomainīja bijušais Nacionālās bankas prezidenta vietnieks Ludovits Odors, kas izveidoja tā dēvēto tehnokrātu kabinetu.
Tajā pašā laikā Fico, šķiet, daļēji spējis atgūt savas pozīcijas, lielā mērā pateicoties aicinājumiem pārtraukt atbalstīt Ukrainu, atzīst Bratislavā bāzētās domnīcas GLOBSEC eksperte Dominika Haidu.
Prokrieviskie noskaņojumi
"Šāda veida pret Ukrainu vērsti vai pat prokrieviski naratīvi uzrunā slovākus. Viens no faktoriem nenoliedzami ir tas, ka Slovākijā vēsturiski bijusi visai liela sabiedrības daļa, kas noskaņota prokrieviski," sarunā ar ASV valdības finansētu radiostaciju "Voice of America" norāda Haidu.
Kā liecina nesen GLOBSEC veiktā aptauja, nedaudz vairāk kā puse slovāku ir pārliecināti, ka Krievijas atkārtotajā iebrukumā Ukrainā pagājušā gada februārī patiesībā esot vainojami Rietumi vai Kijiva. Puse aptaujāto arī uzskata, ka lielākos draudus Slovākijai radot ASV. Vēl pērn šādās domās bija tikai 39% slovāku. 69% respondentu uzskata, ka, piegādājot kara tehniku Ukrainai, Slovākija provocē Krieviju un pati var tikt ierauta karā. Tikmēr valsts dalību NATO šobrīd atbalsta vairs tikai 58% slovāku.
Tajā pašā laikā Prāgā bāzētās domnīcas AMO pētniece Nikoleta Nemečkajova sarunā ar RFE/RL paudusi pārliecību, ka Kremlis nav pielicis tiešus pūliņus, lai ietekmētu slovāku sabiedrības noskaņojumu un vēlēšanu iznākumu un drīzāk tas ir pašas Slovākijas politiķu darbības rezultāts.
No otras puses politiķi nekautrējas izmantot šos noskaņojumus savā labā, savukārt norāda Haidu. "Politiķi izmanto karu Ukrainā nacionālistiska populisma uzkurināšanai. Tāpēc viņi Ukrainas kara problēmu kontrastē ar atbalstu Slovākijai," piebilst Haidu.
Kā piemēru viņa min apgalvojumus, ka, sniedzot militāro palīdzību Ukrainai, tiekot mazinātas drošības garantijas Slovākijai, bet, sniedzot Kijivai finansiālo atbalstu, nauda tiekot atņemta slovākiem, kam tā esot vairāk nepieciešama. Tādējādi tiek radīts priekšstats, ka atbalsts Ukrainai faktiski ir vēršanās pret Slovākiju, atzīst GLOBSEC eksperte.
Savukārt Nemečkajova pozitīvo attieksmi pret Krieviju, ko lolo daļa slovāku atšķirībā no saviem kaimiņiem čehiem vai poļiem, skaidro ar nostaļģiju pēc komunistiskās pagātnes un ar vilšanos ES, kā arī ar vēsturiskiem iemesliem, piemēram, 19.gadsimta centieniem multikulturālās Hābsburgu monarhijas apstākļos veidot atšķirīgu slovāku identitāti, kas caur panslāvismu bija saistīti ar toreizējo Krievijas impēriju, kura kā "vecākais brālis" varētu atbrīvot slovākus no Austroungārijas jūga.
Orbāna iespējamais sabiedrotais
Līdz šim Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns bijis vienīgais ES un NATO dalībvalsts līderis, kas atklāti apšaubījis Rietumu atbalstu Ukrainai, bet Fico Ungārijas līdera personā saskata savu nākotnes sabiedroto, AP norāda Slovākijas Sabiedrisko lietu institūta dibinātājs Grigorijs Mesežnikovs.
"Manuprāt, [Fico] nav pietiekami drosmīgs, lai kļūtu par vienīgo disidentu. Taču tagad, kad viņam ir Orbāns, viņš ieguvis stingru atspēriena punktu. Tāpēc viņš piebiedrosies Orbānam. Viņš kļuvis par ļoti patiesu Krievijas atbalstītāju un izplata krievu naratīvus," atzīst Mesežnikovs.
Arī vairākās rietumvalstīs populistu partijas, kas noskaņotas skeptiski pret militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai, bauda vērā ņemamu vēlētāju atbalstu, savukārt brīdina Haidu. "Baidos, ka tas var izsaukt zināmu domino efektu, īpaši valstīs, kurās gaidāmas vēlēšanas. Mēs jau vērojam, ka Polijā, [kur vēlēšanas paredzētas 15.oktobrī], ticis aktualizēts jautājums par atbalstu Ukrainai," norāda eksperte.
