Psihologi analizē Putinu: viņu vada naids, bet bailes viņš nejūt
Dusmu, naida un nicinājuma pārņemts, bet nejūt nekādas bailes – tāds ir secinājums, izanalizējot Krievijas diktatora Vladimira Putina uzstāšanās pirms un pēc iebrukuma Ukrainā, secinājusi klīniskā psiholoģe Nirita Pizano.
Ar savu vērtējumu viņa dalījusies ASV Bruņoto spēku Stratēģiskās pavēlniecības rīkotajā simpozijā par atturēšanas stratēģiju. Baiļu neesamība ļauj izskaidrot, kāpēc uz Putinu neiedarbojas tradicionālā atturēšanas stratēģija, norādījusi Pizano ap 700 Pentagona konferences dalībnieku un izdevumam “Nikkei Asia”.
Pizano ir vadošā psiholoģe ASV laboratorijā “Cognovi Labs”, kas izmanto mākslīgo intelektu un uzvedības psiholoģiju, vērtējot cilvēku emocijas, lai izprastu viņu lēmumu motivāciju. Putina gadījumā analizētas viņa uzstāšanās 2022. gada 21. un 24. februārī un runas šogad – 21. februārī Federālajā sapulcē un 4. septembrī preses konferencē ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.
Pētnieki lika balles, vērtējot aktivitātes līmeni (emociju saikni ar uzvedību) un veidoja reitingu gatavībai rīkoties. Vērā ņemtas desmit emocijas: sešas pamata (prieks, dusmas, riebums, bailes, skumjas, izbrīns) un četras, kurām ir nozīmē atturēšanas politikā, nacionālajā drošībā un lēmumu pieņemšanā – jautrība, nicinājums, cerība un ticība (uzticība).
Divās Putina uzrunās Krievijai kara priekšvakarā un nākamajā dienā galvenās emocijas bija dusmas, riebums un nicinājums. Pizano tās raksturo kā diktatora pamatemocijas.
24. februārī, paziņojot par “specoperācijas” sākšanu, ticības un cerības bijis vairāk. Kaut arī plānotais zibenskarš izgāzās, Putina apņēmība turpināt agresiju nav mazinājusies. Uzrunā Federālajai sapulcei pēc gada dominēja cerība, arī dusmas, riebums, nicinājums un ticība.
Kas ir īpaši būtiski – visās Putina runās pilnīgi nav baiļu elementa. Tas nozīmē, ka pret viņu nedarbojas atturēšanas stratēģija, proti, nav iespējams viņu savaldīt. Vietā atcerēties, ka pirms vairākiem gadiem Putins krieviem solīja paradīzi kodolkara gadījumā.
Putinu neapturēja ASV izlūkdienesta pūliņi, kas kopš 2021. gada beigām publiski informēja par viņa gatavību sākt iebrukumu, publiskojot datus par karaspēku pie Ukrainas robežas. Tam vajadzēja parādīt, ka Ukraina un NATO valstis ir informētas un gatavas stāties pretim.
Putinu “kādā brīdī vienkārši apžilbināja lielummānija, un viņš pilnībā zaudēja iespēju paredzēt savas rīcības sekas,” intervijā BBC izteikusies bijusī ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa.
