Azerbaidžānas militārajā operācijā Kalnu Karabahā gājuši bojā seši Krievijas miera uzturētāji

Azerbaidžānas prokuratūra paziņoja, ka pieci krievi gāja bojā trešdien, kad Azerbaidžānas spēki viņus kļūdaini noturēja par armēņu separātistiem, bet vienu krievu nošāva armēņu separātisti.

Kā ziņots, saskaņā ar pamiera vienošanos, kas tika panākta ar Krievijas starpniecību pēc 24 stundas ilgušās karadarbības, armēņu separātisti trešdien piekrita nolikt ieročus. Arī ceturtdienas sarunas tikušas organizētas tā dēvēto krievu miera uzturētāju klātbūtnē.

Azerbaidžānas prezidenta kanceleja paziņojusi, ka divas stundas ilgušās sarunas noritējušas "konstruktīvā un miermīlīgā gaisotnē" un abas puses piekritušas sarunu turpināšanai. Baku pārstāvji iesnieguši plānu Kalnu Karabahas "reintegrācijai" Azerbaidžānā un apsolījuši nodrošināt anklāva iedzīvotājiem steidzami nepieciešamās degvielas un humanitāro kravu piegādes, kā arī gādāt par tiem nepieciešamo medicīnisko aprūpi.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma bijusi "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

2020.gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās ar pamieru, kas tika noslēgts ar Krievijas starpniecību. Saskaņā ar toreizējo vienošanos, ko daudzi Armēnijā uzskata par nodevību, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Armēnija ceturtdien brīdinājusi ANO, ka Azerbaidžāna, atgūstot kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju, īsteno "etnisko tīrīšanu" un pastrādā "noziegumus pret cilvēci". Tiek lēsts, ka kopumā Kalnu Karabahā mīt 120 000 armēņu.