"Neskrieniet! Nēsājiet lietussargu un lieciet saulesbrilles pakausī!" Šie brīdinājumi atkal ļoti aktuāli Austrālijā

Katru pavasari — neaizmirstam, ka dienvidu puslodē pašlaik ir pavasaris — pilsētu ielas, parki un citas sabiedriskas vietas kļūst par īstu kaujas lauku, kad austrāliešu iemīļotie putni Austrālijas žagatas (Gymnorhina tibicen) un cilvēki uzsāk tradicionālos “karus par teritoriju”. Šajā laikā žagatas dēj olas un audzina savus mazuļus — un ārkārtīgi kareivīgi aizsargā ne vien ligzdu, bet visu apkārtējo teritoriju, pikējoši uzbrūkot ikvienam, kuru uzskata par potenciālu draudu, liekot vietējiem iedzīvotājiem un ieklīdušajiem svešiniekiem likt uz galvas visdažādāko aizsardzības ekipējumu.

Katru dienu tiek ziņots par vairākiem putnu uzbrukumiem, reizēm nodarot smagas traumas, gadu gaitā ir bijuši pat letāli gadījumi. Kaut gan iemīļoti putni, kurus daudzi mēdz uzskatīt par nacionālo simbolu, Austrālijas žagatas var būt ļoti bīstamas no augusta līdz novembrim.

“Mani patiešām pārņem šausmas,” 21 gadus vecā Tiona Zailstra izteicās BBC. Viņa žēlojas, ka viņas tuvējo dzelzceļa staciju vērīgi uzmana kāda žagata, kas katrreiz nez kādēļ par savu upuri izvēlas tieši viņu. “Tās ir klusās slepkavas… Es tikai pamanu šo ēnu virs manas galvas, kas kļūst aizvien lielāka, lielāka un lielāka. Man ir astma, un man nāktos skriet, pēc tam vilcienā piedzīvot astmas lēkmi — lai tikai aizbēgtu no šīs žagatas. Nezinu, kādēļ viņa mani neieredz, taču tā ir, zvēru, es viņai neko sliktu nekad neesmu nodarījusi!”

Eksperti saka, ka žagatas, kas ir ļoti gudri putni, var dažādas cilvēku darbības, piemēram, skriešanu pa putnu teritoriju, interpretēt kā agresīvu rīcību, turklāt viņi spēj atcerēties atsevišķu cilvēku sejas. “Pieņemsim, jūs pret putnu vicinājāt rokas vai mēģinājāt tam iesist, lai aizdzītu,” sacīja dzīvnieku uzvedības pētniece, profesore Džizela Kaplana, kura ir sarakstījusi grāmatu par žagatām. “Tas ir kara pieteikums. Žagata to uztver kā agresijas pazīmi un kopš tā laika katru gadu pikēs uz šo cilvēku. Persona ar līdzīgu figūru, līdzīgu garumu un matu krāsu arī var kļūdaini krist par upuri tās dusmām vai satraukumam.”

Vairumā gadījumu cietuši tiek sveikā ar skrambām, taču ir zināmi gadījumi, kad cietušie ir zaudējuši redzi vai guvuši smagas sejas traumas. Bijuši arī pavisam traģiski gadījumi, piemēram, 2021. gadā gāja bojā mazs bērns, kad viņa mamma nokrita, cenšoties izvairīties no žagatas uzbrukuma. 2019. gadā sirmgalvis guva nāvējošas galvas traumas, nokrītot no velosipēda, kad bēga no uzbrūkošā putna, bet 2010. gadā 12 gadus vecu zēnu līdzīgos apstākļos notrieca automašīna.

Daudz biežāka ir cilvēku agresīva uzvedība pret žagatām. Maijā Viktorijas štatā kādam vīrietim tika piespriests naudas sods par četru žagatu nogalināšanu un divu tik smagu sakropļošanu, ka viņas nācās iemidzināt. Gandrīz katru gadu tiek atrastas daudzas nošautas, noindētas, sadedzinātas un citādi mokošā nāvē mirušas žagatas. Reizēm varas iestādes uzdod likvidēt problēmas radošās žagatas.

Dzīvnieku aizstāvji uzskata, ka lielākus draudus rada cilvēku neadekvāta pretreakcija. Kaut gan pastāv pavisam neliels patiešām agresīvu žagatu skaits, un šo agresiju veicina viņu bēdīgā pieredze saskarē ar cilvēkiem, absolūtais vairums putni ir miermīlīgi un saprātīgi radījumi, uzsver Kaplana. Vislabāk ir likt viņām mieru un izvairīties no viņu ligzdu vietām. Varas iestādes ne vien uzstāda atbilstošajās vietās brīdinājuma zīmes, bet dažos štatos pat darbojas lietotnes, kas informē par ligzdu atrašanās vietām.

Ja saskaraties ar pikējošu žagatu, eksperti iesaka neskriet un nesist putnam. Ja braucat ar velosipēdu, nokāpiet. Saglabājiet mieru un ātrā gaitā pameties bīstamo rajonu. Lietojiet lietussargu vai turiet virs galvas mugursomu. Vēlams izmantot arī tādus aizsarglīdzekļus kā saulesbrilles un triecienizturīgas galvassegas, parasti par tām izmanto lielas plastmasas saldējuma tvertnes, kurās izgriezti caurumi acīm, vai ķiveres.

Ja nekas nelīdz, pamēģiniet lidoņus pielabināt. Kaut gan varas iestādes parasti brīdina nebarot savvaļas dzīvniekus, profesore Kaplana iesaka kritiskā situācijā izlīdzēties ar maizi vai gaļu. “Jūs varat sadraudzēties ar žagatām… viņas mēdz būt ļoti diplomātiskas,” viņa sacīja.

Tiona Zailstra uz šādiem mēģinājumiem raugās skeptiski, taču piekrīt, ka putniem nedrīkst darīt pāri un cilvēkiem ir jāsadzīvo ar viņiem. “Lai kā man viņas nepatiktu, viņas nav pelnījušas nāvi tikai tādēļ, ka aizsargā savas olas.”

Turklāt žagatu uzbrukums ir sava veida “iesvētības”. “Vai jūs tiešām esat austrālietis, ja jums ne reizi nav virsū pikējusi žagata?” viņa pasmej.