Austrumāfrikā atklātas vissenākās koka būves paliekas
Pie Zambijas un Tanzānijas robežupes atklātas senākās zināmās koka būves paliekas – pirms gandrīz pusmiljona gadu mūsu priekšteči te izveidoja laipu vai platformu.
Konstrukcija pie Kalambo upes Zambijas pusē bijusi vienkārša, darināta no diviem baļķiem, apstrādātiem ar ar asiem akmens instrumentiem, taču ievērojami maina priekšstatus par aizvēstures laika cilvēkiem.
“Kad es to ieraudzīju pirmoreiz, es nespēju noticēt, ka tā ir īsta. Koks un akmens liecina par augstu izdomas līmeni, tehniskām prasmēm un plānošanu,” saka arheologs, Liverpūles universitātes profesors Larijs Barhams, kurš vada pētījumu.
Viņš spriež, ka šī varēja būt daļa no gājēju laipas vai arī platformas, ko varēja izmantot kā pamatni kādas mantības turēšanai, malkai vai ēdienam, arī sēdēt uz tās, uzstādīt slieteni un izmantot guļvietai, lai nav uz plikas zemes.
Zinātnieki no Aberistvitas universitātes Velsā noteikuši, ka atraduma vecums ir vismaz 476 000 gadu, ilgi pirms parādījās mūsdienu cilvēks Homo sapiens, kura saknes datējamas pirms 300 000 gadu. Šā veikuma autori varētu būt mūsu priekštecis Homo heidelbergensis.
Pētījuma apraksts publicēts žurnālā “Nature”. Koka izstrādājumi reti kad saglabājas tik ilgi, un Kalambo rajonā par labu nākušas dūņas un bezskābekļa vide. Iespējams, šeit atrodas vēl citi koka artefakti, un Barhams cer sadarbībā ar Zambijas valdību panākt Kalambo ūdenskritumu iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