Tomēr Slovākijas gadījumā, nemaz nerunājot par Poliju, tā lielā mērā var arī izrādīties vien priekšvēlēšanu retorika, jo Budapeštas un Bratislavas attiecības vēsturiski ar lielu mīlu nekad nav izcēlušās.
Nelegālā imigrācija
"Smer" savu pozīciju stiprināšanai izmanto arī nelegālos imigrantus, kas Slovākijā arvien lielākā skaitā ierodas no Ungārijas. Fico agresīvajai retorikai, kas vērsta uz nelegālās imigrācijas apkarošanu un robežu stiprināšanu piebalso arī galēji labējās partijas - "Republika" un Slovāku Nacionālā partija (SNS). Pret imigrāciju asi vēršas arī konservatīvās partijas OLaNO līderis un bijušais premjers Matovičs.
Fico uzsvēris, ka Slovākiju atkal appludina tūkstoši nelegālo imigrantu, un aicinājis Odora vadīto pagaidu valdību slēgt valsts robežas. Tikmēr liberāļi migrācijas krīzē metušies vainot Ungārijas varasiestādes. Florences Universitātes asociētais profesors Stefāno Botoni sarunā ar tīmekļa izdevumu "Visegrad Insight" izteicies, ka situācija uz Ungārijas un Slovākijas robežas, "visticamāk, ir politiskās diversijas akts, kura mērķis ir vājināt un diskreditēt pašreizējo kabinetu pirms Slovākijas vēlēšanām".
Nākamās koalīcijas aprises
Pēdējās dienās "Smer" panākusi un divās aptaujās pat nedaudz apsteigusi nesen dibinātā kreisi liberālā partija "Progresīvā Slovākija" (PS), kuras līderis ir pašreizējais Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Mihals Šimečka. Partija ieņem prorietumniecisku nostāju un stingri iestājas par militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai.
Eksperti atzīst, ka neatkarīgi no tā, kura no abām partijām gūs vēlēšanās formālu uzvaru, koalīcijas sarunas nebūs vieglas un ka vēlēšanas nepieliks punktu nestabilitātes periodam Slovākijas politikā.
Trešajā vietā varētu ierindoties mēreni kreisi orientētā partija "Hlas", ko vada Pelegrīni, kas ieņēma premjera krēslu pēc Fico gāšanas no 2018. līdz 2020. gadam. Lai gan viņš pagaidām nav devis skaidru atbildi, kuru no iespējamajiem vēlēšanu uzvarētājiem "Hlas" varētu atbalstīt, tiek uzskatīts, ka viņam tuvāks varētu būt Fico. Mesežnikovs "Hlas" pat dēvē par "Smer" "cilvēcīgo seju". Lai gan Fico un Pelegrīni personīgās attiecības ir visai sliktas, "Hlas" ierindas biedru vairākums pēc vēlēšanām varētu dot priekšroku sadarbībai ar "Smer", atzīst eksperts.
Kā iespējamais "Smer" koalīcijas partneris tiek minēta arī galēji labējā partija "Republika", taču ārvalstu diplomāti norāda, ka pat iespējamajiem Fico sabiedrotajiem šāda sadarbība nozīmētu "sarkanās līnijas" pārkāpšanu. Tikmēr citas partijas, kam būtu pret Maskavu tik labvēlīga attieksme kā Fico, grūti atrast.
PS ir noraidījusi jebkādas sadarbības iespējas ar "Smer", taču izrādījusi gatavību sadarboties ar mazajām konservatīvajām partijām, lai gan šāda koalīcija būtu nestabila ideoloģisko pretišķību dēļ.
Piemēram, liberālās partijas SaS līderis Rihards Sulīks "Progresīvās Slovākijas" ekonomisko programmu nosaucis par "neomarksistisku". Savukārt konservatīvajai partijai "Sme rodina" ("Mēs esam ģimene") un kristīgajiem demokrātiem (KDH) nav pa prātam PS programmā paredzētais likums par viendzimuma pāru kopdzīves reģistrāciju.
Kādā nesenā intervijā Šimečka izrādījis gatavību uz kompromisiem, ja viņam tiks uzticēta nākamās valdības veidošana. Viņš norādījis, ka "konservatīvo un liberāļu koalīcija ES darbojas" un ka viņš nevēlas pieļaut, ka Slovākijā tas būtu citādi.
Avoti: "Voice of America", RFE/RL, "Visegrad Insight", "Reuters".
