Pasaulē par vienu "valsti" mazāk — Kalnu Karabaha oficiāli pašlikvidējusies
Starptautiski neatzītā Kalnu Karabaha, kuru armēņu separātisti izveidoja 1991. gada decembrī Azerbaidžānas teritorijā, ir beigusi pastāvēt — tās vadītājs Samvels Šahramanjans parakstījis dekrētu par tās likvidēšanu un visu tās pakļautībā esošo valsts iestāžu un organizāciju darbības izbeigšanu.
Kalnu Karabahas iedzīvotāju ikdiena militāro kauju laikā
Vienlaikus Kalnu Karabahas iedzīvotājiem, tostarp tiem, kuri ir pametuši šo republiku, uzdots iepazīties ar Azerbaidžānas piedāvātajiem reintegrācijas noteikumiem, lai “pieņemtu patstāvīgu un individuālu lēmumu par iespēju atrasties (atgriezties) Kalnu Karabahā”.
Dekrēts stājas spēkā publicēšanas dienā 28. septembrī, bet minētās iestādes un organizācijas tiek likvidētas līdz 2024. gada 1. janvārim.
Azerbaidžānas prezidents Ilhams Aljevs jau sen bija solījis atjaunot Baku suverenitāti pār Kalnu Karabahu, vajadzības gadījumā ar spēku. Šā gada 22. maijā Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans paziņoja, ka Armēnija atzīst Azerbaidžānas teritoriālo integritāti un Kalnu Karabahu kā tās sastāvdaļu, ja armēņu iedzīvotājiem tiks garantēta drošība.
#BREAKING #Azerbaijan #Armenia The behavior of a Azerbaijani Armed Forces soldier during the removal of the flag of the Republic of Artsakh in Nagorno-Karabakh. pic.twitter.com/Tdv1l0rmfz
— The National Independent (@NationalIndNews) September 20, 2023
#BREAKING #Azerbaijan #Armenia Soldiers of the Azerbaijani Armed Forces raise the flag of Azerbaijan in Syrkhavend/Nor Ghazanchi, Nagorno-Karabakh. pic.twitter.com/l7omtK26Td
— The National Independent (@NationalIndNews) September 27, 2023
PSRS sabrukšanas laikā un vairākus gadus ilgstot armēņu un azerbaidžāņu asiņainajam etniskajam konfliktam, 1991. gada 10. decembrī Kalnu Karabaha pasludināja neatkarību no Azerbaidžānas. Baku noraidīja šo deklarāciju un sākās pirmais Karabahas karš, kas ilga līdz pamiera noslēgšanai 1994. gada maijā. Šajā karā faktisku uzvaru svinēja armēņi, kuri ne vien atsita Azerbaidžānas ofensīvu, bet sagrāba lielāko daļu no septiņiem etnisko azerbaidžāņu apdzīvotajiem Azerbaidžānas apgabaliem, separātistu kontrolētajai teritorijai palielinoties apmēram divas reizes.
Nestabilais miers saglabājās līdz pat 2020. gada 27. septembrim, kad Azerbaidžāna sāka plašu uzbrukumu, uzsākot otro Karabahas karu. Ar Turcijas atbalstu 44 dienu kara laikā Baku atguva kontroli ne tikai pār etnisko azerbaidžāņu rajoniem, bet būtiski samazināja pašu Kalnu Karabahas teritoriju, bet separātisti saglabāja tikai nelielu, Krievijas miera uzturētāju apsargātu Lačinas koridoru, kas to savienoja ar Armēniju.
Nāvējošo triecienu separātiskajai republikai Azerbaidžāna deva ar šā gada 19. septembrī uzsākto liela mēroga operāciju, un jau nākamajā dienā Kalnu Karabahas vadība paziņoja par kapitulāciju un ieroču nolikšanu. Kopš tā laika republiku pametuši apmēram 65 tūkstoši armēņu, baidoties no etniskās tīrīšanas. Pirms kara tajā dzīvoja 120 tūkstoši cilvēku.
